Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
239
-
2
-
1
-
34
-
3
-
13
-
4
-
1. Bērnu ienaidnieks numur viens – mobilais telefons
Ļoti daudz nelaimju notiek, kamēr vecāki runā pa telefonu vai skatās tā ekrānā. «Izplatītākā kļūda – bērns vienā rokā, tējas vai kafijas krūze otrā rokā un vēl telefons pie auss,» saka bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis.
«Manuprāt, pieskatot bērnu, diez vai cilvēks tajā pašā brīdī atrodas svarīgā dežūrā, kur noteikti jāatbild nekavējoties. Var taču mazuli nolikt drošā vietā un tad atzvanīt, jo īpaši, ja rokās ir krūze ar karstu šķidrumu! Bērns ir kustīgs, viņu viss interesē, un pietiek tikai ar vienu neveiklu rokas kustību, lai karstais trauks aizlidotu pa gaisu,» skaidro ārsts. Tikpat tipiska kļūda ir vairāku darbu darīšana vienlaikus.
2. Bīstamā kafijas krūze
Katru nedēļas nogali. Katru! Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nonāk bērni ar apdegumiem, kas gūti no karstas kafijas vai tējas. Bet viena kafijas vai tējas tasīte spēj apdedzināt līdz pat 30% maza bērna ķermeņa. To var salīdzināt ar spaini karsta šķidruma pieaugušajam. «Ārstēšanas veidi ir tikai daži, bet iespējas tikt pie apdeguma – ļoti plašas! Jo jebkura karsta viela ir spējīga izraisīt apdegumu!» saka bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis.
Bērni visbiežāk gūst apdegumus no:
- kafijas, tējas un verdoša ūdens;
- atklātas liesmas ugunskurā, grilā un pelniem, kas saglabā augstu temperatūru arī nākamajā dienā;
- karstas zupas;
- karstas plīts;
- sveču liesmas;
- gludekļa;
- ķīmiskām vielām mājās;
- superlīmes acīs;
- karstas eļļas.
Bet gadās ļoti dažādi – reiz, bērnu ķirurgam Džeimsam Rozītim gadījies dziedēt apdegumus bērnam, kuri radušies tāpēc, ka bronhīts ārstēts, liekot uz muguras pārāk karstus kartupeļus! Savukārt reiz kāds bērns aizspēlējies un iesprūdis zem karsta radiatora, kur apdedzinājis dibenu.
3. Vairāki pieskatītāji vienlaikus
«Maldīgs ir uzskats, ka bērni gūst traumas, kamēr vecāki ir darbā un bērni atstāti bez pieskatīšanas. Dzīvē ir gluži pretēji – lielākā daļa traumu tiek iegūtas, kad vecāki ir blakus,» saka Jānis Upenieks.
«Kad bērnam ir vairāki pieskatītāji, tad nepieskata neviens – visi domā, ka pieskata kāds cits,» kolēģi papildina Inguna Stirboviča, uzsverot, ka «jābūt tā, ka es redzu, kas ar bērnu notiek, bet, ja dodos, piemēram, uz tualeti, tad uzticu viņa pieskatīšanu citam».
4. Zīdaiņa pārtīšana uz veļasmašīnas
Viena no biežāk pieļautajām vecāku kļūdām – zīdaiņa pārtīšanai izmantot virsmas, kas nav tam paredzētas, piemēram, veļasmašīnu vai plauktu. «Mamma uzliek uz tā zīdaini, konstatē, ka tīru autiņbiksīšu pa rokai nav, un novēršas burtiski uz pāris sekundēm, bet tikmēr bērns var noripot zemē no aptuveni metru augstās veļasmašīnas. Tā kā līdz pat triju gadu vecumam bērnam smaguma centrs ir galva, viņš krīt lejā ar to pa priekšu uz flīzēm un var iegūt ļoti smagu galvas traumu,» reālu dzīves piemēru stāsta ķirurgs Jānis Upenieks.
Bērniem līdz trīs gadu vecumam smaguma centrs ir galva, tāpēc krītot to viņi sasitīs pirmo.
Šādas traumas zīdaiņi vēl arvien gūst ļoti bieži, tāpēc vietā būtu atgādināt: NEDRĪKST atstāt uz pārtinamās virsmas pat zīdaini, kurš vēl neveļas! Pat ne uz dažām sekundēm. Ja mammas sniedzas pēc autiņbiksītēm, tad viena roka vienmēr ir jātur virs bērniņa, lai spētu viņu pieturēt, ja mazulis cenšas apvelties vai pagriezties uz sāniem!
5. No batuta var iekrist ratiņkrēslā
Batuts ir ārstu lielākais vasaras bieds. «Mēs par to runājam jau gadiem, bet jo vairāk mēs runājam, jo vairāk cilvēku tos pērk,» ar nožēlu secina Inguna Stirboviča.
Lēkājamais batuts ir bērnu ārstu lielākais vasaras bieds.
Pērn slimnīcā ar tām vērsušies 116 bērni. Diemžēl ir arī ļoti smags gadījums – kāda meitene pēc mugurkaula traumas, kas gūta, veicot trikus batutā, paliks ratiņkrēslā uz mūžu. «Ir stingri jāievēro drošības noteikumi, proti, uz batuta nedrīkst atrasties vairāk kā viens cilvēks, un batutam jābūt ļoti stingri nostieptam speciālajam sietam, nevis moskītu tīklam,» saka Inguna Stirboviča.
«Diemžēl nereti ir tā, ka batutu nopērk, bet aizsargtīklu ne, jo tas maksā gandrīz tikpat dārgi. Vai, piemēram, pieci lielie bērni lēkā pa batutu, bet mazie bērni zem tā iekārto smilšu kasti. Lielais uzlec mazajam uz galvas, un smadzeņu satricinājums garantēts!» kolēģi papildina Jānis Upenieks.
6. Lētas plastmasas rotaļlietas
Pēdējo gadu tendence ir ļoti nedrošas rotaļlietas – tās nav pietiekami izturīgas, satur sīkas detaļas, un piekļuve baterijām nav aizsargāta. «Mazas, smukas mantiņas ar baterijām un magnētiņiem, ko norijot var iegūt ļoti plašu ķīmisku apdegumu barības vadā,» saka Jānis Upenieks. Diemžēl ir arī nāves gadījumi.
«Tas, ka baterijai priekšā ir viena skrūvīte, neko nedod! Mazām rociņām tas ir nieks. Tāpat kā grūti attaisāmās zāļu pudelītes. Ne velti ir pat joks – ja omīte nevar attaisīt zāļu pudelīti, iedod, lai attaisa mazbērniņš,» no praksē redzēto gadījumu pieredzes stāsta Inguna Stirboviča.
Baterijām mazuļi visbiežāk piekļūst vecāko brāļu un māsu rotaļlietās, jo tas, ka bērns pasauli iepazīst caur muti, ir pilnīgi dabiski un pat vajadzīgi.
Vēlams izvairīties no lētiem plastmasas štruntiem un arī tantēm un krustmātēm lūgt tos nedāvināt – labāk apvienot spēkus un nopirkt kaut ko vērtīgu un pats svarīgākais – dzīvībai mazāk bīstamu!
7. Visi medikamenti jātur bērnam neaizsniedzamā vietā
Un pat tad, ja viss ir paslēpts, īpaši jāuzmanās, kad atnāk ciemos krustmāmiņa, vecmāmiņa un atstāj somas uz skapīšiem. Kamēr visi pie galda priecīgi sēž un ēd, mazais var izrevidēt somas un pagaršot miega, sirds vai spiediena zāles. Turklāt medikamenti pirms lietošanas kārtīgi jāapskata. Inguna Stirboviča atminas, kā kāda nogurusi zīdaiņa mamma nakts vidū sajaukusi pudelītes un acu pilienu vietā bērnam acīs iepilinājusi briljantzaļo…
8. Norīta kniepadata un Lego cilvēka galviņa
Ne tikai Peksis no Vārnu ielas republikas, arī mūsdienu bērni joprojām mēdz norīt svilpi, matu sprādzi, kniepadatu, monētas (vispopulārākās ir 20 centu un 1 eiro monētas). «Protams, nevajag dot bērnam spēlēties ar naudiņu un podziņu kasti. Atnāk mamma un prasa:
«Šodien mēs izkakājām divas podziņas, vakar – trīs. Vai daudz vēl būs?»
Kā lai es to zinu? Plastmasas podziņas nevar ieraudzīt pat rentgenā. Naudiņu gan redzam,» saka Inguna Stirboviča.
«Ir ļoti vērtīgi notupties bērna acu līmenī un palūkoties, kā pasaule izskatās no viņa skata punkta – ko var uzraut sev uz galvas, ko interesantu un apēdamu var atrast zem dīvāna,» iesaka ārste. Piemēram, zīdaiņiem ļoti patīk vecāko brāļu un māsu Lego cilvēciņu apaļās galviņas. «Ja norīti lielāka izmēra priekšmeti, tie bērniem lielākoties iesprūst augšējā barības vada sašaurinājumā. Ja priekšmets ticis cauri barības vadam un nonācis kuņģī, tad lielākoties ir vienkārši jāgaida, kad tas iznāks ārā, taču atrādīties ārstam, protams, vajadzētu.»
9. Putniņu rādīšana pa logu
Sākoties siltajai sezonai, bērni biežāk izkrīt pa logu. «Un liela muļķība, ko vecāki dara, – viņi radina bērnu stāvēt uz palodzes, piemēram, lai paskatītos uz putniņu pa logu. Nedrīkst bērnu likt uz palodzes! Mazais nesaprot, kurā stāvā viņš atrodas un ka tas ir bīstami.
Bērns zina: stāvot uz palodzes, var redzēt kaut ko interesantu, tāpēc kāps uz tās arī brīdī, kad stikla priekšā nebūs.
Tāpat nevajag atstāt bērnam drošus vārtus, pa kuriem uzkāpt uz palodzes, – dīvānu, ķeblīti vai galdu pie loga. Ja bērns pēc diendusas pamostas viens pats un pa logu ierauga, kā mamma lejā pagalmā žauj veļu, viņš turp dodas pa taisnāko ceļu,» stāsta Inguna Stirboviča, vēlreiz atgādinot, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam smaguma centrs ir galva, tādēļ, līdzko mazulis pārliecas pāri gultas maliņai, sētiņai vai palodzei, smaguma centrs var viņu novilkt uz leju.
10. Arī caurvējš ir bīstams
«Mazi bērni never durvis ar kliņķi, jo viņi to nevar aizsniegt. Mazuļi durvis ver, apķeroties ar rociņām ap tām. Ja mājās ir caurvējš, tas var aizcirst durvis ar lielu spēku, tāpēc vajadzētu ierīkot drošības fiksatorus. Un, protams, bīstama ir tā durvju vieta, kur ir eņģes. Ja bērns tur ir iebāzis pirkstus, tad, durvis verot ciet, sprauga aizveras, un mazie pirkstiņi paliek iekšā,» skaidro Inguna Stirboviča.
11. Karsts ēdiens un dzēriens uz galda vai plīts malas
Bērniem, kas augumā vēl ir nelieli, bet jau prot staigāt un var aizsniegties līdz galda virsmai, viens no biežākajiem apdeguma iemesliem ir karsts ēdiens vai dzēriens, kas atrodas pārāk tuvu galda vai plīts malai.
Dažkārt pie vainas var būt galdauts, aiz kura malas paraujot, bērns visu, kas stāv uz galda, uzgāž sev virsū, tāpēc, lai cik tas būtu skaisti, mazu bērnu ballītēs labāk iztikt bez galdautiem!
«Ēdienu vajadzētu gatavot uz tālākiem riņķiem, pārliecināties, lai kastroļu kāti pagriezti prom no malas. Pietiek tikai uz mirklīti aizgriezties, lai bērns no plīts malas kaut ko uzgāztu sev,» saka Džeimss Rozītis, piebilstot, ka karsta eļļa pannā, zupas un buljoni ir īpaši bīstami un nepatīkami, jo uzreiz nenotek no ādas un rada vēl lielāku tās bojājumu. «Diemžēl apdegumu rētas lielākoties paliek uz mūžu, jo plašus rētaudus ar plastisko operāciju padarīt par neredzamiem nav iespējams,» komentē ārsts.
12. Elektriskā tējkanna bērnam aizsniedzamā vietā
Teju katrā mājā ir elektriskā tējkanna – veids, kā ātri un ērti tikt pie vāroša ūdens un tikpat viegli arī gūt applaucējumus, jo ierīces vads parasti brīvi karājas. Turklāt tējkanna vāroties un šņācot piesaista bērna uzmanību. Dažkārt nelaime var notikt, nejauši garām skrienot, bet ir arī reizes, kad bērna pieskatītāji izceļas ar īpašu gudrību.
Džeimss Rozītis atceras kādu gadījumu, kad mamma bija uzlikusi vārīties elektrisko tējkannu uz divām minerālūdens pudelēm blakus bērna gultiņai, jo ierīcei bijis īss elektrības vads, bet kontaktligzda atradusies gana augstu.
Sākot vārīties ūdenim, mazulis pamodies, izkustinājis konstrukciju un ieguvis plašus ķermeņa apdegumus, jo tējkanna ar verdošo šķidrumu uzkritusi viņam virsū.
13. Apdedzināšanās vannā
Ikvakara vanniņai vajadzētu būt mazulim patīkamai nodarbei, taču ir vecāki, kas izmanās to pārvērst murgā! Pareizi būtu vispirms sagatavot ūdeni un tikai tad likt bērnu vannā vai bļodā, taču dzīvē mēdz gadīties arī tā – no sākuma ieliek mazuli un tad sāk regulēt ūdeni – ar krānu vai pielejot karsto ūdeni no tējkannas.
Vai vēl sliktāk – palaiž vannā tecēt karsto ūdeni, lai mazliet piesildītu atdzisušo ūdeni, un tajā brīdī atbild uz telefona zvanu vai aizskrien apgriezt kotletītes. Skumji, bet fakts – arvien pietiekami daudz bērnu vannā gūst apdegumus.
14. Mazulis pičpaunā
Vēl viena ļoti liela muļķība ir bērnu nešana uz pleciem pičpaunā. «Uz kādu brīdi var pacelt bērnu uz pleciem, taču ir gadījumi, kad tēti, šādi nesot bērnus, neaprēķina durvju augstumu.» Reizēm sākumā bērns ar roķelēm turas pie matiem, bet tad pamazām tiek maigi iešūpots, iesnaužas un rociņas atlaiž.
Ja mazuli netur, tad viņš var nokrist no gandrīz divu metru augstuma.
«Un vēl tēvi mēdz grēkot, metot bērnu gaisā, īpaši, ja tas notiek ballītē, kad pieaugušais ir mazliet iereibis. Bērnam jau patīk, bet – vienu reizi uzmet, otru un trešo reizi var nenoķert vai trāpīt ar bērnu pa lampu. Un tad ir jāšuj galva,» reālu negadījumu atstāsta Inguna Stirboviča.
15. Sadzīves ķīmijas pārliešana limonādes pudelē
Pēdējos gados ķīmisko apdegumu ir mazāk, jo pudeles ar bīstamajiem šķidrumiem tiek slēgtas ar grūti atskrūvējamiem korķiem, taču, ja bērnus kaut kas ir ieinteresējis, viņi var būt ļoti pacietīgi un, ja vien šāda pudele būs aizsniedzamā vietā, pamazām var pudeli atķimerēt. Ne velti saka: ja istabā, kurā spēlējas bērns, valda klusums, briest nepatikšanas – viņš kaut ko gatavo!
Salīdzinoši nesen Džeimsam Rozītim bijis gadījums, kad maza meitenīte pacietīgi atmontējusi kanalizācijas tīrāmā līdzekļa pudeles korķi un uzlējusi šķidrumu uz kājām.
Ķirurgs vērš uzmanību, ka ķīmiskās vielas ir jāuzmana līdz pat skolas vecumam, jo bērnam zināšanu vēl nav, bet pudeles interesē.
Krot granulas, kālija permanganāts, arī etiķis marinēšanas sezonas laikā – tie visi ir bērnam ļoti bīstami šķidrumi. Muļķīgākā kļūda, ko var pieļaut vecāki, ir kādu no šiem šķidrumiem, piemēram, no lielāka trauka pārliet limonādes pudelē un nolikt viņam aizsniedzamā vietā. Šādas neapdomības sekas var būt ļoti nepatīkamas, pat letālas.
16. Grila sezona un degšķidrums pa rokai
Sākoties grila sezonai, katru gadu BKUS nokļūst bērni, kas guvuši apdegumus grila dēļ, piemēram, uzskrienot vai uzkrītot tam virsū un tad iedzīvojoties arī grila restītes nospiedumos uz muguras. Lielāki bērni mēdz gūt apdegumus, paši lejot uguns tiešajā liesmā degšķidrumu. Tā darīt nedrīkst!
No vecāku puses ir muļķīgi nenorobežot vietu, kur tiek dedzināts grils, un ļaut bērniem nepieskatītiem spēlēties blakus.
Vecāku muļķība – rādīt bērnam sliktu un nepareizu piemēru. «Kad cepam šašliku, desiņas, pēc sāļa ēdiena bērnam gribas padzerties, un viņš zina, ka šķidrums ir pudelēs. Joprojām ir diezgan daudz gadījumu, kad bērni iedzer ogļu aizdedzināmos šķidrumus, kas ir ļoti nepatīkami un rada toksiskas, smagas sekas,» piebilst Inguna Stirboviča un iesaka: «Varbūt nevajadzētu radināt bērnu dzert no pudelēm, bet gan no krūzītēm!»
17. Ugunskura pelni ir karsti vēl 48 stundas
Vēl viena trauma, par ko neiedomājas, – ugunskura pelni. Arī nākamajā dienā pēc ugunskura izdzišanas kūpošos pelnos var būt 400 grādus augsta temperatūra! Tā nu Jāņu dienas rītā mazais ķipars iet skatīties dūmus, paklūp un…
18. Priekšmeti elektrības kontaktligzdā
Reti, bet īpaši smagi apdegumi var rasties no nenosegtām rozetēm. Džeimss Rozītis stāsta, ka Vācijā viņam nācies redzēt apdegumus, ko bērni guvuši, iebāžot kontaktligzdā cēlmetāla irbulīšus, ko ķīniešu ēdieniem izmanto pārtikušas ģimenes. Rozetes labāk būvēt augstāk, bet gaismas slēdžus – zemāk, lai bērns var ieslēgt gaismu istabā un redzēt, kur dodas, – dod padomu bērnu ķirurgs.
19. Bērns uz velosipēda stieņa
Par laimi, riteņbraucēji un skrituļotāji aizvien biežāk lieto ķiveres, aizsargus, un arī bērnu velokrēsliņš kļuvis par normu. «Daudzus gadus izplatīta trauma bija bērna kājas ieraušana velosipēda riteņu spieķos, jo viņu neveda speciālajā krēsliņā. Sākumā bērns kājas tur plati, bet, kad piekūst, kāja iesprūst spieķos, un tad traumas smagums ir atkarīgs no minēja spēka. Ja tas ir tētis, tad var būt pat kaula lūzums,» stāsta Inguna Stirboviča.
20. Acu novēršana pludmalē
«Vasarā, dodoties uz pludmali, bērns jātur acīs nepārtraukti – nedrīkst nogulties uz muguras un sauļoties! Pat tad, ja bērns jau mācās skolā! Viņš var spēlēties ūdens malā, viss it kā ir mierīgi, taču tad garām aizbrauc ūdensmotocikls vai kuteris, uznāk liels vilnis, un miers ir vējā,» saka Inguna Stirboviča un stingri rekomendē pirms peldēšanās nepazīstamā vietā pieaugušajam vienmēr izbradāt to līdz pat padusēm, pārliecinoties, vai tur nav kādi zari, asumi, bedres, un tikai tad laist iekšā bērnus.
21. «Mūsu suns nekož!»
Joprojām ļoti daudz bērnu Latvijā cieš no mājdzīvnieku kodumiem. Tomēr ārsti ir vienisprātis, ka vainīgs lielākoties nav mājdzīvnieks, bet gan bērna pieskatītājs, kurš ļāvis suni, kaķi, sesku vai citu dzīvnieku sakacināt. «Jebkurai dzīvai būtnei ir sirds un patiesība.
Nevar pūst purnā sunim un smieties, kā viņš vaibstās, vai, piemēram, ņemt nost ēdienu.
Dažkārt pat žēl noskatīties, kā kaķi tiek staipīti, ģērbti kleitās un vadāti leļļu ratos. Arī viņiem ir pacietības mērs,» atzīst Inguna Stirboviča.
