Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zīdīšanas reizes dabiski samazinās
Zīšanas reflekss cilvēkam ir dots, lai izdzīvotu. Kad mazulis zīž, viņš ir gan paēdis, gan padzēris, gan saņem endorfīnus jeb baudas (laimes) hormonus, kas mazina satraukumu, palīdz nomierināties un iemigt. Ēdot krūts pienu, attīstās un aug arī mazuļa organisms. Kad bērns ir pavisam mazs, likšana pie krūts ir labākais veids, kā viņu nomierināt un paēdināt. Ap gada vecumu mazais jau var ēst daudzveidīgu pārtiku. Daba iekārtojusi, ka, bērnam pieaugot, samazinās arī laktācija jeb process, kurā krūts piena dziedzeri rada pienu. «Šis ir dabas paredzēts ceļš, kā pamazām pārtraukt krūts ēdināšanu. Tāpat kā citiem zīdītājiem, arī cilvēka bērnam ar laiku pazūd zīšanas reflekss. Parasti tas notiek no divu triju gadu vecumam.»
Ja zīdīšanas pārtraukšanai nav nopietnu iemeslu, piemēram, veselības problēmu, Sandra Lase iesaka nebaidīties krūts ēdināšanu pārtraukt dabiski – sagaidīt, kad mazulis pats atteiksies no krūts.
Parasti, bērnam pieaugot, krūts ēdināšanas reizes nemanot sarūk. Jau pēc gada vecuma bērniņš ietur maltītes pie kopējā ģimenes galda un daudz labāk prot izprast savas sajūtas, tāpēc krūts vairs nav vienīgais veids, kā atgūt mieru un remdēt izsalkumu. «Ir mammas, kas iet šo dabisko ceļu. Dažkārt kautrējas teikt, ka aizvien zīda divus gadus vecu mazuli. Taču tas ir pilnīgi normāli. Mammas uzdod jautājumus, vai, tik ilgi ēdinot ar krūti, nenodara pāri savam mazulim, vai piens aizvien ir vērtīgs un nepieciešamas, vai bērnam nebojājas zobi. Taču krūts piens tieši stiprina mutes mikrofloru un zobiņus nebojā. Mātes piena vērtība nepazūd. Taču tas mazulim vairs nebūs kā ēdiens, bet stiprinās veselību,» skaidro Sandra Lase.
Attiecības ar krūti ir jāmācās
Sabiedrībā mēdz valdīt uzskats, ka labāk mazuli no krūts atradināt jau laikus, tā izvairoties no situācijām, kad, bērnam pieaugot, viņš raustīs mammas drēbes un pieprasīs krūti skaļi un neatlaidīgi arī sabiedriskās vietās. Tomēr Sandra Lase uzskata, ka šajās situācijās galvenokārt ir jārunā par audzināšanu un to, cik mamma labi spēj noteikt robežas. «Kad bērns jau ir mazliet paaudzies, krūts vairs nav nepieciešama pēc pirmā pieprasījuma kā jaundzimušajam. Tāpat kā ierādām robežas jebkurā citā dzīves situācijā, laikus būtu jāmācās arī attiecības ar krūti. Sākumā varam paskaidrot mazajam, ka jāpagaida piecas minūtes, jo mamma pašlaik ir aizņemta, pēc tam jau desmit un divdesmit.»
Taču situācijās, kad esam ārpus mājas, piemēram, viesībās, bērniņu, kurš jau ir gadu vecs, var pabarot arī blakus telpā, tā mazulim parādot, ka zīdīšana ir mammas un bērna intīma nodarbe.
Vai jāzīda līdz gada vecumam?
«Ārsti mēdz teikt, ka šajā laikā krūts piens ir zaudējis vērtību. Citkārt dzirdami izteikumi, ka, zīdot arī pēc gada vecuma, krūts ēdināšana ir tikai veids, kā mammai risināt savas psiholoģiskās problēmas vai nodrošināt emocionālo piesaisti ar bērnu. Ir daudz dažādu viedokļu, kāpēc šajā laikā atradināt no krūts. Taču tam nevaru piekrist. Mazulis gada vecumā ēd arī pieaugušo pārtiku, un gluži dabiski, ka piena nozīme kā mazuļa uzturam samazinās. Tāpat pienā samazinās arī olbaltumvielu daudzums, jo bērna organisms tās var uzņemt ar citu pārtiku.
Tomēr krūts pienā aizvien ir vielas, kas stiprina bērna imunitāti, nodrošina pilnvērtīgu gremošanas sistēmas attīstību un veicina organisma augšanu.
Īpaši svarīgi tas ir mazuļa smadzeņu augšanai. Un tieši mātes pienā ir vērtīgas vielas, lai to nodrošinātu,» skaidro Sandra Lase. Gadu vecam bērnam ēšana vairs nav nepieciešama tik bieži kā pāris mēnešu vecam zīdainītim. Ja mamma atgriežas darbā, būs vērtīgi, ja aizvien tiks nodrošināta zīdīšana no rīta vai vakarā pirms gulētiešanas.
Zināji?
Pasaules Veselības organizācija rekomendē ēdināt bērnu tikai ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam un saglabāt zīdīšanu līdz diviem gadiem vai ilgāk.
