Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad jāuzsāk zobu tīrīšana?
Zobārste Anete Strēle skaidro, ka lielāka nozīme zobu veselībā ir vecāku rūpēm, nevis ģenētikai. «Tā noteikti ir laba ziņa – mēs varam ietekmēt bērna zobu veselību, jau no mazotnes cītīgi tīrot bērnam zobus un nodrošinot veselīgu uzturu gan zobiem, gan pašam bērnam.»
Visbiežāk zobi sāk šķilties 4–12 mēnešu vecumā, retāk pirms tam vai pēc gada vecuma. «Mana mamma manus pirmos zobus sagaidīja pēc gada vecuma, tā ka gribu nomierināt tās mammas, kas par šo satraucas. Pie speciālista jādodas, ja kāds no zobiem nešķiļas sešus mēnešus pēc mirkļa, kad izšķīlies tas pats zobs žokļa pretējā pusē,» norāda speciāliste. Pēdējie piena zobi (dzerokļi) šķiļas 2–3 gadu vecumā, kopā veidojot piena zobu sakodienu (10 zobi augšā, 10 apakšā). Visi zina, ka 6–7 gadu vecumā priekšējos zobu nomaina pastāvīgie. Bet vecāki bieži vien nezina, ka pirms tam mutē jau ir izšķīlies pirmais pastāvīgais zobs – pirmais dzeroklis, kas nereti jau sabojājies. «Pēdējie piena zobi mainās 12, dažiem bērniem pat 14 gadu vecumā, tāpēc teikt, ka par piena zobiem rūpēties nav vērts, ir muļķīgi. Bojāts piena zobs var ietekmēt pastāvīgā zoba aizmetni, bet pāragri zaudēti piena zobi ietekmē sakodiena un valodas attīstību.»
Zobu tīrīšana jāuzsāk tad, kad mutē parādījies pirmais zobs, jo jau šķilšanās laikā uz tā var veidoties aplikums.
Tīrīšanai noteikti jāizmanto fluorīdus saturoša zobu pasta. «Pasaules, arī Latvijas fluorīdu vadlīnijas rekomendē bērniem līdz divu gadu vecumam izmantot zobu pastu ar 1000 ppm fluorīdu sastāvu.» Tas ir skaitlis, kas noteikti jāatrod uz zobu pastas tūbiņas, ja vēlamies rūpēties, lai bērnu zobos neveidojas kariess. Fluorīds mineralizē zobus un ir zobu pastas būtiskākā sastāvdaļa, kas nodrošina aizsardzību pret kariesu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielākiem bērniem rekomendē meklēt pastu ar 1000–1500 ppm F. Šādu pastu var lietot visa ģimene.
Zobārste Anete Strēle uzsver: «Ņemot vērā augsto kariesa risku Latvijā, arī mazākiem bērniem var ieteikt šādu zobu pastu, jo šajā koncentrācijā fluorīdu daudzums ir drošs lietošanā pat zīdaiņiem. Būtiski ir ievērot zobu pastas daudzumu, ko liek uz zobu birstes. Līdz divu gadu vecumam tas ir plāns, pat caurspīdīgs slānītis rīsa grauda lielumā, 2–6 gadu vecumā – zirņa lielumā. Viens no svarīgākajiem ieteikumiem – zobu pastu pēc tīrīšanas izspļaut, bet neskalot muti ar ūdeni vai skalot ar ļoti mazu ūdens daudzumu. Tā uz zoba virsmas veidojam fluorīdu rezerves, kas aizsargās zobus, it īpaši naktīs, kad dabiski mazinās siekalu daudzums. Zobi jātīra divas reizes dienā, īpaši svarīgi neizlaist vakara tīrīšanu, bet otra zobu tīrīšanas reize var būt pēc brokastīm vai pusdienām. Svarīgi izmantot zobu birsti ar mīkstiem, īsiem sariņiem un mazu galviņu. Kad pārtīrām bērna zobus, uzmanība jāpievērš tam, lai notīrītu visas zoba virsmas, īpaši cītīgi iztīrot vietas pret smaganu (gan iekšpusē, gan ārpusē). Bērns pats, bet nereti arī vecāki ir tīrījuši tikai kožamās virsmas, bet aplikums visvairāk krājas tieši smaganu rieviņā.»
Veselīgam uztura ir nozīme
Viens no veidiem, kā varam rūpēties par zobu veselību, ir tīrīšana, bet otrs, ne mazāk svarīgs, – veselīgs uzturs. Anete Strēle skaidro: «Visi zinām, ka saldumi rada kariesu, bet svarīgi saprast, ka cukurs, kas šos caurumus veido, ir arī augļu biezeņos, smūtijos un piena maisījumos. Zobu kariess jāuztver nevis vienkārši kā caurums vienā vai vairākos zobos, bet gan slimība, kuras pamatā ir izmaiņas mutes mikroflorā. Lielākoties visi saprot, ka, piemēram, sēnīšu infekcija var attīstīties tad, kad organisms ir novājināts. Līdzīgi notiek ar labajām mutes baktērijām. Mazulim ģenētiski ir noteikts, ka mutes dobumā attīstās vesela mutes mikroflora, kas kariesu neradīs. Vides izmaiņas, precīzāk, cukura lietošana, ir cēlonis tam, ka šīs labās baktērijas neizdzīvo, bet to vietā savairojas sliktās, kariogēnās baktērijas. Ilgi esam turējušies pie mīta, ka sliktās baktērijas varam nodot, bērnu nobučojot, nolaizot karotīti vai knupīti. Šobrīd mikrobiologi atzīst, ka tā nav patiesība, – bez regulāras cukura uzņemšanas šīs sliktās baktērijas nevairojas, tā vietā uzvar labā mikroflora.»
Vislabākais uzturs zīdainim ir mātes piens. Krūts pienā esošais vienīgais cukurs (laktoze) baktērijām ir grūti sašķeļams, tāpēc mātes piens pats par sevi kariesu nerada.
Ja pa dienu cukurs tiek uzņemts un kariess jau attīstījies, tad, iespējams (par šo vēl zinātne nav vienisprātis), nakts barošanas situāciju pasliktina. Diemžēl sliktāka ir situācija ar mākslīgā piena maisījumiem, jo tajos atrodami arī citi cukura veidi, tāpēc, barojot bērnu ar maisījumu, it sevišķi, ja barošana notiek naktīs, pastāv liels risks pudeļu kariesam. «Pudeļu kariesa cēlonis ir nemainīgs, tas ir cukurs, bet šajā gadījumā caurumi sākumā attīstīsies mutes dobuma iekšpusē, kur vecākiem tos grūtāk pamanīt. Kad bērns iemācās apsēsties, arī maisījumu varam piedāvāt dzert no krūzītes. Liela nozīme kariesa attīstībā ir arī tam, ar ko sākam bērnu piebarot. Vēlams izvairīties no augļus saturošiem biezeņiem, jo mirklī, kad augli sablendējam, tajos esošā fruktoze ir viegli pieejama mutes baktērijām. Tāpēc neiesaku dot bērniem ne saldos biezeņus, ne smūtijus. Bērniem jāēd veseli augļi, tā saņemot gan šķiedrvielas, gan vitamīnus,» iesaka zobārste.
Pirmā vizīte pie speciālista
Pirmā vizīte pie zobu higiēnista vai bērnu zobārsta jāplāno, kad izšķīlies pirmais zobs līdz gada vecumam. Anete Strēle skaidro, ka šī vizīte vairāk vajadzīga vecākiem, jo speciālists izstāstīs visu par zobu kopšanu, nodemonstrēs tīrīšanas tehnikas. Ap divu gadu vecumu vizīte nepieciešama bērnam, lai sadraudzētos, iepazītu zobārsta kabinetu, krēslu, rotējošās birstītes. Svarīgi bērnam veidot pozitīvas asociācijas. «Nekad nebiedējiet bērnu, sakot – ja netīrīsi zobus, būs jāiet pie zobārsta. Vai vēl trakāk – tad tev urbs un ļoti sāpēs!» stāsta speciāliste, uzsverot, ka mūsdienās ļoti daudz varam darīt profilaktiski, lai zobi nemaz nebūtu jālabo. Mājās tā ir zobu tīrīšana ar fluorīdus saturošu zobu pastu, savukārt zobārsts var aplicēt fluorīdus saturošas lakas, kas zobus stiprinās. Vecākiem bērniem iespējams uzklāt silantus – speciālu aizsargkārtiņu zoba kožamajai virsmai, lai apturētu vai aizsargātu no kariesa. Šobrīd ir mainījušās rekomendācijas un bērniem neiesaka lietot fluora tabletes, mutes skalojamos līdzekļus, bet pie higiēnista labāk izvēlēties fluora lakas, nevis gelus. Latvijā diezgan populāras ir kalciju saturošas putas, tomēr zobārste uzsver, ka lielāka nozīme un pierādīts profilaktiskais efekts ir fluorīdus saturošai zobu pastai, nevis kalciju saturošiem līdzekļiem!
«Ticu, ka nākotnē zobi būs jāurbj arvien mazāk, jo jau tagad ir dažādas gan profilaktiskas, gan minimāli invazīvas metodes kariesa ārstēšanā, kur zobus nevis labojam, bet remineralizējam, kariesu apstādinām un novērojam. Šādu pieeju veic vairāki ārsti Stomatoloģijas institūtā, un ceru, ka šīs metodes gūs popularitāti gan ārstu, gan pacientu vidū. Piena zobu labošana bērniem bieži vien nav ilgtspējīga – plombas izkrīt, zem plombām attīstās nerva iekaisums. Protams, rezultāts ir atkarīgs gan no ārsta, gan pacienta sadarbošanās, bet jaunākie zinātniskie pētījumi pierāda, ka vairāk jākoncentrējas uz visu, ko varam darīt pirms zobu urbšanas. Bet arī tad, kad zobi ir salaboti, jāpatur prātā, ka plomba kariesu neārstē, tā vienkārši aiztaisa caurumu,» uzsver speciāliste. Izārstēt pašu slimību varam, domājot par to, kā atjaunot mutē līdzsvaru, un tam ir divi pamatakmeņi – veselīgs uzturs un zobu higiēna.
Bērnam – bez maksas!
Latvijā bērniem pienākas šādi bezmaksas zobu kopšanas un labošanas pakalpojumi:
- līdz 18 gadu vecumam – zobārsta konsultācija un zobu labošana pie speciālista, kurš noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu;
- līdz 18 gadu vecumam – reizi gadā higiēnista apmeklējums (bet zobārsti iesaka divreiz gadā!);
- 7 un 12 gadu vecumā – higiēnista apmeklējums divreiz gadā;
- līdz 18 gadu vecumam – ortodonta konsultācija reizi gadā.
Kādu zobu pastu izvēlēties?
Zobārste Anete Strēle iesaka:
«Esmu mamma divām meitām – Marei (divarpus gadu) un Džemmai (7 mēneši). Abām zobu tīrīšanai izvēlos kādu no šīm zobu pastām: Elmex Junior 6–12 (1400 ppm) vai Zendium Junior 4+ (1450 ppm). Marei zirņa, bet Džemmai rīsa grauda lielumā. Izvēlos pastas ar neitrālu vai maigu piparmētru garšu, jo saldas pastas bērni vēlēsies norīt, nevis izpļaut. Ražotāja norādītie vecumi nav atbilstoši zinātniski pierādītām rekomendācijām. Ja vēlamies atvieglot ikdienu, tad droši visa ģimene var lietot vienu zobu pastu. Bērniem nav piemērotas baltinošas, balinošas pastas, pastas ar antibakteriālu darbību, kas satur hlorheksidīnu vai triklozānu. Derēs neabrazīvas pieaugušo pastas kariesa profilaksei, piemēram, ELMEX Caries Protection, Elgydium Tooth Decay Protection, Sensodyne Pronamel, Zendium Classic u. c.»
Citāts
Zobu tīrīšana jāsāk tad, kad mazuļa mutē parādījies pirmais zobs, jo jau šķilšanās laikā uz tā var veidoties aplikums.
