Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.
Šuplinska uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām – neformālo.
«Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem,» sacīja Šuplinska.
Valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs šajā sakarā skaidroja, ka attālināto mācību ieviešanas rezultātā saslimstība bērnu vecuma grupās ir kritusies, līdz ar to arī klātienes mācības var veicināt saslimstības pieaugumu bērnu vecuma grupās.
Tāpat epidemiologs norādīja, ka, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vēstīto, pedagogiem pie noteiktiem apstākļiem ir augstāks risks saslimt ar Covid-19, turklāt pirmsskolas izglītības darbiniekiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni augstāka nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam attiecīgajā vecuma grupā.
Cita starpā eksperts norādīja, ka pedagogi arī satiekas savā starpā un ar citiem kolēģiem izglītības iestādēs, pie tam šiem pedagogiem ne vienmēr ir piesaistīta konkrēta, viena klase, proti, ir iespēja, ka dažādi sociālie burbuļi intensīvi pārklājas.
Vienlaikus epidemiologs iezīmēja vēl vienu problēmu attiecībā pret precīzu epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu saslimšanas gadījumos klasē, proti, viņš skaidroja, ka klātienes mācību laikā epidemiologi nereti nevarēja secināt, vai skolēns inficējies klasē vai citviet, jo netika veikti Covid-19 testi citiem klases skolēniem.
Tas, pēc epidemiologa paustā, varētu būs skaidrojams ar to, ka vecāki bijuši pārāk kūtri attiecībā pret savu bērnu testēšanu uz Covid-19.
Tāpat epidemiologs aicināja piesardzīgi vērtēt saslimstības datus pašvaldībās, jo viena gadījuma atklāšana ne vienmēr liecina par to, ka pašvaldībā epidemioloģiskā situācija ir droša. Proti, nereti tieši viena gadījuma atklāšana var būt kā indikators darbībai un plašākas testēšanas nepieciešamībai.
