Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Drīkst justies visādi
Bieži vien topošajai māmiņai ir grūti kādam stāstīt par to, ka brīdī, kad būtu jāpriecājas (jo viņa taču gaida mazuli!), viņas izjūtas ir tieši pretējas – nekas vairs neiepriecina, negribas neko darīt, tikai gulēt, blenzt griestos, varbūt pat raudāt. Vairākums viņai ieteiks vienu un to pašu – beidz, domā labas domas! Arī pati sieviete lieliski zina, ka nedrīkst ieslīgt pesimismā un bailēs, tāpēc jūtas vainīga, ka skumjas, nespēks, nekā negribēšana un apātija nepāriet. Der zināt, ka šādas sajūtas var piemeklēt jebkurā grūtniecībā – gan pirmā, gan otrā, kaut vai piektā bērniņa gaidīšanas laikā.
Emocionālajai pašsajūtai nav stingru rāmju – tu jūties tā, kā jūties, un nav priekšrakstu vai noteikumu, kā drīksti vai nedrīksti justies. Viena patiesība gan ir – tu drīksti just to, ko jūti! Bez vainas apziņas!
Grūtnieču nodarbību un jogas skolotāja Linda Zariņa stāsta, ka nereti pie sliktajām domām un trauksmes, ko grūti izskaidrot, var būt vainojamas neapzinātas bailes no dzemdībām. «Iespējams, sievietei, kad viņa pati dzima savai mammai, dzemdības bija kā fiziska vai emocionāla trauma. Zinot, kādos psihoemocionālos apstākļos dzemdības notika padomju laikā, ne mazums toreiz dzimušo meitenīšu, kas tagad gatavojas kļūt par mātēm, nēsā sevī šīs atmiņas par dzemdībām kā par negatīvu notikumu. Ja vēl pietrūkst atbalsta no bērna tēva puses un arī viņš pievieno savas trauksmes par gaidāmajām dzemdībām un jauno dzīvi kopā ar bērnu, tas apziņas fonā var radīt lielu spriedzi.»
Vienas asinis
Ir vēl kāds daudz retāk apspriests, bet tāpēc ne mazāk būtisks iemesls, kas var likt mainīties sievietes emocijām, noskaņojumam bērniņa gaidīšanas laikā, – jau no pirmā grūtniecības mēneša viņas asinsritē nonāk tikko viņas ķermenī savu dzīvi sākušā mazuļa DNS. Citiem vārdiem, viņas asinis vairs nav tādas kā līdz šim. Ja topošā māmiņa ir izteikti jūtīga, iespējams, caur savu jauno asinsradinieku viņa var sastapties ar sajūtām, ko agrāk nav pazinusi, jo nedaudz sāk justies tā, kā jūtas un jūt mazais viņas puncī, uzskata Linda Zariņa. Nomākts garastāvoklis un sliktas domas, kas uznāk it kā bez redzama iemesla, var būt saistīti ar gaidāmā bērniņa jušanos. Savā ziņā pēc tā var arī nojaust, kāds ir gaidāmais bērniņš.
Senajās vēdās esot minēts, ka bērniņš ietekmē savus vecākus un jo īpaši mammu, vēl būdams viņas vēderā. Bērniņš mammas vēderā atceras savas iepriekšējās dzīves.
Mazulis visticamāk nojauš, ka drīzumā tuvojas viņa piedzimšana, un gatavojas, ka būs jāpiedzīvo gan pozitīvi, gan negatīvi notikumi, kas, iespējams, viņu satrauc. Un caur mammas domu pasauli un sapņiem mazais signalizē viņai par savām trauksmēm, bailēm un uztraukumiem.
Hormonu dēļ
Emociju svārstības grūtniecības laikā ir skaidrojamas arī fizioloģiski, stāsta ginekoloģe Ineta Vasaraudze: «Grūtniecības laikā nomācoši iedarbojas hormons progesterons. Tāpēc daudzas šajā laikā kļūst nervozas un depresīvas. Ja sieviete ir izteikti jūtīga, grūtniecības laikā jebkurš sīkums viņu var ietekmēt negatīvi. Nervozitāte un nomāktība mazāk izpaužas tām, kuras savā dzīvē jūtas droši un stabili. Taču, jo vairāk topošo māmiņu ietekmē ārējie apstākļi un viņa jūtas nedrošāk, jo spēcīgāk izpaužas nervozitāte».
Dažām grūtniecēm šīs izjūtas pēc pirmā grūtniecības trimestra pāriet, citām saglabājas visu laiku, bet citām vispār nerodas.
Grūtniecēm var būt raksturīgs arī raudulīgums, kad aizkustina dažādi sīkumi, gadās apraudāties par niekiem. Raudulību mazāk nosaka hormoni, drīzāk grūtniecības laikā pastiprinājusies izjūta, ka daudz kas nepakļaujas gribai un nenotiek pēc sievietes prāta. Tāpēc speciālisti topošajām māmiņām nereti iesaka lietot magniju. Tas mazina nervozitāti un raudulību, atslābina dzemdes un ķermeņa muskulatūru.
Gaisma tuneļa galā
Ārste un vecmāte Dina Ceple skaidro, ka patiesībā grūtniecības laikā nonākt emocionālajā bedrē ir pat svarīgi un vajadzīgi, jo tikai tad sākas ceļš augšup, rāpšanās laukā no bedres. Citiem vārdiem, ja ignorēsi savas patiesās izjūtas, tu it kā lēksi pāri no vienas bedres malas uz otru, taču tev nebūs pamata, no kā atsperties, lai tiktu no tās laukā pavisam. Tāpēc satikt savus dēmonus, ēnas, dusmas, naidu, nespēku, nesaprotamās un kaitinošās sajūtas – tas ir okei!
Nav labi, ja šādās reizēs nav, kur meklēt atbalstu, nav, kam izklāstīt savas izjūtas, un nav veidu, kas palīdzētu saredzēt gaismu tuneļa galā.
Arī Linda Zariņa vēlas iedrošināt jaunās māmiņas runāt par savām izjūtām ar uzticamu cilvēku, nekautrēties neatbilst kādam iedomātam ideālās, vienmēr laimīgās grūtnieces tēlam: «Ir normāli, ja gaidību laikā izjūtam visa spektra emocijas. Tās mēdz būt spilgtākas nekā agrāk, un svarīgākais ir nevis no tām izvairīties, apspiest vai noliegt tās, bet iemācīties tās apzināties un pārvaldīt.» Bažas un skumjas, kas nepāriet, noteikti var pārrunāt arī ar psihologu vai psihoterapeitu, pieredzējušu vecmāti vai dūlu. Katrai sievietei – tieši tāpēc, ka esam tik atšķirīgas, – speciālists varēs ieteikt citu veidu, kā rast mieru, atjaunot līdzsvaru emocijās un atkal priecāties par sevi un dzīvi. Palīdzēs saprast, kā nenoliegt savas patiesās jūtas, kā tās iepazīt, iemīlēt un pārveidot par pieredzi, kas ļautu lieliem soļiem kāpt no šīs bedres laukā. Tas, ko nevajadzētu darīt, – pieņemt, ka labs veids, kā atrisināt nomāktību, sliktās domas un trauksmi, ir iegrimt darbos un mājas rūpēs, nedodot sev lieku brīvu laiku vispār pieslēgties tam, kā jūties patiesībā. Tad agri vai vēlu problēmas uzradīsies citā jomā, visbiežāk labi redzamā, pamanāmā, proti, ķermenī. Var sākties slimošana, alerģijas, slikta pašsajūta, fizisks nespēks vai cita ķermeniska ķibele. Atceries! Grūtniecības laikā neiesaka uzsākt ilgstošu un nopietnu psihoterapiju. Var parisināt to, kas izlīdis no dzīlēm virspusē, bet nevajag sākt rakņāties dziļāk. To var darīt, kad mazais jau piedzimis, paaudzies un viņu vairs tik tieši neietekmē viss, ko jūt un pārdzīvo viņa mamma.
Praktiski padomi, kā grūtniecei nomierināt prātu un ķermeni?
- Meditācija. Meditācija un joga (grūtniecības laikā – grūtnieču joga) palīdz gan noskaņot un līdzsvarot prātu, gan stiprināt un atslābināt fizisko ķermeni. Lai meditētu, nav obligāti jādodas uz grūtnieču jogu, to var darīt jebkurā vietā, kas šķiet atbilstoša, un tam nav nepieciešama nekāda nopietna sagatavošanās. Visvienkāršākā meditācija – apsēdies, iztaisno muguru, aizver acis un elpo, ieklausoties gan ieelpā, gan izelpā. Ja domas skrien, ļauj tām skriet un centies uzmanību no jauna atgriezt tikai pie ieelpas, izelpas, ieelpas, izelpas.
- Grūtnieču vingrošana. Tajā ne tikai stiprināsi muskuļus, fiziski izkustēsies – tas arī būs labs iemesls, lai saņemtos doties laukā no mājas, ja ikdienā vairs nav jāiet uz darbu. Protams, katrai nodarbībai ir arī pievienotā vērtība – prātam vai ķermenim. Tā var būt vingrošana kopā ar lekciju par gaidību laiku un gatavošanās dzemdībām, arī muskuļu nostiprināšanas treniņš, kas ir atbilstošs grūtniecēm. Ir pierādīts, ka fiziskas kustības veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos organismā, tāpēc, ja jūties satraukta, bēdīga, apātiska, pat visvienkāršākā izkustēšanās var nākt tikai par labu.
- Pastaigas svaigā gaisā. Vislabāk, ja izdodas atrast savu spēka vietu – jūra, mežs, purvs utt. Ar vīru, draudzeni vai citu tuvu cilvēku vari pat sarunāt: ja kādreiz ir rīts, kad tu nespēj izkāpt no gultas, jo jūties slikti, gribas raudāt un nekam nav spēka, – lai uzstutē tevi augšā, iesēdina mašīnā un aizved dabā kārtīgi izstaigāties, izelpoties, varbūt pat izklaigāties.
- Peldēšana un ūdens. Laba fiziskā nodarbe ir peldēšana – vai nu grūtnieču nodarbības ūdenī vai vienkārši plunčāšanās. Ūdenim piemīt nomierinoša iedarbība. Daudzas grūtnieces, kuras nejūtas harmoniski grūtniecības laikā, atzīst, ka ļoti patīkami uz viņām iedarbojas kaut vai vienkārši silta duša. Varbūt citu reizi tā ir ilgāka par ikdienas mazgāšanos. Vienkārši pastāvi zem tekoša ūdens un ļauj, lai kopā ar to aizskalojas arī visa trauksme, neizskaidrojamās skumjas.
