Kāpēc šis bērnudārzs ir unikāls?
AWO Jūrmalas bērnudārzu moto ir «Ko bērni pazīst, to viņi novērtē un sargā!» AWO jeb Arbeiterwohlfahrt ir sociālā darba apvienība Ķīlē, kas pastāv jau 50 gadus un aizstāv vecāku, bērnu, jauniešu un vecu cilvēku intereses. Finansiāli šo apvienību atbalsta valsts, dažādi sponsori un biedru naudas. Atšķirībā no citiem bērnudārziem, te neviens nesēž uz vietas, bērni nepilda pirmsskolas uzdevumus un neraksta skaitļus rindiņā pēc kārtas. Drīzāk viņi raksta savu vārdu ar kociņu smiltīs vai arī iededzina to ar lupu koka plāksnītē. Bērni prot labi rāpties un lēkt, viņi ir norūdīti, ar stipru imūnsistēmu. Viņi prot rokdarbus – grebt, griezt, būvēt, bet vissvarīgākais – bērni ir iemācījušies dzīvot saskaņā ar dabu, fantazēt un uzņemties atbildību par sevi un pārējiem.
«Ideja un bērnudārza programma ir noskatīta Dānijā,» stāsta vecākā bērnudārza audzinātāja Sonja Raisa. «Jūrmalas bērnudārzs ir dibināts pirms 19 gadiem. Agrāk Vācijā ir bijuši meža bērnudārzi, bet jūrmalas bērnudārzs – vēl neviens. Sākumā dārziņā bija tikai viena grupa ar 20 bērniem, bet pēc diviem gadiem izveidojām otru grupu, pēc trim – trešo.» Stāsta bērnudārza vadītāja Kordula Štainke: «Mūsu pedagoģija balstās uz koncepciju «atklāt, izmantot un sargāt dabu».
Bērniem, kuru vecāki visu vienmēr izvēlas viņu vietā, pirmkārt, ir jāiemācās šeit apieties ar brīvību.
Daži ir kā pielipuši audzinātājai, citiem grūti sevi nodarbināt. Taču tas neturpinās ilgi, jo lielie bērni palīdz mazajiem iesaistīties dažādās aktivitātēs.» Tikai – ja vecāki vēlas, lai viņu bērns ietu šajā dārziņā, ir laicīgi jāpiesakās, jo būs jāgaida rindā. Pat audzinātājas un brīvprātīgie praktikanti gaida rindā uz šo dārziņu, lai varētu strādāt tieši šajā dabas telpā.
Pirmdiena. Iztrakošanās pludmalē
Ir pirmdiena, pulksten 8.37 no rīta un pieturā An der Schanze pietur bērnudārza autobuss. Bērni, atvadoties no vecākiem, iekāpj autobusā, kur jau gaida audzinātājas un citi bērnudārza biedri. Viens no autobusa mazajiem pasažieriem ir arī mana meita Sofī, un šis ir mūsu darbdienu ikrīta rituāls. Bērnus uz dārziņu aizved un atved speciāli norīkots autobuss, kas pietur astoņās dažādās pieturās, tostarp mūsējā.
Pamazām dārziņā sarodas bērni. Jūrmalas bērnudārzu, kas atrodas jauniešu brīvdienu mājiņu teritorijā (mājiņas tiek īrētas no Ķīles jauniešu brīvā laika biedrības), apmeklē 66 bērni vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Te ir trīs grupiņas, katrā pa 22 bērniem, ko pieskata divas audzinātājas un viens brīvprātīgais darbinieks. Katrai grupiņai savs nosaukums – Haizivs, Jūras laupītāji un Jūras pirāti –, un katra kompānija dzīvo savā atšķirīgi iekārtotā mājiņā. Atsevišķa mājiņa ir arī bērnudārza vadītājai un izstādēm, bet visus vieno jūras tematika.
Mana meitiņa iet Haizivs grupā, kur pirmdienas rīts iesākas ar sastāšanos aplī. Katrs bērns pastāsta, ko darījis brīvdienās. Noslēgumā vēl interesanta spēle un tad – brokastis. Ikviens notiesā savu līdzpaņemto brokastu maizi un pa kādam auglim. Katram bērnam līdzi ir arī sava pudele ar dzeramo.
Parasti pirmdienas dārziņā ir aktīvās dienas, kad bērniem galvenais uzdevums ir kārtīgi iztrakoties, tāpēc bieži kopā ar audzinātājām viņi dodas uz jūrmalu, kas atrodas turpat piecu minūšu attālumā.
Tur bērni spēlējas smiltīs ar līdzpaņemtajām mantām vai vienkārši ar pašu atrastajiem dabas materiāliem, bet vēl citi metas ūdenī – bez drēbēm – pa pliko! Mazie zina robežas – līdz nabai un ne dziļāk ūdenī! Vienmēr arī padomāts par dvieļiem pēc peldes. Taču, ja kāds vēlas mierīgāku pirmdienu, audzinātāja labprāt palasīs viņam priekšā līdzi paņemtās grāmatas. It kā vienkārši, bet tik skaisti!
Ķeram krabjus, uzkožam nātru čipsus
Ceturtdienas ir izvēles dienas, kad tiek piedāvātas četras dažādas un katru nedēļu citas aktivitātes, piemēram, ar pipeti sajaukt krāsas, pie ugunskura grauzdēt nātru čipsus, ar tīkliņu ķert krabjus vai arī salasīt 200 tūkstošu gliemežvāku. Dažādas aktivitātes notiek gan jūrmalā, gan mežā un pļavā. Te notiek gan atklājumi, gan eksperimenti, dabas materiālu vākšana, ēdienu gatavošana, darbs ar augiem, augļiem, lapām, riekstiem. Bērni iemācās, kuras ogas un garšvielas var ēst, kādiem nolūkiem izmanto lupu, pinceti un dažādas izzinošas grāmatas.
Pašiem sava recepšu grāmata
Pēc aktivitātēm bērni dodas pusdienās, ko gatavo turpat uz vietas jauniešu brīvdienu mājiņu virtuvē. No virtuves ēdiens tiek piegādāts uz katru mājiņu. Ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga, bet, manuprāt, pietrūkst zupu. Bērni ēd makaronus, šniceles ar rīsiem un zirnīšiem, kartupeļiem, sarkanajām bietēm, kotletēm, tortelīni, piena rīsiem, augļiem. Veģetārieši vienmēr drīkst izvēlēties ēdienu bez gaļas. Ir arī deserti: vaniļas pudiņš, saldējums… Pirms pāris gadiem sadarbībā ar Šlēsvigas Holšteinas Izglītības, dabas, apkārtnes un vietējo telpu centru bērnudārzs izdeva pat savu recepšu grāmatu. Tam bija svarīgs iemesls. Audzinātājas stāsta: «Daudzi bērni mums lūdza dārziņā gatavoto ēdienu receptes, lai varētu šos pašus ēdienus pagatavot arī mājās kopā ar vecākiem. Tāpēc nolēmām, ka vajag savu recepšu grāmatu, lai arī vecāki var uzzināt, kā pagatavot nātru čipsus, nātru zupu, plūškoku ziedu želeju un sīrupu, kā izcept ķirbju maizi, uztaisīt rožu cukuru, pesto un citas interesantas un garšīgas lietas.»
Ja ārā ir jauks laiks, visi ēd terasē, kas atrodas pie virtuves. Taču ne vienmēr laiks ir tik burvīgs.
Mēdz būt auksts, pūš ziemeļvējš, debesis un jūra pelēkas, un ikviens, domājams, labprātāk vēlētos palikt siltā mājā, bet jūrmalas bērnudārzniekiem sliktie laikapstākļi nenodara skādi. Viņiem katra diena ir jūrmalas diena! Tikai jāievēro noteikums – bērniem jābūt vienmēr apģērbtiem atbilstoši laikapstākļiem un vecākiem jānodrošina savām atvasēm rezerves apģērbs. Silti džemperi, jakas, ūdens necaurlaidīgās bikses, siltas cepures un cimdi raksturo jūrmalas bērnudārza apmeklētāju ģērbšanās stilu aukstajā gadalaikā. Vēsākā laikā vienmēr ir padomāts arī par aktivitātēm, kas palīdz sasildīties. Piemēram, bērni salasa kociņus un kopā ar audzinātāju turpat jūrmalā izgatavo vulkānu.
Īsta dēka – pārnakšņot dārziņā!
Bērnudārzā valda demokrātija. Bērniem jāizvēlas, jāargumentē, jāiemācās gaidīt un jārespektē citu viedokļi. Vecākie bērnudārznieki var doties kopā ar audzinātāju arī dažādās ekskursijās, piemēram, uz zooloģisko muzeju, garākos pārgājienos, vai piedalīties dzintara apstrādāšanas darbnīcā un katram pašam noslīpēt savu dzintara gabaliņu. To vēlāk viņi saņems kā atvadu dāvanu no bērnudārza – rotaslietu, ko uzkarināt kaklā pēdējā bērnudārza dienā.
Viens no lielākajiem piedzīvojumiem ir vienreiz gadā, vasaras sākumā organizētā nakšņošana bērnudārzā.
Vecāki saņem nepieciešamo lietu sarakstu (guļammaiss, spilvens, kabatas baterija utt.), kas jāņem līdzi, un vakarā bērnus atved uz bērnudārzu. Noteikti audzinātājas pieraksta arī vecāku mobilo telefonu numurus gadījumam, ja bērns tomēr pārdomās un vēlēsies doties mājās. Šis nakšņošanas pasākums ir ar mērķi attīstīt patstāvību un aktīvāku sadarbību ar citiem bērniem.
Mandalas putniem
Rudenī, ziemā un pavasarī notiek vecāku – bērnu pēcpusdienas. Tad mazie kopā ar saviem tētiem un mammām taisa dažādas lietas no dabas materiāliem, piemēram, ziemā uz koka aplīšiem, kas nosmērēti ar taukiem, tiek veidoti gardumi putniem (mandalas) no riekstiņiem un rozīnēm.
Rudenī notiek arī pirmā vecāku sapulce, bet novembrī – laternu gājiens, kas noslēdzas ar ugunskuru un mīklas cepšanu ugunskurā uz kociņiem. Katra ģimene parūpējas arī par kādu cienastiņu, bet februārī bērniem notiek īsts karnevāls. Laba sadarbība bērnudārzam jau izveidojusies ar cirku Beppolino – jauniešu un bērnu cirka grupu, kas ik pa laikam rīko treniņnometnes netālu no jūrmalas bērnudārza. Tad arī dārziņa bērniem ir iespēja iemācīties dažādus trikus un vēlāk ielūgt vecākus uz cirka izrādi – šovu īstā cirka teltī.
Radoši šķirot atkritumus
Savulaik bērnudārzs saņēmis prestižu balvu, pateicoties projektam Ko mēs darām ar atkritumiem ikdienā. Projekts ilga trīs mēnešus. Tā laikā bērni uztaisīja atkritumu dobi, kurā tika ieraktas vecas plastmasas pudeles un augļi. Pēc pāris dienām vēroja, kas ar atkritumiem noticis. Bērnudārzs organizēja arī ekskursijas uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, mācījās šķirot atkritumus, bet projekta noslēgumā no atkritumiem mazie uzbūvēja robotu un kosmosa kuģi.
Dodamies uz mājām
Ir pulksten 13.25, un esmu atkal pieturā An der Schanze, gaidot bērnudārza autobusu. Tur jau tas nāk! Autobuss apstājas, no tā izveļas čalojošu bērnu bariņš, tostarp arī mana meitiņa. Maziņie, samīļojušies ar saviem vecākiem, dodas turpat pie blakus esošā koka un sāk rāpties augšā – tātad bērnudārzs turpinās arī te, tikai nu jau kopā ar vecākiem.
Raksts publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2016. gada aprīlī.