Sapnis par bērniņu
«Jau kopš bērnības sapņoju kļūt par piloti. Lidot sāku 24 gadu vecumā, bet lielajā aviācijā esmu kopš 28 gadu vecuma. Lai gan jau pašā sākumā ar vīru vēlējāmies, lai mums būtu divi vai trīs bērni, biju nobažījusies par to, vai man vispār būs kaut viens bērns.
Pilota un stjuarta darbs sievietes veselībai par labu nenāk – lidojumu dēļ bioloģiskais ritms ir izjaukts, bieži ir stresa situācijas, organisms tiek pakļauts radiācijai, dehidratācijai.
Skarba ir arī statistika – šajā darbā priekšlaikus pārtrūkst ne mazums grūtniecību. Un nav pat jāskatās tabulās un diagrammās – pati esmu satikusi daudzas stjuartes, kuras grūtniecības dēļ beidz lidot, bet pēc diviem vai trim mēnešiem atgriežas darbā.
Man bija jau pāri trīsdesmit, un, gatavojoties ģimenes pieaugumam, lūdzu Dievu un arī no savas puses darīju visu, ko varēju, – vairākus mēnešus lietoju vitamīnus, piedomāju par veselīgu uzturu, centos dzert vairāk ūdens un pārbaudīju savu veselības stāvokli. Pārbaudīju gandrīz visu, izņemot hormonus, jo biju pārliecināta, ka ar tiem gan viss ir kārtībā. Šis pieņēmums izrādījās kļūdains.
Vēlāk atklājās, ka man trūkst progesterona – hormona, kurš ir atbildīgs par grūtniecības saglabāšanos. Līdz ar to arī es varēju papildināt skumjo statistiku.
Par laimi, sestās grūtniecības nedēļas beigās nokļuvu pie ļoti laba ārsta. Tiesa, tad jau ik pa laikam jutu sāpes un man atklāja hematomu, bet, lietojot progesteronu, grūtniecību izdevās saglabāt. Uzreiz pēc ārsta apmeklējuma devos jau iepriekš ieplānotā atvaļinājumā, bet atgriežoties – pie aviācijas ārsta, lai savus darba pienākumus no debesīm vārda vistiešākajā nozīmē pārceltu uz zemi.
Pirmā pilote grūtniece Rīgā
Aviokompānijas bāzē Rīgā biju pirmā pilote, kura grūtniecības dēļ tika norakstīta uz zemi. Līdz ar to pirmajās dienās pilotu nodaļa nezināja, ko ar mani iesākt. Tiku norīkota par palīdzi mūsu galvenajam pilotam birojā, un, pildot šos pienākumus, nostrādāju līdz pat dekrēta atvaļinājuma sākumam. Patiesībā grūtniecības laikā pilotēm ir atļauts lidot līdz pat trešā grūtniecības mēneša beigām, ar nosacījumu, ka topošajai māmiņai ir laba pašsajūta. Tomēr negribēju riskēt ne ar gaidāmo bērniņu, ne pasažieru dzīvībām un savu pašsajūtu pirmā trimestra laikā par labu nosaukt nevarēju.
Visu rakstu lasi žurnālā MANS MAZAIS Nr.4
Populārākie raksti