Kā bija agrāk?
Starp citu, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados zīdaiņiem nebija vienas noteiktas apģērba krāsas atkarībā no dzimuma un visi mazuļi tika tērpti baltā. Tas ir mūsdienu mārketinga paņēmiens, kas patiesībā dod mums signālu: lai tu būtu normāls, puikam jāvelk zilas drēbes, bet meitenēm – rozā. Protams, vecāki ir ļoti jūtīgi – ka tikai nenošaut greizi! –, tāpēc labāk izvēlēties ierasto, tad neviens neuzdos liekus jautājumus un nepaudīs neizpratni. Turklāt nereti lielveikalos zīdaiņu apģērbu piedāvājums ir tikai šajās meiteņu un puiku krāsās, atrast neitrālas krāsas apģērbu ir grūti.
Bailes par bērna seksualitāti
Šķiet, ka vienas no vecāku spēcīgākajām bažām ir bailes par sava bērna seksualitāti – vai bērnam netiks nodarīts pāri, ja viņš pielaikos šķietami pretējā dzimuma krāsas apģērbu? Vai, ļaunākajā gadījumā, zēns rotaļājoties uzvilks svārkus? Tomēr tas pilnīgi noteikti nenozīmē, ka, šādi spēlējoties, varētu mainīties bērna seksuālā orientācija. «Bērni, atdarinot cits citu, paplašina redzesloku. Rotaļājoties ar lellēm, bērni mācās veidot dialogus, izspēlēt sižetu, runājot attīsta verbālās spējas, kas īpaši svarīgas skolā,» skaidro psiholoģe Inese Lapsiņa.
Pašlaik vecāki kopumā baidās no vērtību pazaudēšanas, un viņu bažas ir pamatotas, jo mūsdienās ir ļoti daudz informācijas, tādēļ ir saprotams, ka cilvēki grib turēties pie skaidrības un savā ziņā skaidra stereotipa, kas ir meitenes vai zēna apģērbs.
Tas, protams, nenozīmē, ka mums speciāli jādara otrādi – apzināti jāģērbj bērns un jāpiedāvā viņam rotaļlietas pretēji tam, kas pieņemts viņa dzimumam, vienkārši jāapzinās un jāpieņem, ka bērnam vajadzīgas pēc iespējas dažādākas aktivitātes, kas varbūt ne vienmēr saskanēs ar mūsu gaidām un priekšstatiem, kā jārotaļājas puikām un kā – meitenēm. «Mums nav jākrīt galējībās, galvenais ir ikdienas situācijās apzināti piedomāt, kā mēs sarunājamies ar bērnu, kādus vēstījumus gribam nodot un ko gribam ar tiem panākt,» stāsta Inese Elsiņa.
Dzimumu stereotipi
Jaunākie pētījumi psiholoģijā gan liek domāt, ka stereotipu audzināšana pašreiz vairs nav tik izplatīta kā agrāk. Turklāt audzināšana, ņemot vērā dzimumu stereotipus, tik daudz neiespaido bērna uzvedību, dzimumu stereotipi drīzāk ietekmē to, cik pieņemts vai atšķirīgs bērns jūtas, darot to, kas viņam patīk vai padodas.
Tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc sievietes mazāk izvēlas strādāt profesijās, kas saistītas ar matemātiku, – meitenēm patiešām ir mazāka interese par to. Taču tām, kam šāda interese ir, daudz vērtīgāka būs audzināšana, kas brīva no dzimumu stereotipiem, – tas palīdzēs saglabāt un attīstīt viņu interesi, netērējot laiku un enerģiju, lai pārvarētu pretestību. Un nākotnē viņām ir tikpat lielas vai pat lielākas karjeras iespējas nekā vīriešiem, kaut gan jomās, kas saistītas ar matemātiku, vairāk strādā vīrieši.