Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
4
-
Lielākajai daļai cilvēku (85%) rēzus faktors ir pozitīvs, atlikušajiem 15% – negatīvs. Negatīvais rēzus faktors veselību un pašsajūtu neietekmē, taču var radīt sarežģījumus noteiktos apstākļos, piemēram, grūtniecības laikā. Tāpēc sievietei ar negatīvu rēzus faktoru pret grūtniecību jāizturas īpaši uzmanīgi.
Tā kā rēzus faktors iedzimst, ļoti svarīgi zināt, kāds tas ir gaidāmā mazuļa tēvam. Ja arī viņam ir negatīvs rēzus faktors, tāds būs arī mazulim. Taču, ja tēvs ir rēzus pozitīvs, bērniņš var mantot vai nu mammas negatīvo, vai arī tēta pozitīvo rēzus faktoru.
Tikai tad, ja rēzus negatīva grūtniece gaida rēzus pozitīvu bērniņu, var rasties rēzus faktoru nesaderība.
Tā neietekmē grūtnieces veselību, bet var traucēt augļa attīstību un priekšlaikus izraisīt dzemdības.
Kā rodas rēzus nesaderība
Ja māmiņai ir negatīvs, bet gaidāmajam bērniņam – pozitīvs rēzus faktors, grūtnieces imūnsistēma augļa atšķirīgās asinis var sākt uztver kā ienaidnieku, pret kuru jācīnās. Sievietes asinīs var sākt veidoties antivielas, kas vēršas pret gaidāmo mazuli kā svešķermeni organismā. Vienmēr tā nenotiek, jo rēzus nesaderība izveidojas tikai 70 procentiem riska grupas grūtnieču. Diemžēl nav iespējams iepriekš pateikt, kurām tā būs un kurām – ne.
Ja līdz pirmajai grūtniecībai antivielu nav bijis, parasti, gaidot pirmo mazuli, rēzus faktoru nesaderība neizveidojas. Tas tāpēc, ka nepieciešams laiks, lai organismā rastos specifiskās antivielas, kas varētu šķērsot placentu un ietekmēt augli. Taču nesaderības risks palielinās ar katru nākamo bērniņu, arī ar spontāno vai medicīnisko abortu. Pirmajā grūtniecībā tas ir 4–8%, bet otrajā jau divkāršojies – 13–17%.
Rēzus faktoru nesaderībai jāpievērš ļoti liela uzmanība tāpēc, ka tā apdraud grūtniecības sekmīgu norisi un gaidāmā mazuļa veselību.
Lai sāktos antivielu veidošanās, pietiek, ja mātes rēzus negatīvajās asinīs nonāk pavisam niecīgs daudzums – 0,1 mililitrs – topošā bērniņa rēzus pozitīvo asiņu. Kaut arī nedaudz, tomēr mātes un augļa asinis saskaras, turklāt šī iespēja pieaug, palielinoties grūtniecības laikam. Risks palielinās, ja grūtniecības laikā ir asiņošana, kā arī veikta amniocentēze, bijusi vēdera trauma, ja gaidāmi vairāki bērniņi, kā arī tad, ja mediķis no ārpuses mainījis mazuļu pozīciju mammas puncī (apgrozījis ar galviņu uz leju). Imūnsistēmas sensibilizācija bieži notiek dzemdībās, īpaši, ja bērniņš nāk pasaulē ar ķeizargriezienu.
Liels risks bērniņam
Rēzus faktoru nesaderībai jāpievērš ļoti liela uzmanība tāpēc, ka tā apdraud grūtniecības sekmīgu norisi un gaidāmā mazuļa veselību. Ja mātes organisms sāk veidot specifiskās antivielas, tās izraisa mazuļa sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu. Sabrūkot sarkanajiem asinsķermenīšiem, atbrīvojas bilirubīns, kas izgulsnējas smadzenēs. Ja bērniņš smagi cietis no rēzus faktoru nesaderības, viņš var piedzimt ar veselības problēmām – viņam var būt kustību traucējumi, dzirdes problēmas un pat garīgā atpalicība. Rēzus nesaderība var ietekmēt arī mazuļa sirdsdarbību, viņam var rasties tūska un iekšējā asiņošana. Ja viņam nepalīdz, mazais pat var aiziet bojā mammai zem sirds.
Analīzes
Jau pēc pirmās vizītes pie ārsta grūtniecei veic asinsanalīzes, kurās nosaka asinsgrupu un rēzus piederību. Ja topošā māmiņas rēzus faktors ir negatīvs, noskaidro, kāds tas ir gaidāmā bērna tēvam, kā arī to, vai grūtnieces organismā jau ir specifiskās antivielas. Vai grūtniecei veidojas antivielas, pārbauda vēl divas reizes – 25. un 36. grūtniecības nedēļā. Analīzes veic arī tām grūtniecēm, kuru bērna tēvs ir rēzus negatīvs. Pēc izmeklējuma rezultātiem speciālists, kurš pārrauga grūtniecību, izlemj, kā rīkoties, lai sievieti maksimāli pasargātu arī nākamajai grūtniecībai.
Kad jāievada imūnglobulīns
Ja antivielas organismā nav izveidojušās, parasti grūtniecei iesaka profilaktiski ievadīt antirēzus imūnglobulīnu, kas samazina imūnsistēmas sensibilizācijas risku. Diemžēl Latvijā valsts to neapmaksā, bet ārsta pienākums ir par šādu iespēju informēt. Ja arī bērna tēvs ir rēzus negatīvs, imūnglobulīns nav jāievada. Bez imūnglobulīna ievadīšanas var iztikt arī pirmās grūtniecības sākumposmā, ja bērniņa tēvs ir rēzus pozitīvs, jo no grūtniecības 20. nedēļas var noteikt bērna rēzus piederību. Ja arī mazulis ir rēzus negatīvs, imūnglobulīns nav jāievada.
Antirēzus imūnglobulīns noteikti jāievada, ja grūtniecības laikā ir sarežģījumi, piemēram, asiņaini izdalījumi, vai arī tiek veikta amniocentēze.
Visām rēzus negatīvajām sievietēm, kuras iznēsājušas rēzus pozitīvu bērnu, 72 stundu laikā pēc dzemdībām noteikti jāievada antirēzus imūnglobulīns.
Ja antivielas jau izveidojušās
Ja antivielas grūtnieces organismā jau ir, antirēzus imūnglobulīnu ievadīt nav nozīmes. Asinsanalīzēs, kuras regulāri atkārto, precīzi nosaka, kādas antivielas ir grūtnieces asinīs. Ja specifiskās antivielas izveidojas, ar laiku tās neizzūd, bet gadiem ilgi saglabājas organismā, un tas jāņem vērā, domājot par nākamo grūtniecību. Tikai zinot antivielas, var palīdzēt bērniņam pēc iespējas ilgāk un netraucēti attīstīties mammai zem sirds. To, kā rīkoties, izlemj speciālists.
