Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms jāvieš skaidrība, ko nozīmē otrā pozīcija mugurējais veids. Gan pirmajā, gan otrajā pozīcijā bērniņš mammas vēderā guļ ar galvu uz leju. Pirmajā pozīcijā bērniņš guļ, pagriezies ar muguru pret mammas kreiso sānu, savukārt otrajā pozīcijā bērniņa mugura vērsta pret mammas labo sānu. Priekšējā guļa nozīmē to, ka bērna muguriņa vairāk pagriezta uz mammas vēdera pusi, savukārt mugurējā guļa nozīmē to, ka bērniņa mugura ir tuvāk mammas mugurkaulam. No visiem šiem stāvokļiem ir iespējamas dabiskas dzemdības, taču dzimšanai izdevīgāks novietojums nudien ir priekšējais veids, tas ir, ar mazuļa muguriņu tuvāk mātes vēderam. Tādējādi mazulim ir vieglāk un ātrāk ieslīdēt mammas iegurnī un, piespiežot zodu pie krūtīm, dzimt ar pakausi pa priekšu. Gan mammai, gan bērnam tas ir labvēlīgāk, jo pakauša diametrs ir mazāks nekā mazuļa pieres diametrs.
Zvaigžņu vērotāji
Lielākoties arī tad, ja grūtniecības pēdējās nedēļās bērniņš atradies muguras guļā, īsi pirms dzemdībām viņš mēdz iekārtoties priekšējā veidā vai arī izdara to dzemdību laikā. Līga Giniborga stāsta, ka 20% gadījumu mazulis dzemdību sākumā atrodas mugurējā pozīcijā. Ja dzemdes kontrakcijas ir efektīvas, mazuļa galviņa labi pieliekta un bērniņš ir mazs vai vidēja lieluma, sastopoties ar iegurņa pamatnes muskulatūru, vairākums bērnu veic pagriezienu par 135 grādiem no mugurējā uz priekšējo pozīciju, un dzemdības nav īpaši grūtākas kā parasti.
Tikai nelielā daļā gadījumu bērna pagrieziens ir nepilnīgs vai nenotiek vispār, un to sauc par nemainīgu pakauša priekšguļas mugurējo pozīciju. Šīs dzemdības var būt ilgākas un grūtākas. Daļēji tāpēc, ka mazulis mugurēja veidā nāk cauri dzemdību ceļiem tikai ar daļēji pieliektu galviņu, kuras izmēri ir lielāki, nekā tas būtu, ja galviņa būtu kārtīgi pieliekta. Taču arī šajā gadījumā ir iespējamas dabiskas dzemdības, bet bērniņus, kas dzimuši ar skatienu uz augšu (ja mamma dzemdējusi, guļot uz muguras), mīļi dēvē par zvaigžņu vērotājiem, jo dzimšanas brīdī viņi vērušies zvaigznēs.
Līga Giniborga uzsver, ka ļoti svarīgi, lai, sākoties dzemdību procesam, dzemdību speciālists, palpējot jeb iztaustot māmiņas vēderu, pārbaudītu, kāda ir bērniņa pozīcija (priekšējais vai mugurējais veids) un priekšguļošā daļa (galviņa vai iegurnis) un atbilstoši tam mērķtiecīgi vadītu dzemdības, lai palīdzētu mazulim ierotēt priekšējā veidā. Vecmāte skaidro, ka, dzemdējot mazuli mugurējā guļā, pie piecu sešu centimetru atvēruma dzemdību gaita var nedaudz iepauzēt, mamma var just izteiktas mugursāpes, kā dēļ nereti tiek izvēlēta epidurālā anestēzija, kas dzemdību procesu var palēnināt un galu galā novest pie ķeizargrieziena. Galvenais uzdevums ir pārmēru nenogurdināt mammu un palīdzēt mazulim ātrāk izrotēt, kustinot mammu – gan rāpus pozīcijā, gan darbojoties ar rebozo lakatu –, lai palīdzētu mazulim izrotēt par 45 vai 135 grādiem (kā bērniņam ērtāk) no mugurējā veida uz priekšējo. Tālāko pagriezienu mazulis veiks pats.
Arī Rīgas Dzemdību nama vecmāte Linda Veidemane uzsver, ka bērniņa mugurējā pozīcija nav iemesls ķeizargriezienam. Pēc viņas vārdiem, par ķeizargriezienu jādomā tikai tad, ja, arī izmēģinot dažādas dzemdību pozas un iegurņa apļošanu, process nevirzās uz priekšu, mainās mazuļa sirdspukti, mammai ir kāda iegurņa īpatnība vai bērniņš ir pārāk liels, lai pats spētu iegrozīties mammas iegurnī.
Šī raksta tapšanas laikā vecmāte Līga Giniborga ir izveidojusi videomateriālu, kurā uzskatāmi parāda, ko nozīmē bērniņa guļa mugurējā veidā:
Vai to var ietekmēt?
Kādēļ bērniņš ieņem muguras pozīciju, un vai mamma pati var kaut ko darīt, lai iegrozītu mazuli priekšējā guļā? Dažkārt tam var būt kāds fizioloģisks iemesls, taču biežāk tas saistīts ar dzīvesveidu, kā arī mammas fizisko un emocionālo labsajūtu.
Viens no faktoriem, kas ne tikai ietekmē bērniņa guļu, bet arī var radīt citus sarežģījumus, ir mazkustīgs dzīvesveids. Piemēram, garas darba stundas ērtos krēslos ar atzveltni vai atgāšanās auto krēslā var veicinā to, ka bērniņam ērtāk iekārtoties mugurējā guļā. Tāpēc ir ļoti svarīgi piedomāt par sēdēšanas pozām, pēc iespējas negāzties uz aizmuguri, saceļot kājas gaisā, bet, gluži pretēji, sēžot svērties uz priekšu, abas pēdas liekot stabili pie zemes. Ja ilga sēdēšana darbā ir neizbēgama, labāk būtu sēdēt uz bumbas vai arī uz krēsla uzlikt līdzsvara spilvenu, kas palīdz mugurai neatslābt, bet noturēt taisnu stāju. Jācenšas izmantot katru iespēju paapļot iegurni. «Ja mamma visu laiku ir pozīcijā ar atgāztu muguru, arī bērniņam var būt ērtāk iekārtoties tuvāk mugurai, tāpēc jāmēģina radīt mazulim šūpuļtīkla efektu uz to pusi, kur gribam, lai viņš ieguļas,» skaidro vecmāte Linda Veidemane, norādot, ka viens no ieteiktajiem paņēmieniem ir arī gulēšana uz kreisā sāna, ar saliektu augšējo kāju 90 grādu leņķī. Tāpat ļoti laba esot arī iegurņa apļošana četrrāpus pozā, kā arī atlaišanās uz rokām šajā pašā pozā, paceļot dupsi augšā. To parasti izmanto arī dzemdībās, cenšoties palīdzēt, lai bērniņš ierotē priekšējā veidā.
Vecmāte Līga Giniborga ievērojusi, ka īpaši jau koronavīrusa laikā mammas kļuvušas slinkākas un retāk dodas pastaigās, bet abas vecmātes uzsver, ka pastaigas svaigā gaisā ļoti palīdz gan mammai, gan bērniņam. Pastaigas laikā mamma un mazulis saņem vairāk skābekļa, tiek apasiņots mammas iegurnis, uzlabojas sirdsdarbība, un pastaigas kopumā nāk par labu, lai netiktu pārstaigātas 40 grūtniecības nedēļas un bērns dzimtu ar normālu svaru.
Runājot par mazuļa svaru, kas arī var būt par iemeslu, kāpēc mazulim grūtāk iegrozīties priekšēja veidā, ļoti svarīgi pievērst uzmanību topošās māmiņas uzturam. «Grūtniecības laikā dažkārt šķiet, ka tagad varam atļauties visu, tomēr tā gluži nav. Ir jāpiedomā, ko un cik daudz ēd. Arī augļus nevajadzētu ēst neierobežotā daudzumā, jo tajos ir fruktoze, kas var veicināt to, ka bērns būs lielāks un attiecīgi dzemdībās var būt grūtāk,» saka Līga Giniborga.
Ar bērniņu jāmēģina sarunāt
Kā vienu no aktivitātēm, lai bērniņš pagrieztos priekšējā guļā, iesaka rebozo masāžu, ko savā darbā praktizē arī vecmāte un dūla Līga Giniborga. «Muguras guļai, protams, ir arī fizioloģiski iemesli, bet savā praksē redzu, ka augļa pozīcija var būt ļoti atkarīga no mammas rūpēm par sevi, fiziskās un arī emocionālās labsajūtas. Bieži tas saistīts arī ar mammas bailēm no dzemdībām, tāpēc bērniņš guļ vairāk labajā pusē, kur atrodas mammas aknas, kas izstaro lielāku siltumu, un, iespējams, mamma neapzināti savu bērniņu silda. Tas nav izpētīts un pētījumos pierādīts, taču, ja pie manis atnāk mamma ar bērniņu, kura muguriņa ir mammas labajā pusē, man kā dūlai tas ir iemesls runāt par mammas emocijām, stresu un bailēm,» pieredzē dalās Līga, atklājot, ka itin bieži, kad mamma stājas pretī savām bailēm, iegūstot informāciju, apgūstot elpošanas un relaksācijas tehnikas, tādējādi rodot ticību saviem spēkiem, bērniņš sajūt mammas gatavību un drošību un pats iegriežas ar muguriņu uz kreiso pusi.
«Es izšūpinu, izvibrēju, izkustinu, maigi izdancinu mammas ķermeņa saspringumu ar rebozo lakatu un rādu, ko mamma un tētis paši var darīt, lai veidotu kontaktu ar bērniņu. Tad viņi visu varēs sarunāt paši, jo ir svarīgi runāt un veidot kontaktu ar bērniņu jau tad, kad viņš ir mammas vēderā. Tas bērniņam rada drošības izjūtu. Bet, ja mammai ir bailes, stress, viņa strādā līdz pēdējam brīdim vai varbūt nezina un neprot veidot saikni ar mazo cilvēku, kontakta nebūs. Dažkārt mammai to grūti darīt, jo ir zaudēts iepriekšējais bērniņš, tāpēc ir bail veidot attiecības ar šo bērniņu, kamēr viņš nav piedzimis. Tad ir svarīgi rast drošības izjūtu pašai mammai, ka šis ir cits bērniņš un viņam ir svarīgi, lai mamma ar viņu sarunājas. Pati ar savu piemēru, runājot ar bērniņu, rādu mammai un tētim, kā to darīt. Un ir gadījumi, kad mammai pat izsprāgst asaras, dzirdot, kā aprūpētājs sarunājas ar bērniņu,» stāsta Līga Giniborga, piebilstot, ka rebozo lakatu masāža ir ieteicama visā grūtniecības laikā, īpaši trešajā trimestrī, kad ar tās palīdzību var līdzsvarot mammas emocijas, kā arī atbrīvot no sasprindzinājuma topošās māmiņas diafragmu, iegurņa un vēdera iekšējos muskuļus. «Runājot par bērniņa pagriešanu, ar rezobo lakatu mēs nekādu spēku neizmantojam, bet mēģinām maigi izšūpot. Ja viņš spēs atbildēt uz mūsu darbībām, tad atbildēs, bet, ja viņu kaut kas traucē, neko vairāk arī nedarām,» skaidro vecmāte un dūla Līga Giniborga.
Viņa stāsta, ka parasti iemāca arī pašai mammai sataustīt, kā guļ bērniņš un, ja mazais atrodas dzimšanai ne tik izdevīgā guļā, kā ar paijāšanu, pieskārieniem un pozām mudināt viņu pagriezties. «Runājot ar bērniņu un viņu paijājot, var rādīt mazulim virzienu, kā viņam pagriezties. Ikviens bērniņš savu mammu ļoti mīl un klausa, un, ja mamma ar vārdiem un pieskārieniem viņam lūgs pagriezties, viņš to noteikti izdarīs, ja vien varēs.»
Savukārt vecmāte Linda Veidemane piebilst, ka jebkurā gadījumā satraukumam par mazuļa guļu (pozīciju un priekšējo vai mugurējo veidu) nav pamata. Jādara viss, lai sekmētu aktīvu dzemdību darbību, kas ļautu mazulim iegrozīties piedzimšanai visērtākajā veidā, un ar lieku satraukumu un bailēm neaizbiedētu oksitocīnu, kurš nodrošina kontrakciju veidošanos un pastiprināšanos.
Zināšanai!
Statistika liecina, ka Lielbritānijā 5 līdz 8 bērniņi no 100 piedzimst mugurējā pozīcijā ar augšup pavērstu sejiņu, ja mamma izstumšanas laikā guļ uz muguras.
Latvijā šādas statistikas nav, taču, pēc Rīgas Dzemdību nama vecmāšu novērojumiem, pie mums šis skaitlis varētu būt arī mazāks.
