Atšķir savējos no svešajiem
Sešu līdz astoņu mēnešu vecumā mazajam svešāka var šķist arī divas nedēļas neredzēta omīte. Šajā laikā mazulim nepatīk, ka citi cilvēki, izņemot mammu, viņam pieskaras, ņem klēpī, dažreiz bērns pat izvairās no skatieniem. Tas nav nekas ārkārtējs, mazais vienkārši ir nonācis attīstības posmā, kad viņš atšķir savējos no svešiem.
Tas ir normāls un nepieciešams posms viņa vecumā, uzsver psiholoģe Vita Kalniņa. Bet reizēm vecākiem šķiet, ka bērns ir jātrenē, lai mazais kļūst drosmīgāks, jāpieradina, lai paliek kopā arī ar citiem, tāpēc viņu raudošu ieliek vecmāmiņai klēpī, un mamma aiziet prom. Bet to nevar uztrenēt!
Šajā nedrošajā periodā vienīgais, kas bērnam tiešām palīdzēs, ir būt kopā ar mammu. Tas viņam ļaus izlīdzsvaroties, atkal kļūt drošākam.
Ne visi bērni par to raud
Bērni ir dažādi, ne visi uz svešu cilvēku reaģēs raudot, tāpēc vecākiem var šķist, ka šis attīstības periods izpaliek. Tomēr reizēm bērns noreaģē tikai ar sastingumu un svešās personas uzmanīgu nopētīšanu, reizēm ar plaši ieplestām acīm un pieres raukšanu, kamēr citreiz ar izmisīgu raudāšanu. Visas šīs ir normālas izpausmes otrajā dzīves pusgadā.
Ja mammas šķietami apdraudošajā situācijā nav līdzās vai viņa nepiedāvā savu ķermenisko kontaktu un vienlaikus emocionālo atbalstu, bērnam tas nozīmē lielu izmisumu, ko varētu salīdzināt ar pieauguša cilvēka pastaigu vienatnē nakts vidū pa tumšu mežu, kur redzamas biedējošas ēnas un dzirdamas baisas skaņas.
Ja šajā vecumā bērnam jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem vai vietām bez mammas klātbūtnes, viņam tas ir ārkārtīgi satraucoši.
Kad mazajam ir seši līdz astoņi mēneši, mammai nebūtu ieteicams atgriezties darbā, jo tas bērnam ir emocionāli ļoti jūtīgs periods. Ja mammai ir jāatsāk strādāt, tad labāk bērnu ar auklīti iepazīstināt vai nu līdz šim posmam, vai pagaidīt līdz mazuļa desmit, vienpadsmit mēnešu vecumam, iesaka psiholoģe.