Lasītājas vēstule: Esmu ievērojusi, ka manas meitas draudzene, kas ir padsmitniece un bieži ciemojas pie mums, sarunas laikā ik pa brītiņam parausta vienu plecu un pieliec galvu. Zinu, ka meitenei ir liela slodze skolā un attiecības ar vecākiem arī ir diezgan saspīlētas. Vai tie varētu būt tā dēvētie tiki? Kā bērnam palīdzēt? Laura
Laura, vispirms gribu teikt, ka meitenes veselība ir viņas vecāku atbildība. Jā, iespējams, tie ir tiki, kuriem raksturīgas pēkšņas, atkārtotas stereotipas kustības. Līdzīgi izpaužas arī Tureta slimība, taču tad šīs kustības bērns pats nespēj kontrolēt. Tā ir reta kaite, un šādu diagnozi var noteikt tikai speciālists.
Nervu tiki ir ļoti izplatīti, it īpaši bērniem.
No malas izskatās, ka bērns izdara normālas kustības, bet tikai ne tajā vietā un laikā, kad vajadzētu. Tiki mēdz izpausties ārkārtīgi dažādi. Piemēram, ar acu mirkšķināšanu, kad acis it kā netiek kairinātas, nespīd saule un tās negrauž. Bērns var raustīt plecus, kaut gan viņam nekas nespiež, un atkārtot šo kustību vairākas reizes, lai gan šajā situācijā nav vajadzības to darīt. Tāpat var atkārtoti pagriezt galvu, staipīt degunu, šķobīt muti vai izdarīt citas kustības.
Tikus nosaka muskuļu atmiņa, tāpēc bērns atkārto vienu un to pašu kustību. Tā saglabājas kā rutīna, ieradums.
Pamatā nervu tiki vērojami emocionāla sasprindzinājuma brīžos, piemēram, sēžot rindā pie ārsta. Taču, braucot ar riteni vai peldot, bērnam tiku nav, jo tie traucētu veikt nepieciešamās kustības. Biežāk tikus novēro uz vakarpusi, kad ir piedzīvoti dažādi notikumi. Tos veicina gan negatīvas, gan pozitīvas emocijas. Piemēram, bērns veselu mēnesi ir gaidījis savu dzimšanas dienu, un, kad tā beidzot pienāk un viņam dāvina dāvanas, sākas tiki.
Parasti tiki rodas emocionāli jūtīgiem, sevī vērstiem pusaudžiem, piemēram, koncentrēti gatavojoties kontroldarbam, sēžot visu laiku vienā pozā.
Tad izmainās elpošana, tā kļūst virspusēja, rezultātā saspringst vēdera prese un viss ķermenis.
Tikus var kontrolēt, bet tas ir grūti izdarāms. Bērniem un pusaudžiem, kuriem ir tiki, mēdzam ieteikt izdarīt savam ieradumam pretējas kustības, piemēram, ja mirkšķina acis, tad tās aiztaisīt lēnām.
Pret tikiem izraksta arī zāles, bet sākumā nogaidām pāris nedēļas, jo reizēm tie pāriet paši no sevis. Ja stereotipas kustības pieturas ilgāk nekā gadu, tad gan noteikti jādodas pie ārsta. Kamēr slimība nav ielaista, var palīdzēt nomierinoši līdzekļi, piemēram, Sedalia vai Relaxen, nomierinošas tējas. Ārsts var izrakstīt arī recepšu zāles, piemēram, Noofen, kas mazina nemieru, trauksmi, bailes. Izmanto arī Magne B6, kas, ja tā varētu sacīt, nopaijā emocionālos pīķus.
Mana prakse liecina, ka šie bērni negrib neko darīt ārā un labprātāk sēž mājās.
Kādam manam pacientam tiki izpaudās, jo viņš bija ļoti noslogots, – bez vidusskolas apmeklēja arī mūzikas un mākslas skolu, taču viņam nebija nekādu fizisko aktivitāšu. Lai novērstu tikus, ļoti ieteicamas fiziskās nodarbības, piemēram, peldēšana, dejas, orientēšanās… Vislabāk, ja aktivitātes notiek komandā un prasa koncentrēšanos.
Sportojot tiki mēdz izzust, jo tad mazinās iekšējais sasprindzinājums, uzlabojas elpošana, pārslēdzas domas. Sports sniedz iespēju piedzīvot savu fizisko varenību, sajust sevi kā autoritāti pašam sev. Tas var kalpot kā sava veida psihoterapija.
Ārstēšanā izmanto arī smilšu terapiju, dziļo elpošanu, masāžu un osteopātiju, kas palīdz mazināt iekšējo sasprindzinājumu.