1. Jāseko līdzi ultravioletā starojuma radiācijas indeksam.
Ultravioletā starojuma radiācijas indeksu var atrast, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā meteo.lv (sadaļā Laika apstākļi > UVI prognoze). Pieejamas arī bezmaksas lietotnes UV indeksa noteikšanai, un visai bieži par to ziņo arī radio, televīzijā un var lasīt interneta medijos. «Ja UV starojums ir 7, tikpat, cik Āfrikā pie ekvatora, sliktākajā gadījumā – 8, tad šajā dienā saulē vēlams atrasties pēc iespējas mazāk un uzmanīties īpaši. Ja ir augsts ultravioletā starojuma radiācijas indekss, vislabākā aizsardzība – spilgtos saules staros nemaz neiet, bet, ja tomēr tas ir jādara, ir svarīgi atbilstoši sagatavoties!»
2. Šajā laikā nav vēlams uzturēties tiešos saules staros!
Agrāk uzskatīja, ka sliktākais laiks, lai atrastos tiešos saules staros, ir no plkst. 12.00 līdz 15.00. «Tagad esam to paplašinājuši – no plkst. 11.00 (dažreiz pat no plkst. 10.30). Un es teiktu, ka galvenais nav skatīties pulkstenī, bet uz reālo laiku, kas ir aiz loga. Ja saule ir agresīva jau ap plkst. 10.00, tad nevajag to ignorēt. Ja saule nav agresīva, var atrasties saulē bez papildu aizsardzības arī līdz plkst. 12.00. Striktu robežu nav, jāseko līdzi laikapstākļiem,» uzsver onkologs Aleksandrs Derjabo.
3. Obligāta ir cepure, brilles un aizsargapģērbs.
Labāk izvēlēties nevis kokvilnas, bet sporta veikalos pirkto apģērbu, kas pasargā no UV stariem. «Bērniem ir kostīmi, kas ļauj gan sauļoties, gan peldēties. Protams, diez vai ir labi, ja bērns dzīvojas slapjā peldkostīmā. Bet vismaz vienam šādam apģērbam vajadzētu būt, it īpaši, ja dodas uz pludmali vai plāno braukt uz dienvidiem,» iesaka eksperts.
4. Jālieto piemērots saules aizsargkrēms.
Tās ķermeņa vietas, kas netiek nosegtas ar apģērbu, ir jānoklāj ar saules aizsargkrēmu. «Es pats dodu priekšroku aptiekās nopērkamajiem saules aizsargkrēmiem ar SPF atzīmi vismaz 30, kā arī Dzintara aizsargkrēmiem, jo tā ir pārbaudīta vērtība. Citiem iesaku izvēlēties krēmu pēc principa – vispirms uzklāt testeri, 30 minūtes ar to pastaigāt un pavērot, vai ķermenim nav alerģiskas reakcijas. Pozitīvi ir tas, ka arī dekoratīvajā kosmētikā lielākoties ir SPF 15–20. Tāpēc, izmantojot dekoratīvo kosmētiku, automātiski tiek pasargāta seju un lūpas. Tiesa gan, kad saule ir spēcīga, ar SPF 20 var būt par maz,» skaidro Aleksandrs Derjabo.
5. Ko darīt, ja ir saules apdegums?
«Ja cilvēks pamana, ka āda kļūst sarkana, jāiet prom no saules un jāizmanto SOS aizsargkrēms. Jo agrāk to uzklās, jo labāk. Tāpēc līdzi vienmēr iesaku ņemt gan parasto saules aizsargkrēmu, gan SOS aizsargkrēmu,» teic onkologs, uzsverot – ja ievēros šos piecus punktus, tad var pielāgoties apstākļiem. Bet ļoti svarīgi to ievērot jau no agras bērnības, jo kaitīgajam ultravioletajam starojumam (UV) piemīt īpašība uzkrāties.