Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēl pirms skaitļu pazīšanas
Lai bērns izprastu, ko nozīmē skaitlis 1, 2, 10 un vairāk, vispirms svarīgi, lai viņam būtu skaidrs, ko īsti nozīmē un cik daudz ir viens un cik daudz ir desmit. Ņemot vērā, ka bērni mācās sajūtot, īpaši aptaustot, vislabāk būs, ja izglītošanu par daudzumiem sāk jau tad, kad bērns vēl neprot saskaitīt, cik daudz tas īsti ir. Te palīdzēs vienkāršu lietu (pogu, kastaņu, klucīšu) pārkrāmēšana no vienas kaudzītes otrā, no vienas bļodiņas otrā. Tieši tāpēc, piemēram, Montesori vidē, pirms bērns sāk darboties ar skaitļiem un to simboliem, cipariem, aprēķiniem, svarīga ir praktisko darbiņu pieredze. Ir daudz vingrinājumu, kuros bērns netiešā veidā iepazīst daudzumu – ar pārbēršanu, pārliešanu, uzvēršanu un citiem darbiņiem. Tāpat svarīgi, lai pirms matemātikas apguves bērns būtu pietiekami vingrinājis tausti, piemēram, mācījies atšķirt un salīdzināt raupjas un gludas virsmas, salīdzinājis smagas un vieglas lietas, lielus un mazus priekšmetus, aptaustījis un apvilcis ģeometriskas figūras – tās ir daļa no ciparu jeb skaitļa simboliskā attēla formas!
Citi lasa
Pēc tam, kad mazais jau kādu laiku ir vingrinājies pārlikt lietas no vienas kaudzītes otrā, var iedot viņam skaitāmo materiālu (pogas, pupas, zirņus, monētas), dažādu krāsu trauciņus un mudināt, piemēram, vērot pa logu redzamās garām braucošās automašīnas. Redzot pabraucam garām, piemēram, zilu automašīnu, mazais ieliek vienu pogu, pupu vai monētu zilajā traukā, redzot sarkanu mašīnu, – sarkanajā traukā.
Veicot šādu vingrinājumu, bērnam vēl pat nevajag prast saskaitīt, tomēr pēc laika var salīdzināt skaitāmā materiāla daudzumu katrā bļodiņā un secināt, kuras krāsas automašīnas pabraukušas garām vairāk, kuras – mazāk. Arī secinājumu veikšana ir viena no pirmajām būtiskajām matemātiskajām prasmēm!
Kas ir cipars, un kas – skaitlis?
Svarīgi jau no paša sākuma skaidri nodalīt un vispirms pašiem saprast, ko īsti kurš jēdziens nozīmē. Te labi palīdzēs asociācija ar alfabētu, burtiem un vārdiem – matemātisko simbolu nosaukumi tiek veidoti pēc līdzīgiem principiem. Ja mēs zinām, ka no burtiem, kas ir skaņu simboli, veidojas vārdi, tad līdzīgi ir ar skaitļiem – cipari ir tikai simboli, bet nozīmi iegūst, kad tie apzīmē konkrētu daudzumu (viens, četri, seši utt.) vai kārtu (pirmais, piektais utt.).
Gudrā skaitīšana
Ir būtiski, ka skaitļu un skaitīšanas mācīšana notiktu bērnam piemērotā tempā – lēnām, pakāpeniski. Piemēram, mazajam sākumā būs grūti atšķirt un izprast skaita un daudzuma nozīmi, ja skaitīsim bērnus grupā, norādot uz katru nākamo un sakot: «Viens, divi, trīs, četri…» Mazajam var šķist: «Kā tad tā – sakām trīs, bet rādām tikai uz vienu bērnu?» Te svarīgi, lai bērns redz un saprot: viens – tas ir viens ābols, divi – tie ir divi āboli, trīs – trīs āboli.
Savukārt tad, ja skaitām, cik daudz bērnu šobrīd sanākuši kopā, labāk būs norādīt un sacīt: «Pirmais bērns, otrais bērns, trešais bērns, ceturtais bērns…» Un padomājiet – šādi mēs vienlaikus mācām bērnam arī valodas gudrības – pamata un kārtas skaitļa vārdus.
Kad bērns jau izpratis, kas ir daudz un kas maz, spēj jau saskaitīt, tikai tad ir laiks sākt mācīt skaita simbolus – ciparus. Vislabāk, ja šie simboli ir aptaustāmi, izgatavoti no koka vai kartona.
Tad bērns var turpināt darboties ar skaitāmo materiālu, tikai nu mēs varam piedāvāt, piemēram, pie divām pogām pielikt arī ciparu 2, līdz pienāks brīdis, kad sapratīsim, ka bērns atpazīst un izprot, ko nozīmē katra skaitļa simbols.
