Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visas maņas savā starpā saistītas
Mūsu piecas maņas – dzirde, redze, oža, garša un tauste – ir tās, kas palīdz uztvert pasauli un veidot priekšstatus par to. Pirmajos dzīves gados mazulis tikai mācās, kā savas maņas izmantot, un to var labi novērot brīžos, kad viņš apgūst kaut ko jaunu. Svarīgi saprast arī to, ka visas maņas savā starpā ir ļoti cieši saistītas un tajā, kā mūsu smadzenes uztver informāciju par pasauli, iesaistās vienlaikus vairākas. Piemēram, nogaršojot jaunu produktu, piedalās gan garša, gan oža, gan redze un tauste. Mācoties lasīt, darbojas gan redze, gan dzirde. Tomēr nevar noliegt, ka dažas no maņām cilvēkiem ir dominējošas – redze, tauste un dzirde noteikti ņem virsroku pār ožu un garšu.
Vai vispār vajag attīstīt?
Mūsdienās daudz runā par to, ka bērni tiek pārstimulēti, ka vecāki pārāk daudz viņus dažādos veidos nodarbina un neļauj pašiem brīvi augt un attīstīties. Likumsakarīgi rodas jautājums – vai mums maz vajag attīstīt bērna maņas, kādā īpašā veidā ar tām strādājot? Montesori pedagoģe Liene Pusvāciete ir pārliecināta, ka vajag, jo maņas ir katra cilvēka prāta darbības pamats, viņa intelekta un inteliģences fundaments. No tā, cik attīstītas tās ir, būs atkarīga bērna spēja vēlākos gados mācīties, spriest, pieņemt lēmumus un veikt daudzas citas intelektuālas darbības; tas ietekmēs bērna atmiņu, iztēli, gribu, spēju koncentrēties un pārliecību par savām spējām.
Bieži tiek runāts par to, ka cilvēka pamata prasmes, kas apgūstamas bērnībā, ir lasīšana, rēķināšana, rakstīšana, tomēr vēl pirms tām ir jādarbojas ar maņām, jo tieši tas noteiks, cik viegli vai grūti bērns iemācīsies lasīt, rēķināt un rakstīt.
Jo niansētāk mazais iepazīs pasauli agrīnā vecumā, jo vieglāk viņam būs atšķirt dažādus burtus un ciparus.
Daudzi bērni, piemēram, mācoties lasīt, ilgstoši jauc burtus «d» un «b» vai arī pieraksta burtus un ciparus otrādi. Jo attīstītāka būs viņa spēja uztvert dažādas detaļas, jo mazāk šādu kļūdu un aizķeršanos būs mācību procesā.
Jāattīsta līdz sešiem gadiem
Būtiski, ka pirmsskolas vecums (no dzimšanas brīža līdz sešu gadu vecumam) ir vienīgais laiks cilvēka dzīvē, kad patiešām iespējams pilnvērtīgi un ar rezultātu attīstīt bērna maņas. Montesori pedagoģijā, kas darbam ar maņām pievērš īpašu uzmanību, to dēvē par sensoro periodu, kas ir viena no sensitīvajām fāzēm cilvēka dzīvē (periods, kurā bērns izrāda pastiprinātu interesi par noteiktām darbībām), un šajā fāzē bērna galvenais fokuss ir vērsts tieši uz darbu ar maņām. Būtībā mazais mācās saprast savas maņas, interpretēt informāciju, ko viņš caur tām iegūst, un pilnvērtīgi tās izmantot.
Cilvēka maņas ir daudz pētītas arī zinātniskā līmenī. Ir noskaidrots, ka maņu attīstība ir tiešā veidā saistīta ar centrālo nervu sistēmu, kura formējas līdz apmēram sešu gadu vecumam.
Vēl precīzāk būtu teikt, ka tas, kā attīstīsies cilvēka centrālā nervu sistēma, ir cieši saistīts ar to, cik aktīvi pirmsskolas vecumā tiks stimulētas bērna maņas. Pētījumos arī pierādīts, ka tieši aktīva un mērķtiecīga maņu stimulēšana ir tā, kas rada jaunas centrālās nervu sistēmas sinapses (nervu sistēmas pamatstruktūras). Proti – jo vairāk vecāki palīdzēs bērnam maņas attīstīt un izprast, jo labāk.
Lai saprastu, kā tieši bērnam vislabāk palīdzēt, svarīgi vērot viņu un saprast, kas tieši viņam tobrīd visvairāk interesē, skaidro Liene Pusvāciete. «Bērni ir dažādi, tāpēc vecākiem svarīgi sekot līdzi sava bērna interesēm, nevis kādām vispārējām normām par bērnu attīstību. Līdzko vecāki novēro, ka bērnam kaut kas ir īpaši aktuāls, jādod viņam iespēja gūt šo pieredzi un uzsūkt kā sūklītim visu iespējamo informāciju. Piemēram, kad mazulim ir periods, kurā viņš gribu visu aptaustīt, nevajag viņam to liegt, bet tieši otrādi – veicināt.»
REDZE
Kā tā attīstās?
Tas notiek jau laikā, kad mazulis vēl ir vēderā, tomēr, bērnam piedzimstot, tieši redze ir visvājākā no maņām. Sākumā attēls, ko mazulis redz, ir visai miglains, un pietiekami skaidri mazais redz tikai apmēram 30 centimetru attālumā (tik tālu ir māmiņas seja, zīdot viņu ar krūti). Pakāpeniski mazuļa redze uzlabojas, un attēls kļūst skaidrāks ap piecu mēnešu vecumu, mazulis arī pamazām sāk atšķirt krāsas. Pirmajā dzīves mēnesī viņš ar acīm seko līdzi košiem objektiem; divu līdz četru mēnešu vecumā jau mēģina fokusēt skatienu, piemēram, veidojot acu kontaktu ar mammu, vērojot kādu priekšmetu, pētot savas rokas; savukārt piecu mēnešu vecumā viņa redze ir jau tiktāl attīstījusies, ka viņš spēj noteikt distanci, piemēram, līdz lietai, ko viņš vēlas aizsniegt. Pirmajos dzīves gados bērniem raksturīga arī tālredzība, kas mazinās un pāriet ap diviem trim gadiem. Kopumā redze pamazām attīstās līdz pat sešu gadu vecumam, tieši tāpēc ir tik būtiski veikt acu pārbaudes gan gada, gan jo īpaši triju gadu vecumā, lai konstatētu, vai redze attīstās labi.
Kā palīdzēt mazulim?
*Mazulītim pirmā pusgada laikā patiks, ja vide apkārt mainīsies. Noklāj sedziņu arvien jaunās vietās, lai viņam ir jauni izpētes objekti.
*Komunicējot ar mazuli, smaidi un rādi arī citas izteiksmes – drīz vien novērosi, ka bērniņš sāk atkārtot tavas grimases, jo uzmanīgi tās vēro.
*Sākot no divu mēnešu vecuma dod bērniņam iespēju sekot ar acīm līdzi kādam kustīgam objektam, turot to ne tuvāk kā 20 centimetru attālumā no viņa sejas un kustinot lēnām. Izvēlies kontrastainu priekšmetu, vislabāk melnbaltu.
Rotaļas lielākiem bērniem
- Krāsu eksperiments! Šo varat veikt, ja jums mājās sakrājusies kaste ar dažādiem krāsu zīmuļiem, krītiņiem un flomāsteriem. Varat kopā veidot krāsu zīmējumus, katram zīmējumam izmantojot tikai vienu krāsu. Piemēram, ar visiem zilajiem zīmuļiem zīmējat vienu zīmējumu, ar visiem dzeltenajiem – citu. Šī spēle ļaus bērnam ieraudzīt, cik dažādas nianses var būt vienai krāsai.
- Atrodi mājās! Varat dot uzdevumu atrast mājās lietas pēc kāda vizuāla parametra – formas, izmēra vai krāsas. Piemēram, atrodi piecas apaļas lietas; desmit zaļas lietas; desmit sīkas lietas un piecas lielas lietas.
- Mandala dabā. Esot pie jūras, mežā vai pļavā, varat kopīgi izveidot savu mākslas darbu, izmantojot dabas materiālus un tos gaumīgi kombinējot. Piemēram, varat izveidot mandalu no dažādu izmēru akmentiņiem, tos izvietojot noteiktā rakstā.
OŽA
Kā tā attīstās?
Smaržas receptori attīstās jau pirmajā grūtniecības mēnesī un, mazulim piedzimstot, tieši oža ir viena no visspēcīgākajām maņām. Bērniņš ar tās palīdzību dzīves sākumā spēj atpazīt mammu, un šī smarža viņu nomierina. Arī turpmākajos mēnešos viņa iecienītākā būs mammas smarža, kas ir viņas ādas un piena smaržu sajaukums.
Kā palīdzēt mazulim?
*Kamēr bērniņš vēl ir mazs, ieteicams izvairīties no spēcīgiem aromātiem, kas var nojaukt viņa pasaules dabisko smaržu, – kosmētikas līdzekļiem, parfīmiem, veļas smaržinātājiem, smaržkociņiem un ēteriskajām eļļām.
Rotaļas lielākiem bērniem
- Smaržu trauciņi! Nelielos necaurspīdīgos trauciņos ievieto dažādas aromātiskas lietas (kanēļa standziņu, vaniļu, kumelītes u. c.) tā, lai viena smarža ir divos trauciņos. Dod bērnam paostīt vienu trauciņu un pēc tam mudini atrast līdzinieku. Lielākam bērnam vari izmantot arī ēteriskās eļļas, kuras iepilini vates pikucīšos un sadali trauciņos pa pāriem.
- Pasmaržojam ziedus! Jau pavisam mazu bērniņu var mācīt par lietām, kam piemīt no dabas dots aromāts. Viena no tām ir ziedi. Katru reizi, kad mājās vāzē parādās jauni ziedi vai esat ziedošā dārzā, pasmaržojiet ziedus un nosauciet bērnam, kā tos sauc.
- Smaržo vai nesmaržo. Dodiet bērnam uzdevumu atrast mājās piecas lietas, kas smaržo, un piecas lietas, kam aromāta nav.
DZIRDE
Kā tā attīstās?
Dažādus trokšņus bērniņš dzird, vēl esot mammas vēderā, sākot apmēram no 20. nedēļas, un jau sestajā septītajā mēnesī var reaģēt arī uz skaļākiem trokšņiem, tāpēc grūtniecēm neiesaka ilgstoši uzturēties lielā troksnī. Gan grūtniecības laikā, gan uzreiz pēc dzimšanas vispazīstamākā skaņa viņam ir mammas, tēta, brāļu un māsu balsis, ko viņš piedzimis atpazīst. Jau piedzimstot mazulis atšķir arī dažādas balss intonācijas. Katru reizi, dzirdot pieaugušo runājam, viņš apgūst valodas raksturu – ritmu, tonalitātes, skaņas.
Jau otrajā dzīves nedēļā mazais var sākt reaģēt uz negaidītiem, skaļākiem trokšņiem, kas tikai apliecina, ka mazulis dzird. Otrajā trešajā dzīves mēnesī bērns ieklausās skaņās, taču vēl neprot novērtēt, no kuras puses tās nāk, līdz četros mēnešos jau parasti pagriež galvu skaņas virzienā.
Svarīgi atcerēties, ka dzirdes attīstība ir tieši saistīta ar runas attīstību. Jo vairāk ar mazuli runāsi, jo straujāk veidosies viņa paša valodiņa. Savukārt, ja mazajam ir kādi dzirdes traucējumi, tas arī kavē runas attīstību. To, ka mazulis pietiekami labi nedzird (vai nedzird nemaz), var novērot reizēs, kad ir kāds lielāks troksnis un viņš uz to nereaģē ar sejas izteiksmi vai satrūkšanos. Lielākiem bērniem par dzirdes traucējumiem liecina vēlme skaļi griezt televizoru vai mūziku, liekties tuvāk runātājam, pašam runāt skaļi.
Kā palīdzēt mazulim?
*Visas ikdienas darbības pavadi, ar mazuli runājot, skaidrojot viņam, ko dari, ko jūti, ko redzi. Runā lēnām, skaidri, izmanto arī izsauksmes vārdus un īsu vārdu atkārtojumus (ku-kū, ai-ai, pai-pai).
*Ar mazulīti sarunājies nedaudz augstākā, melodiskākā balsī (kas var likties pat bērnišķīga), jo šāda balss frekvence viņam ir vieglāk uztverama.
*Dziedi bērnam un klausies ar viņu kopā melodisku mūziku! Ir pierādīts, ka mazuļiem, kam agrīnā vecumā tiek piedāvātas muzikālas aktivitātes, labāk attīstās komunikācijas prasmes un pilnveidojas muzikālā dzirde.
*Dodoties uz skaļiem koncertiem, liec bērniņam skaņu slāpējošas austiņas.
Rotaļas lielākiem bērniem
- Ritma spēle. Ar plaukstām plaukšķini ritmu un mudini bērnu atkārtot. Vari to bungot uz galda virsmas (vai bundziņām), vari dipināt ar kājām vai sist kopā, piemēram, koka karotes. Varat uzrīkot veselu virtuves koncertu, par instrumentiem izmantojot virtuvē atrodamos katlus, pannas, pavārnīcas un karotes.
- Skaņu dubultnieki. Necaurredzamos trauciņos (piemēram, izlietotos ziepju burbuļu vai kinderolu trauciņos) saber skanošas lietiņas, izveidojot skanošus pārīšus. Mudini bērnu, paskandinot vienu, atrast tam līdzīgo trauciņu.
- Klusuma spēle. Skaņu pasaules apguvē būtiski mācīties arī klusumu un saprast, kas aiz tā slēpjas. Klusuma spēli var spēlēt divatā ar bērnu vai bariņā. Galvenais noteikums – nerunāt un ieklausīties, sadzirdēt – kas notiek aiz loga, blakustelpā. Saklausīt, kā skan daba vai pilsēta; kā burkšķ blakussēdētāja vēders vai tikšķ pulkstenis pie sienas. Spēlējot bariņā, spēles vadītājs pēc tam, kad visi apklusuši, čukstus nosauc katra spēles dalībnieka vārdu, un viņam iespējami klusu jāpieceļas un jāpienāk pie spēles vadītāja vai jāiziet no telpas.
GARŠA
Kā tā attīstās?
Garšas kārpiņas mazulim attīstās jau grūtniecības pirmajā trimestrī, tādēļ viņš spēj sajust garšu atšķirības, vēl esot mammas vēderā, caur augļūdeņiem nogaršojot visu, ko ēd mamma. Pierādīts, ka zīdaiņi jau kopš dzimšanas spēj sajust visas garšas (saldu, skābu, rūgtu un arī īpaši garšīgo garšu umami), bet sāļu sāk atšķirt apmēram no četru mēnešu vecuma. Vistīkamākā kopš dzimšanas un arī turpmāk mazuļiem ir saldā garša (tāds ir mammas piens), tādēļ, kad mazo sāk piebarot, iesaka kā pirmo nepiedāvāt saldas garšas biezenīti, jo tam bērns vienmēr dos priekšroku. Interesants ir fakts par umami – garšu, kas salīdzinoši nesen tika izdalīta kā piektā garša, kuru var sajust cilvēka garšas receptori. Izrādās, umami atrodama arī mātes pienā.
Kā palīdzēt mazulim?
*Līdzko mazulis sāk nogaršot papildēdienu, viņam var piedāvāt nogaršot dažādas garšas, stāstot, kādas tās ir. Nereti mums šķiet, ka mazajiem negaršos, piemēram, skābs, bet, iedodot, teiksim, citronu, viņš sākumā sašķoba briesmīgu sejiņu, bet pēc brīža prasa vēl.
Rotaļas lielākiem bērniem
- Meklē līdzīgo! Vairākos nelielos trauciņos ievieto produktus ar dažādām garšām, katru produktu divos trauciņos. Dod pagaršot vienu un mudini bērnu atrast pārīti – otru trauciņu ar to pašu garšu. Pārrunājiet, kas tā ir par garšu un kādi ēdieni un produkti vēl garšo līdzīgi.
- Garšīgs un negaršīgs. Aicini bērnu uzzīmēt divus zīmējumus. Vienā – uzzīmēt lietas, kas viņam ļoti garšo, un otrā – lietas, kas negaršo. Pārrunājiet uzzīmēto!
- Pagaršo dabā. Esot laukos, kur pieejams augļu un ogu dārzs, uzrīkojiet tajā garšu ekspedīciju! Pārrunājiet visu, ko jums izdodas pagaršot pa taisno no krūma vai koka. Kādas garšas tās ir? Savu izpēti varat paplašināt, dodoties uz mežu.
TAUSTE
Kā tā attīstās?
Taustes receptori attīstās jau grūtniecības pirmajā trimestrī – sākotnēji ap mazuļa muti un uz vaidziņiem, un drīz vien pa visu ķermeni. Piedzimstot tauste ir viena no svarīgākajām bērniņa maņām, caur ko iepazīt pasauli. Bērniņa āda ir ļoti jutīga, un mazajam ir vajadzīgi pieskārieni, lai viņš justos droši un labi. Pirmajā dzīves gadā visa pasaules iepazīšana mazulim notiek, ļoti pastiprināti izmantojot tieši tausti – arī priekšmetu bāšana mutē ir saistīta vairāk ar tausti, nevis garšu, jo taustes receptori atrodami ne tikai uz ādas, bet arī mutē.
Kā palīdzēt mazulim?
*Iespējami daudz viņu paijāt, glāstīt. Glāstīt viņa pēdiņas, plaukstiņas, pirkstiņus. Stāstīt, kā sauc viņa ķermeņa daļas, kurām tu pieskaries, lai viņš sāk iepazīt savu ķermeni un apjaust to. Noglāstīt viņu ar dažādu faktūru audumiem vai lietām – mīkstu spalvu, gaisīgu zīda šallīti, lina lupatiņu; uzpūst elpu dažādām ķermeņa vietām vai pavēdināt ar vēdeklīti;
*Kad mazais jau tver lietas pirkstiņos, piedāvāt viņam rotaļlietas un priekšmetus ar dažādām faktūrām. Mudināt aptaustīt dažādas lietas un nosaukt to īpašības (mīksts, ciets, raupjš, gluds).
*Jau no mazotnes stāstīt viņam par visu atšķirīgo, ko viņš var sajust ar tausti, – gan dažādiem agregātstāvokļiem (šķidrs, biezs), gan temperatūrām (auksts, karsts). Lai arī šķiet, ka mazais to vēl nesaprot, informācija lēnām krājas viņa prāta apcirkņos.
Rotaļas lielākiem bērniem
- Sajūtu taka. Atrodi dažādu faktūru audumus un priekšmetus, kuriem var iet pāri, un izvieto citu aiz cita cauri istabai. Mudini bērnu iet tiem pāri ar plikām pēdām (vislabāk dariet to kopā!) un, ja mazais jau runā, nosaukt, kādas sajūtas rodas uz katras no virsmām. Sajūtu takas veidošanai vari izmantot dažādus paklājiņus, segas, spilvenus, kartona gabalus no lielajām kastēm, burbuļiepakojumus un jebko citu.
- Aklais maisiņš. Klasiska spēle ar minēšanu! Ieliec maisiņā bērnam pazīstamus priekšmetus vai nelielas rotaļlietas. Aizsien viņam acis un liec no maisiņa izvilkt kādu no lietām. Mudini uzminēt, kas tas ir, un noraksturot priekšmeta īpašības – ciets, mīksts, apaļš, raupjš.
- Karsts – auksts. Stikla traukos salej dažādu temperatūru šķidrumus un kopā ar bērnu iemācies atpazīt un noraksturot. Vari ievērot jau aprakstīto divu trauku principu, kad jāmeklē līdzinieks.
Populārākie raksti
