Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rāpotājam kurpes nevajag!
Kamēr mazais vēl rāpo un tikai sāk mācīties celties kājās, kurpes kājās nav jāvelk. Svarīgi, lai bērnam kājiņas ir siltas un neslīd, lai stāvot viņš jūtas stabili un droši. Laba izvēle būs zeķītes ar neslīdošām pēdiņām, čībiņas ar mīkstu ādas zoli vai mīkstas ādas kurpītes bez cietas zoles. «Svarīgi, lai bērnam ir ērti rāpot, lai var kustināt pēdas un viegli apsēsties caur vienu sānu. Ja mazajam kājās ir stingras sandales, pārpūlas muskuļi un bērns mācās nepareizi apsēsties. Ļoti svarīgi, lai mazajam rāpotājam ir brīvas potītes. Protams, ja jāaizved bērnu ciemos vai mazais sēž ratos, kājās velk kurpes vai zābaciņus, kas aizsargā arī no aukstuma,» skaidro fizioterapeite Zane Paiča.
Tomēr vislabākais un veselīgākais bērnam ir dzīvoties plikām pēdiņām, arī aukstā laikā, ja mājās ir apsildāmā grīda, mazais var būt basām kājām.
«Ja pēda ir plika, muskuļi vairāk var trenēties un gatavoties staigāšanai. Ar plikām pēdām labāk var izjust balstu, sajust dažādas virsmas, bērns var brīvi kustināt pēdiņas, tā trenējot ne tikai muskuļus, bet arī līdzsvara izjūtu. Tas palīdz pareizi attīstīties kājām, stājai un gaitai.» Pirmos nopietnos apavus mazajam velk kājās tad, kad viņš vairs nerāpo un pārvietojas tikai staigājot. Bet apaviem nav jābūt bērnam kājās visu laiku, mazais kādu brīdi pa māju var paskraidīt arī zeķītēs vai plikām kājiņām, lai pēdām būtu dažāda pieredze. Ja mājās grīda visur ir gluda, mazulis pēdiņas visu laiku liek vienā veidā, un tas neveicina pēdas attīstību. Tad labāk lai skrien sandalēs! Kad mazais ir sācis stabili staigāt, ieteicams aiziet uz konsultāciju pie ķirurga-ortopēda, kas izvērtēs bērna gaitu un pēdu stāvokli. Arī fizioterapeits izvērtē bērna kustības un to kvalitāti.
Pareizā izvēle
Bērnam līdz trīs gadu vecumam un pat ilgāk pēda ir plakana (ir pat uzskats, ka pēdas velve veidojas pat līdz piecu, sešu gadu vecumam). Labi, ka arvien mazāk ražot bērnu apavus ar supinatoriem, kas paceļ pēdas velvi un līdz ar to koriģē papēža stāvokli, lai potīte atrastos perpendikulāri grīdai. «Mazam bērnam ir normāli, ja viņš pēdiņas liek nedaudz uz iekšu. Ja apavos ir supinators, tas var pat traucēt koriģēt pēdas stāvokli dabīgā veidā,» uzsver fizioterapeite. Izvēloties pirmos apavus bērnam, Zane Paiča iesaka ņemt vērā: «Svarīgi, lai bērna pirmie apavi ir jauni! Nevajag novalkāt brāļu vai māsu pirmās sandalītes, jo katrs bērns iemīda zoli un liesti savā veidā. Sandales zole nedrīkst būt ļoti cieta, tai jābūt plānai un elastīgai – tā jāspēj palocīt, nedaudz deformēt, pagrozīt uz visām pusēm. Kurpes aizmugure var būt arī slēgta.
Nav tā, ka kape pirmajām kurpītēm nedrīkst būt, bet apavus ar stingrām kapēm var ieteikt valkāt ortopēds gadījumos, ja bērnam ir kādas problēmas.
Iegādājoties bērnam pirmos apavus, jāskatās, lai ir vieta papēdim (neliels padziļinājums zolē) un, ja kape tomēr ir, lai tā ir mīksta. Ar vaļēju purngalu vai slēgtu – tas jāskatās individuāli. Ir bērni, kuriem kājas salst, un tādi, kuriem svīst. Labi, ja sandalītes ir no dabiska, elpojoša materiāla. Ja bērns ir aktīvs un bieži krīt, sasit pirkstiņus, tad labāk viņam vilkt sandalītes ar slēgtu purngalu, tas pasargās kāju no traumām. Vēl svarīgi, lai apavus bērnam var ērti uzvilkt un viegli aiztaisīt, piemēram, ar klipšiem – tad arī iespējams nedaudz regulēt apavu platumu, lai tie labāk piekļautos bērna kājai.»
Vēl būtiski, lai apavi bērnam nav par mazu – pirksti nedrīkst būt pāri sandales purngalam. Labāk, lai kurpes ir ar rezervi, bet ne vairāk par 1,5 cm!
«Ja apavus iegādājas bez bērna klātbūtnes, tad labāk pirkt izmēru lielāku. Var apvilkt bērna pēdiņu un izgriezt to no papīra, bet svarīgi to darīt bērnam, stāvot kājās, lai būtu pareiza noslodze un pēdu stāvoklis,» skaidro fizioterapeite.
