Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: ārste rezidente, ginekoloģe Rīgas Dzemdību namā Ieva Pitkēviča, ārste rezidente.
Piena sēnīte jeb vulvovaginālā kandidoze ir raugveida sēnes Candida sugas (visbiežāk Candida albicans) ierosināta infekcija. Lielākā daļa sieviešu (aptuveni 75%) dzīves laikā ir saskārušās ar piena sēnes radītajiem simptomiem, un grūtniecība ir viens no riska faktoriem.
Kādi simptomi raksturīgi piena sēnītei?
- Diskomforts, dedzinoša sajūta, nieze makstī un ārējo dzimumorgānu rajonā, var būt arī apsārtums, neliels pietūkums.
- Iespējamas arī sāpes dzimumakta laikā un urinējot maksts gļotādas iekaisuma dēļ.
- Pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem – balti, graudaini, biezpienam līdzīgi, parasti bez nepatīkamas smakas.
Reizēm sieviete nejūt diskomfortu, bet ginekologs, veicot ginekoloģisko izmeklēšanu ar spogulīti, konstatē piena sēnīti. Tas ir iespējams, jo tā ir normālas maksts mikrofloras sastāvā. Ginekologs pārbaudes laikā noteiks arī maksts pH līmeni (ja ir piena sēne, tas nebūs izmainīts) un noņems uztriepi no maksts, lai izslēgtu citas dzimumceļu infekcijas. Tas ir sevišķi būtiski grūtniecības laikā, lai savlaicīgi uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
Kāpēc rodas?
Sievietes maksts nav sterila vide, tajā ir dažādi mikroorganismi un arī Candida sēnes, taču normālos apstākļos vairāk nekā 90% maksts mikrofloras veido pienskābās baktērijas, kas neļauj piena sēnītei aktīvi vairoties. Ja šis līdzsvars tiek izjaukts, piemēram, pazeminātas imunitātes dēļ, grūtniecības laikā, pēc antibakteriālas terapijas, hronisku slimību (piemēram, cukura diabēta) gadījumā, rodas labvēlīgi apstākļi piena sēnītei vairoties, radot tipiskos simptomus.
Grūtniecības laikā gan hormonālas pārmaiņas (paaugstināts estrogēna līmenis), gan imunitātes izmaiņas rada apstākļus, lai piena sēne būtu biežāk sastopama nekā pirms grūtniecības.
Kā izvairīties?
Ir svarīgi stiprināt imunitāti – būtisks ir veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs (maksts kandidozes gadījumā iesaka izvairīties no pārmērīgas cukura un miltu produktu lietošanas, rekomendē lietot skābpiena produktus). Imunitātes stiprināšanā būtiska nozīme ir D vitamīnam. Arī liekais svars un aptaukošanās ir riska faktori. Ļoti svarīga ir hronisko slimību kontrole.
Būtiska ir arī pareiza intīmā higiēna – ieteicams lietot kopšanas līdzekļus, kas paredzēti tieši intīmajai zonai, taču jāņem vērā, ka pārāk bieža mazgāšanās samazina ne tikai nevēlamo mikroorganismu klātbūtni, bet arī labās mikrofloras aizsargfunkcijas. Dažkārt sievietes veic maksts skalošanu, ko nevajadzētu darīt. Maksts ir pašattīroša vide, un ikdienā ir jāapmazgā tikai vulva. Intīmajai higiēnai nevajadzētu izmanto arī sārmainas ziepes.
Kā ārstēt?
Aptiekās ir pieejams plašs pretsēnīšu preparātu klāsts, dažādi recepšu un bezrecepšu medikamenti. Grūtniecības laikā rekomendē lietot lokālus azolu grupas pretsēnīšu preparātus vaginālo svecīšu vai krēmu formā un ir jāizvairās (īpaši pirmajā trimestrī!) no perorālas pretsēņu medikamentu lietošanas, tāpēc atbilstošākā medikamenta izvēle ir jāuztic ārstam.
Ārstēšanas kurss būs atkarīgs no konkrētā medikamenta devas, visbiežāk septiņas dienas, lietojot krēmu vai vaginālās svecītes makstī uz nakti. Reizēm nepieciešams ilgāks ārstēšanas kurss – līdz pat 14 dienām.
Sūdzībām būtu jāmazinās 24 līdz 72 stundas pēc ārstēšanas sākuma.
Vai piena sēne var kaitēt bērniņam?
Pētījumi liecina, ka piena sēnīte grūtniecības gaitu neietekmē un nav saistīta ar palielinātu sarežģījumu risku dzemdībās. Ja dzemdību laikā piena sēnītes dēļ maksts gļotāda ir izteikti iekaisusi un trausla, iespējams, palielināsies dzemdību ceļu plīsumu risks.
Ja topošajai māmiņai neilgi pirms plānotā dzemdību laika parādās sūdzības par piena sēnīti, noteikti vajadzētu uzsākt ārstēšanu.
Vaginālo dzemdību laikā jaundzimušais ir kontaktā ar mammas maksts mikrofloru – ja mammai ir maksts kandidoze, bērniņš var iegūt gļotādas un ādas Candida infekciju. Taču visbiežāk jaundzimušie šo infekciju iegūst pirmajā dzīves nedēļā. Tā var izpausties kā mutes dobuma piena sēne (balts aplikums), kas var apgrūtināt zīšanu, vai autiņu dermatīts (ādas kairinājums un iekaisums autiņbiksīšu zonā). Ar piena sēnīti pirmajos dzīves mēnešos var sastapties 10–20% jaundzimušo. Šajās situācijās piena sēnīti bērniņam ārstēs neonatologs vai pediatrs.
