Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, atbalstot priekšlikumu, kas nosaka, ka bērnu adopcijai var nodot uz valsti, kurai ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un vienlaikus Latvijai ar šo valsti jābūt divpusējam līgumam par sadarbību adopcijā, adopciju uz ārzemēm padarīs neiespējamu, jo valstu saraksts, kas atbilst šādiem kritērijiem ir ļoti īss.
Petraviča uzskata, ka deputāti nobalsojuši par slēptu adopcijas aizliegumu.
«Atbalstot šķietami nevainīgu priekšlikumu un likumā nomainot vienu vārdu, deputāti faktiski liegs iespēju bērniem ģimeni atrast ārzemēs, jo jaunajiem kritērijiem atbildīs tikai sešas valstis – Moldova, Kirgīzija, Polija, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva,» skaidroja politiķe, piebilstot, ka šajās valstīs ģimenēm interese par bērniem no Latvijas nav nekāda.
Pēc ministres paustā, Labklājības ministrija jau sagatavojusi virkni priekšlikumu, lai adopcijas sistēmu pilnveidotu. Tostarp bērniem, kuri tiks adoptēti uz ārzemēm, tiek rosināts pagarināt pēcadopcijas uzraudzības termiņu līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu.
Tāpat priekšlikumos ietilps norma, ka tiks izveidota Ārvalstu adopcijas komisija, kas izvērtēs bērna iespējamo adopciju uz ārvalstīm, tādējādi paredzot arvien stingrākus vērtēšanas kritērijus bērna ārvalstu adopcijai.
Minētie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā Saeimā vēl tiks skatīti trešajā lasījumā.
Kā ziņots, Saeimas vairākums šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā nepieciešamie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos.
Pagaidām likumprojektos ir saglabājusies iepriekšējā redakcija, ka aizliegumu par bērnu adopciju būtu bijis jāpiemēro no šī gada 1.septembra. Likumprojekti vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, kurā deputātiem būs iespēja to aizstāt ar kādu nākotnes datumu.
Uz nepieciešamību tālākā likumprojekta izskatīšanā precizēt formulējumu par konsultatīvo padomi un citiem jautājumiem iepriekš komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.