Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Svarīgi!
Simptomiem jābūt no visām trim grupām, jāizpaužas dažādās dzīves situācijās un vidēs un jābūt pietiekami izteiktiem, lai nozīmīgi traucētu bērnam funkcionēt un iekļauties izglītības vidē. Šādā gadījumā vecākiem ir jārīkojas, lai bērnam palīdzētu.
- Grūti koncentrēties, noturēt uzmanību uz kādu vienu stimulu. Ārējie kairinātāji viegli novērš uzmanību, grūti pieslēgties kādai aktivitātei, haotiski organizē savu darbību, nespēj sekot līdzi instrukcijām un tās izpilda kļūdaini, pieļauj daudz neuzmanības kļūdu, nepamana detaļas, nespēj pabeigt uzsākto, ātri zaudē koncentrēšanos un sāk nodarboties ar kaut ko citu.
Izvairās no aktivitātēm, kas prasa garīgu piepūli un koncentrēšanos, arī no skolas uzdevumu pildīšanas, garu tekstu lasīšanas.
Bieži vecākiem šķiet, ka bērnam ir problēmas ar dzirdi, jo viņš nereaģē uz vecāku teikto, vai vecāki sūdzas, ka bērnam ir slikta atmiņa, jo viņš visu laiku pazaudē savas lietas, ir aizmāršīgs. Taču problēma ir saistīta nevis ar dzirdi vai atmiņu, bet ar grūtībām koncentrēties un uzmanības noturību.
- Hiperaktivitāte jeb nespēja saglabāt fizisku mieru situācijās, kad sabiedrība no bērna to gaida. Tas nozīmē, ka galvas smadzeņu pieres daivai ir grūti bremzēt motoros jeb kustības impulsus.
Bērnam ar UDHS patiešām ir ļoti grūti mācību stundas laikā 40 minūtes nosēdēt mierā.
Viņš dīdās, ceļas kājās, nemierīgi kustina rokas un kājas, bieži maina ķermeņa pozu, lien zem galda, staigā pa klasi. Bērns pārlieku daudz runā nevietā, skaļi un intensīvi, bieži ir grūtības iesaistīties citās mierīgās aktivitātēs. Lielāki bērni un pusaudži var nosēdēt, taču visu laiku ir nemierīgi, kustina kājas, klikšķina pildspalvu utt.
- Impulsivitāte. Bērnam grūti sagaidīt savu kārtu, bieži pārtrauc citus un iejaucas, izkliedz atbildes pirms jautājuma formulējuma, nevietā runā pārāk daudz, ir grūtības uzturēt dialogu, runāt klusi, nespēj savaldīt emocijas, var būt lielas dusmu lēkmes, nespēj pielāgot uzvedību situācijai, ir tendence iesaistīties bīstamās aktivitātēs. Bērnam ar UDHS ir lielāks traumatisms, piemēram, viņi lēks no liela augstuma ūdenī, nedomājot, kas ir apakšā, savukārt, pieaugušā vecumā tas izpaudīsies kā, piemēram, ātra un agresīva braukšana.
