Bērni interneta vidē arvien biežāk sastopas ar uzmākšanās un izmantošanas riskiem. Šim apdraudējumam var būt dažādas formas, taču kopumā tas tiek dēvēts par grūmingu (grooming).
- Grūmings (ENG: grooming) – varmākas veikta apzināta rīcība, veidojot emocionālu saikni ar upuri interneta vidē, lai bērnu vai jaunieti padarītu izolētu no ierastās vides un cilvēkiem, atkarīgu no varmākas, viegli ievainojamu un vadāmu. Bērna uzticība tiek izmantota ļaunprātīgu mērķu sasniegšanai.
Lai pievērstu uzmanību grūminga problēmai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) 1. oktobrī uzsāk informatīvo akciju televīzijā un elektroniskajos medijos. Akcijas laikā televīzijā tiks demonstrēti sociālās reklāmas klipi, vienlaikus pedagogiem, vecākiem un speciālistiem tiks piedāvātas arī trīs īsfilmas par grūminga riskiem, ko var izmantot, runājot ar bērniem par apdraudējumiem internetā. Akcijas informatīvo materiālu klāstu papildina plakāti par grūminga tēmu.
Svarīgākais akcijas mērķis ir sabiedrības izglītošana par grūmingu, vienlaikus informējot arī par palīdzības saņemšanas iespējām.
Citi lasa
Grūminga fenomens ir īpaši bīstams, jo ar to var saskarties ikviens bērns, kurš darbojas internetā – ļaundariem šajā gadījumā nav nepieciešams tiešs kontakts ar potenciālo upuri.
Ja bērns ir kļuvis par grūminga upuri, ir ļoti liela iespēja, ka viņš nemeklēs palīdzību, jo izjutīs kaunu, vainas apziņu, bezspēcību, bailes vai dusmas par notikušo.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 uzkrātā pieredze liecina, ka ar grūmingu saskārušies bērni bieži nevēlas runāt par notikušo, jo ir uzticējušies svešiniekiem, tādēļ baidās no apkārtējo kritikas un nosodījuma. Šīs sajūtas traucē meklēt palīdzību un problēmas risinājumu, tādēļ bērns var atsvešināties no tuviniekiem un draugiem, jūtoties bezspēcīgs un vientuļš, uzver VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna.
Ar informatīvās akcijas materiāliem var iepazīties šeit.