Atbild ginekoloģe Daiga Baranovska: «Neliels satraukums ir dabisks jebkurai grūtniecei, bet tas parasti nav traucējošs un mokošs. Ja panikas lēkmes tomēr ir, vislabāk konsultēties ar psihoterapeitu vai psihologu, kas palīdz saprast, kāpēc šādi simptomi parādās un kā tos mazināt. Konsultējoties ar speciālistu, var lietot, piemēram, Baha ziedus vai homeopātiskos preparātus, apmeklēt grūtnieču jogu vai krāsot mandalas. Ja tā tiešām ir veģetatīvā distonija (un visas citas slimības ir izslēgtas), sieviete ļoti slikti jūtas tikai emocionāli, nevis fiziski, līdz ar to kopumā panikas lēkmes grūtniecības gaitu būtiski neietekmē.
Lai cik šīs sajūtas ir nepatīkamas un traumējošas, tās neapdraud ne viņu, ne mazuli. Un nav vienas atbildes, kāpēc daļai sieviešu grūtniecības laikā lēkmju biežums palielinās, bet citām izzūd.
Mazuļa gaidīšana jau arī var būt divējāda: no vienas puses, patīkamu un gaidpilnu emociju apvīta, no otras – arī ļoti stresaina, īpaši, ja attiecības ar mazuļa tēti nav stabilas, varbūt situācija darbā ir saspringta, varbūt finansiālie sarežģījumi, galu galā var būt arī neziņa par to, vai spēsi tikt galā ar mazuli. Jebkurā gadījumā svarīgi par savām bažām un trauksmi runāt ne tikai ar savu psihologu vai psihoterapeitu, bet arī aprūpes veicēju un partneri, jo veģetatīvā distonija, tāpat kā plaušu karsonis, ir slimība, kas jāārstē».