1. TRIMESTRIS Pirmajās divpadsmit grūtniecības nedēļās notiek apaugļotās olšūnas ieligzdošanās. Olšūna apaugļojas olvadā, un, nonākot dzemdē, tā dzemdes sienā ievada spirālveida asinsvadus, tādējādi formējas placenta. Dažreiz šis process var izraisīt nelielu asiņošanu un var pat sakrist ar laiku, kad sievietei gaidāmas mēnešreizes, tāpēc viņa to kļūdaini var noturēt par kārtējo menstruāciju. Grūtniecības sākumā asiņošana var izpausties arī kā brūngani smērējumi vai asins recekļi, kam par iemeslu var būt asins izplūdums jeb hematoma, kas izveidojusies hormonālu traucējumu dēļ, vai dzemdes anatomiskas izmaiņas, piemēram, ja sievietei ir divragu dzemde.
Smērēšanos var izraisīt arī kāda blakus slimība, piemēram, vairogdziedzera samazināta vai paaugstināta darbība, paaugstināts asinsspiediens u. c. Diagnostikai var palīdzēt asins analīzes, ultrasonogrāfija.
Asiņaini izdalījumi var parādīties arī tad, ja sievietei ir iestājusies ārpusdzemdes grūtniecība. Tad grūtniecības tests uzrāda pozitīvu rezultātu, menstruāciju nav, bet auglis ieligzdojies ārpus dzemdes. Par ārpusdzemdes grūtniecību var liecināt ne tikai asiņošana, bet arī sāpes vēdera lejasdaļā, kas var koncentrēties vienā pusē, bet konstatēt ārpusdzemdes grūtniecību var tikai ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā.
«Dažreiz, kad grūtniecības laiks ir mazs, dzemdes dobumā ultrasonogrāfiski var neredzēt pārliecinošu grūtniecību. Ja sievietei ir sūdzības, diagnozes precizēšanai jānodod asins analīzes, pēc kurām izvērtē HCG, kas var norādīt, ka vēl nedaudz jāuzgaida, lai kvalitatīvi izvērtētu grūtniecības tālāko norisi. Parasti, kad HCG rezultāts ir virs 1000, dzemdē var redzēt augļa olu, kas izslēdz ārpusdzemdes grūtniecību.»
Citi lasa
Ārpusdzemdes grūtniecībai var būt dažādi iemesli, tie var būt sievietes anatomiskie faktori, piemēram, endometrioze, saaugumi vēdera dobumā, olvados u. c., bet bieži tie ir nezināmi. No STS slimībām, kuras var izraisīt saaugumus vēdera dobumā, jāatzīmē hlamīdijas. Tādēļ, ja sievietei, kura ir slimojusi ar šo slimību ir asiņaini izdalījumi, jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējums, lai apstiprinātu, ka apaugļotā olšūna pareizi ir ieligzdojusies dzemdes dobumā.
Viens no iemesliem asiņošanai grūtniecības sākuma posmā var būt arī agrīns spontānais aborts. Agrīns spontānais aborts ir līdz 12. grūtniecības nedēļai. Tas sākumā izpaužas kā viegla asiņošana, iespējams, ar velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā. Ja spontānais aborts jau sācies, asiņošana kļūst stiprāka un to pavada krampjveida sāpes. Ja konstatētas šīs pazīmes, grūtniecei nekavējoties jādodas uz slimnīcu, lai ārsts veiktu apskati un izvērtētu tālāko rīcību.
Ja sievietei iepriekš veikta ķeizargrieziena operācija, apaugļotā olšūna var ieligzdoties arī rētā, kas ir bīstami sievietes veselībai.
Ņem vērā!
Daktere Gita Ruttasa atgādina: pat ja šķiet, ka asiņainie izdalījumi nerada tiešus draudus grūtniecības norisei, tos nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Jebkādas asiņošanas gadījumā ir ļoti svarīgi apmeklēt ginekologu, ne tikai lai ar ultrasonogrāfijas palīdzību novērtētu, cik cieši augļa ola turas pie dzemdes, bet lai izslēgtu arī infekcijas draudus – veiktu maksts mikrofloras izmeklēšanu, urīna analīzi, reizēm tiek rekomendēts arī pārbaudīt, vai nav STS, jo veselīga maksts mikroflora ir kā aizsargmūris, lai grūtniecība noritētu veiksmīgi.
2. TRIMESTRIS Ja pirmajā trimestrī grūtniecība ir noritējusi normāli, šajā laikā asiņošana parasti bez nopietna iemesla nenotiek. Asiņošanas visbiežākais cēlonis grūtniecības otrajā pusē ir zems placentas novietojums. Normālā stāvoklī placenta atrodas augšdaļā pie dzemdes aizmugurējās vai priekšējās sienas, bet, ja placentas apakšējā mala ir ļoti tuvu vai klāj dzemdes kakla iekšējo muti, tas var izraisīt asiņošanu. «Gan grūtniecības pirmajā, gan otrajā trimestrī tiek veikta ultrasonogrāfija, lai pārbaudītu placentu, tās novietojumu un tuvumu dzemdes kaklam. Ultrasonogrāfijas laikā var novērtēt precīzu dzemdes kakla garumu un placentas attālumu līdz tam,» stāsta Gita Ruttasa.
Šajā grūtniecības posmā asiņošanu var radīt arī tā sauktā placentas atslāņošanās, kas var apdraudēt gan mazuļa, gan māmiņas dzīvību. Ja ir konstatēta placentas atslāņošanās, māmiņai, visticamāk, tiks piedāvāta uzturēšanās stacionārā, lai viņa būtu nemitīgā ārstu uzraudzībā.
Arī grūtniecības otrajā trimestrī asiņošana var liecināt par spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību draudiem. Par spontāno abortu uzskata grūtniecības pārtraukšanos līdz 22. grūtniecības nedēļai. Grūtniecības sākumā spontānais aborts galvenokārt norit hromosomu anomāliju dēļ, bet otrajā trimestrī spontānais aborts vai priekšlaicīgas dzemdības biežāk notiek kādas infekcijas vai mātes veselības problēmu dēļ.
Svarīgi!
Ja ir mēnešreizēm līdzīga asiņošana grūtniecības 2. vai 3. trimestrī, nekavējoties jāsauc ātrā neatliekamā palīdzība, īpaši, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens, ja ir paaugstināts asinsspiediens vai ja asiņošanu pavada sāpes vēderā.
3. TRIMESTRIS Asiņošana grūtniecības pēdējos trijos mēnešos bieži vien saistīta ar organisma gatavošanos dzemdībām. Dzemdes kakls gatavojas bērna laišanai pasaulē, un, tam atveroties, plīst mazie asinsvadi, radot nelielu asiņošanu, kas nereti nāk kopā ar gļotu korķi. Gļotu korķim ir brūngana un gļotaina konsistence, un tas var izdalīties pat pāris nedēļu pirms dzemdību noteiktā datuma.
Daktere Gita Ruttasa: «Lai izvairītos no komplikācijām grūtniecības laikā, ir svarīgi pirms grūtniecības iestāšanās veikt veselības pārbaudi, apmeklēt ginekologu, veikt ultrasonogrāfiju, nepieciešamās analīzes. Ir svarīgi pārbaudīt ne tikai ginekoloģisko veselību, bet arī vairogdziedzera darbību, cukura vielmaiņu un veselības stāvokli kopumā.
Ja atklājas kādas novirzes, tās jākoriģē pirms grūtniecības. Tāpat topošajai māmiņai jāpārbauda, vai organisms ir pietiekami apgādāts ar nepieciešamajiem vitamīniem, mikroelementiem un antioksidantiem.
Savukārt, iestājoties grūtniecībai, jāveic nepieciešamās izmaiņas savā ikdienas režīmā. Jāsamazina neveselīgo produktu lietojums uzturā un jāaizstāj tie ar veselīgākiem, piemēram, parastā sāls vietā ieteicams lietot jodēto sāli – tas veicina ķermeņa atjaunošanos. Svarīgi ir arī doties pie miera agrāk, nekā ierasts, vēlams jau pulksten 22 vai 23, lai organisms pilnvērtīgi atjaunotos.»