Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savā Facebook lapā speciālists raksta: «Pēdējā laikā hiperaktivitāte kļuvusi par modes diagnozi, ko visbiežāk nosaka ne tikai speciālisti, bet arī paši pusaudži. Lai arī dažiem bērniem nopietna UDHT diagnostika var palīdzēt, tomēr vairumu problēmu var izskaidrot daudz vienkāršāk. Ar dabisku nespēju nosēdēt mierīgi. Ar pārāk lielu mazkustīgumu. Neatbilstošu režīmu. Un reizēm arī ar pusaudža vēlmi tikt pie stimulantiem.»
Psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs domāšanas attīstīšanas uzdevumu portāla «dzene.com» radītājas Ilzes Dzenes Instagram platformā retoriski jautā un skaidro: «Vai mēs labāk atpazīstam simptomus un bērni biežāk nonāk pie speciālistiem? Vai varbūt piešķiram diagnozes pa labi un pa kreisi bērniem, kuri rada problēmas klasē.
Mēs to nevaram atrasināt pedagoģiski vai skolas līmenī, tādēļ to darām medicīniski.
Vienmēr var iedot tableti un nomierināt bērnu. Bet vai tas ir saprātīgs risinājums ilgtermiņā? Manuprāt, nē. Vēl viens aspekts, kāpēc tik ļoti pieaug šīs dieagnozes skaits – pašiem pusaudžiem tiek dots skaidrojums viņu dzīves problēmām. Vai tev ir nekārtīga istaba? Vai tev ir grūti saņemties mājasdarbiem? Tad, iespējams, tev ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms. Tas iedod skaidrojumu, kam papildus nāk bonusi, piemēram, medikamenti, kas patiesībā ir stimulanti! Un šeit parādās jau nākamā problēma par to, ka pusaudži skolās mēģina pārdot savus medikamentus kā vielas ar kurām apreibināties.»
