Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
Lai slimību varētu sekmīgi atklāt un ārstēt, ļoti svarīgi pamanīt slimības simptomus. Galvenās pazīmes, kas liecina par nieru un urīnceļu slimību, parasti ir:
- sāpes – tās var būt lēkmjveida, asas un trulas, pastāvīgas un periodiskas. Ja ir urīna nosprostojums, sāpes sākas pēkšņi, ir griezīgas, periodiski parādās un pāriet. Bērns ir uzbudināts, nemierīgs, cenšas atrast pozu, kas mazina sāpes.
Sāpes, kuras dēvē par nieru kolikām, bieži pavada slikta dūša un vemšana, sāpīga urinācija un bieža vēlme čurāt. Nieru koliku cēloņi var būt akmeņi, kuri mēdz nosprostot urīnvadu, un sašaurinājumi dažādās urīnceļu vietās. Jo mazāks bērns, jo vājākas ir sāpes, taču vairāk tiek ietekmēts mazuļa vispārējais stāvoklis. Ja nieru kolikas ir zīdaiņiem un bērniem līdz divu gadu vecumam, viņiem raksturīgs nemiers – mazais svaidās pa gultiņu, spārdās, jo sāp viss vēderiņš.
Ja mazulim ir kāda urīnceļu slimība, bērns sūdzas par trulām sāpēm un spiediena sajūtu paribē vai jostasvietas apvidū.
Jo mazāks bērns, jo vājākas ir sāpes, taču vairāk tiek ietekmēts mazuļa vispārējais stāvoklis.
- urinācijas traucējumi – tie mēdz būt daudzveidīgi, tiem ir dažādi cēloņi. Visbiežāk čurāšanas traucējumus rada neiroloģiskas slimības vai iedzimtas urīnizvadceļu anomālijas. Piemēram, urīna nesaturēšana, kad notiek patvaļīga urīna noplūde. Tad bērnam ir slapjas bikses vai gulta.
Bērnam var būt stresa urīna nesaturēšana, kad smejoties vai klepojot mazais iečurā biksēs, vai arī pavēloša urinācija, kad bērns nepaspēj aiziet līdz tualetei.
Bērna vecumā izplatīta ir enurēze – patvaļīga urīna noplūde. Parasti tā ir nakts enurēze, kad notiek patvaļīga urīna noplūde miegā. Var būt arī daļēja vai pilnīga urīna aizture. Daļēja urīna aizture nozīmē, ka bērns neiztukšo urīnpūsli pilnībā. Tad urīnpūslī paliek atlieku urīns, var būt sāpīga urinācija, urinēšana ar pārtraukumiem vai divos paņēmienos (neilgu laiku pēc čurāšanas mazais atkal vēlas uz tualeti). Pilnīga urīna aizture mēdz būt akūta un hroniska. Akūta urīna aizture ir traumatiska urīnkanāla pārrāvuma gadījumā, retāk, ja ir, piemēram, fimoze (priekšādiņas sašaurinājums). Hroniska urīna aizture vērojama, kad regulāri pārpildīta urīnpūšļa muskulatūra nogurst un kļūst nespēcīga.
Kam vēl jāpievērš uzmanība?
- Zīdaiņa svara pieaugumam. Ja zīdainis atpaliek fiziskajā attīstībā, nepietiekami pieņemas svarā, āda ir sausa, bāla, ar pelēcīgu nokrāsu, tas var liecināt par iespējamu hronisku nieru saslimšanu.
- Bērna vēdera stāvoklim. Apskatot bērna vēderu, dažreiz var redzēt izspīlējumu vienā vai otrā vēdera pusē vai veidojumu vēdera lejasdaļā (palielinātu urīnpūsli). Vēdera priekšējās sienas asimetrija un iztilpums vienā vai otrā pusē raksturīgs nieru audzējam. To pirmie parasti pamana vecāki.
- Puikām – sēkliniekiem. Apskatot jānovērtē sēklinieku maisiņa un paša sēklinieka lielums, simetrija vai asimetrija, viduslīnijas stāvoklis. Sēklinieka maisiņš jāapskata, bērnam atrodoties gan vertikālā, gan horizontālā stāvoklī. Piemēram, ja, puikam atrodoties vertikāli, var redzēt palielinātu sēklinieka maisiņu, tas var liecināt par ūdens maisiņu vai cirkšņa trūci.
Ja bērnam ir akūta sēklinieku slimība, sēklinieks parasti ir palielināts, ar tūskainu un apsārtušu maisiņa ādu. Ja puisēnam ir sēklinieka maisiņa un viduslīnijas asimetrija, tas var liecināt par sēklinieka iztrūkumu. Tajā pusē, kurā nav oliņas, sēklinieka maisiņš ir mazāk attīstīts vai vispār nav attīstīts. Apskatot bērnu, vecāki bez priekšzināšanām medicīnā viegli var pamanīt vairākas dzimumlocekļa patoloģijas. Par novērojumiem jāpastāsta ārstam.
Lai atklātu iedzimtas nieru un urīnceļu anomālijas un uzreiz pēc bērniņa dzimšanas viņam varētu sniegt palīdzību, būtiska ir sonogrāfija grūtniecības laikā
Ko rāda izmeklējumi
Ja bērnam urīna analīzēs atkārtoti atklāj palielinātu leikocītu un baktēriju skaitu, jāveic ultrasonogorāfija (USG). Tajā iespējams redzēt nieres lieluma izmaiņas, pietūkumu, urīnceļu izmaiņas, sastrutojumu, cistas, nierakmeņus u.c. Ja USG nepieciešams veikt atkārtoti, svarīgi, lai to dara tas pats speciālists, jo var labāk salīdzināt sonogrāfijā redzamos rādītājus.
Lai atklātu iedzimtas nieru un urīnceļu anomālijas un uzreiz pēc bērniņa dzimšanas viņam varētu sniegt palīdzību, būtiska ir sonogrāfija grūtniecības laikā. Tikpat svarīgi būtu veikt vēdera dobuma USG katram jaundzimušajam otrajā dienā pēc piedzimšanas. Daudzās dzemdību palīdzības iestādēs tas netiek darīts, lai gan pediatri un bērnu ķirurgi uzskata, ka tai jābūt obligātai procedūrai. Tas ir svarīgi, lai laikus atklātu ne tikai nieru un urīnceļu, bet arī citu orgānu iedzimtas anomālijas.
Jo agrāk slimību atklāj, jo vieglāk un ātrāk tā padodas ārstēšanai. Piemēram, pirms 40 gadiem vidējais bērna vecums, kad atklāja iedzimtas anomālijas, bija 12–14 gadu. Tagad vidējais vecums ir trīs gadi, bet mediķu mērķis ir to samazināt vēl vairāk.
