Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam 2025. gadam!
ABONĒT!
  • Nīderlandē pēcdzemdību aprūpe ir īpaša. Pieredzes stāsts.

    Bērns
    Līga Brūvere
    Vakar
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Zane Geide, Kurta (10 gadi) un Bentes (9 mēneši) mamma, uz dzīvi Nīderlandē pārcēlās mīlestības dēļ. Sākumā tā bija mīlestība pret šo valsti, pēc tam – pret vīrieti. Nu jau piecus gadus ģimene dzīvo Bergenā. Pieredzē dalās Zane.

    Pirmo reizi uz Nīderlandi devos 16 gadu vecumā apmaiņas programmā. Mans nākamais vīrs tādā pašā programmā bija devies uz Ekvadoru, un liktenis mums bija lēmis satikties pēc vairākiem gadiem… Rīgā. Mēs iemīlējāmies, kādu laiku dzīvojām distances attiecībās, līdz pieņēmām lēmumu veidot ģimeni, un pirms pieciem gadiem ar dēlu pārcēlos uz Bergenu. Šobrīd auklēju meitiņu, turpinu mācīties holandiešu valodu, strādāju par asistenti zinātniskajā institūtā un arvien vairāk esmu iemīlējusi zaļo, mierīgo mazpilsētas dzīvi. Bergenā ir viena no pasaulē labākajām lauksaimniecības universitātēm, te ir attīstīta zinātne, zaļais dzīvesveids un viss ir videi draudzīgs.

    Pozitīvs grūtniecības tests

    Sev biju noteikusi, ka vēlāk par 35 ga­-diem nedzemdēšu, bet sanāca tā, ka stāvoklī paliku 36 gadu vecumā. Man jau bija grūtniecības un dzemdību pieredze Latvijā, kur ir normāli stāties uzskaitē pie ginekologa. Savukārt Nīderlandē ginekoloģisko uzraudzību veic ģimenes ārsts, un, paliekot stāvoklī, sieviete dodas pie vecmātes. Ja grūtniecība norit normāli, ginekologs vispār nav jāapmeklē.

    Tā kā man bija standarta grūtniecība, visas pārbaudes (analīzes, ultrasonogrāfiju, mērījumus) veica vecmāte. Gadījās, ka mums kaimiņos dzīvo vecmāte, tāpēc izlēmu, ka uzticēšos tieši viņai.

    Vecmātes šeit veido savas prakses – īrē nelielas telpas un bieži brauc mājas vizītēs pie grūtniecēm.

    Tā kā Nīderlandē plaši izplatītas ir dzemdības mājās, ir ļoti labi, ka vecmāte jau zina, kādos apstākļos tās notiks. Aparatūra mazuļa sirds toņu mērīšanai, aprīkojums analīžu veikšanai vecmātei ir līdzi mazā koferītī – visas grūtniecības laika pārbaudes var veikt mājās. Pie vecmātes uz praksi gāju tikai tad, kad bija jāveic sonogrāfija. Grūtniecības laikā man ne reizi nekontrolēja svaru, no vitamīniem lika dzert tikai folijskābi un D vitamīnu.

    Izmantoju arī iespēju bez maksas piedalīties lielā zinātniskā pētījumā, kurā, izmantojot ļoti jaudīgu un modernu aparatūru, jau 13. nedēļā varēja noteikt augļa iespējamās patoloģijas.

    Ar manu mazuli viss bija kārtībā.

    Gatavošanās dzemdībām šeit nenotiek, kā ierasts Latvijā, kur topošie vecāki apmeklē vecāku skoliņas, uzzina par dzemdību norisi un elpošanas nozīmi dzemdībās. Vecmāte tikai mierina, ka viss būs labi un viņa pateiks priekšā, kas jādara. Bet man bija svarīgi, lai vīrs saprot, kas ar mani notiek. Nopirku vienu attālināto apmācību kursu no Latvijā zināmas elpošanas instruktores un apguvu to pastaigu laikā. Daudz pati stāstīju vīram, jo viņam šis ir pirmais bērns un nebija pieredzes ar piedalīšanos dzemdībās.

    Dzemdības slimnīcā

    Nīderlandē ļoti atbalsta mājdzemdības. Iemesls ir racionāls – aprēķināts, ka dzemdēt mājās, neaizņemot gultu slimnīcā, ir daudz lētāk. Turklāt no jebkuras vietas valstī dzemdētāju līdz slimnīcai, kurā ir pieejama medicīniska palīdzība, var nogādāt 2–3 minūšu laikā. Dzemdēt var arī slimnīcā, bet tad tas ir maksas pakalpojums, jo faktiski notiek tāda kā slimnīcas telpu īre. Ja ir medicīniski pamatots iemesls, ir iespēja dzemdēt slimnīcā ar medicīnisko aprūpi un ārstu uzraudzībā bez maksas.

    Vēl Nīderlandē ir speciālas dzemdību vietas ar dūlām un tādu kā spa centru, kur viss notiek ļoti dabiski un harmoniski.

    Es zināju, ka gribēšu dzemdēt slimnīcā. Tā kā man jau bija viena dzemdību pieredze Latvijā, zināju, ka dzemdības ir sāpīgs un komplicēts process. Turklāt gribēju pēc dzemdībām visu šo procesu atstāt slimnīcā un braukt mājās, kur viss sākas no jaunas lapas.

    Vienojāmies, ka brauksim uz slimnīcu, kad sāksies kontrakcijas. Taču mans plāns izgāzās, jo kontrakcijas nesākās ne 40., ne 41. grūtniecības nedēļā. Te visi ir tendēti uz dabiskumu, tāpēc nekāda satraukuma no mediķu puses nebija. Bērna sirds tonīši bija labi, mazā jutās lieliski, man bija normāls asinsspiediens, joprojām braukāju ar velosipēdu. Lika gaidīt. Vienojāmies, ka pilnās 42 nedēļās un vienā dienā sāks dzemdību ierosināšanu. Tad jau es kļuvu par medicīnisku pacienti, kurai bez maksas pienācās dzemdības slimnīcas medicīniskajā palātā.

    Devos uz slimnīcu, kur pēc plāna bija jāiedzer viena tablete, vēlāk vēl divas, tad vēl divas.

    Par laimi, pietika ar vienu no rīta iedoto tableti, lai ap pusdienlaiku sāktos dzemdības. Ar vīru ēdām pusdienas, kad sapratu – ir sācies! Dzemdības noritēja raiti, ļoti noderēja tas, ka biju apguvusi elpošanu. Pat vecmātes brīnījās, ka tik labi ar visu tiku galā.

    Mājās biju jau tās pašas dienas vakarā. Šeit ilgāk slimnīcā netur. Pārbauda, vai ar bērnu viss kārtībā, pāris stundu pavēro jauno mammu. Obligāti jāaiziet uz dušu pačurāt un nomazgāties – to palīdz izdarīt medicīniskais personāls.

    Pēc dzemdībām – sava aprūpētāja

    Visām sievietēm Nīderlandē jau nākamajā dienā pēc dzemdībām pienākas īpaša pēcdzemdību aprūpe. Uz mājām nāk aprūpētāja – medicīnas māsa, kas pārbauda sievietes stāvokli pēc dzemdībām un apskata jaundzimušo, palīdz ar zīdīšanu, seko līdzi, kā bērniņš ēd un kakā, māca hendlingu, palīdz nomazgāt zīdainīti, palīdz ar mājas uzkopšanu, gatavošanu un ikdienas soli. Jaunā mamma speciālā lietotnē ievada datus par bērniņu – cik bieži viņš ēd, cik daudz izčurā, kā guļ.

    Desmit dienas pēc dzemdībām sievietes svarīgākais uzdevums – pēc iespējas vairāk būt gultā, veidot attiecības ar bērniņu, zīdīt mazuli.

    Šeit ļoti tiek uzsvērts, ka pēc dzemdībām sievietes ķermenim ir jāļauj atkopties, lai vēlāk nav problēmu ar urīna nesaturēšanu vai līdzīgas pro­blēmas, kas var rasties, ja pārcenšas ar fiziskām aktivitātēm.

    Zīdīšanas kabineti darbavietās

    Nīderlandē zīdīšanu ļoti atbalsta, lai gan realitātē ar to tik labi neiet. Ļoti daudzas mammas atsakās zīdīt tāpēc, ka sākumā nesanāk, tas ir grūti un sāpīgi. Turklāt šeit bērna kopšanas atvaļinājums ir tikai trīs mēnešus, pēc tam jāatgriežas darbā. Tas viss, protams, prasa lielu organizēšanu un saņemšanos, lai turpinātu barot bērniņu ar savu pienu. Darbavietās ir izveidotas speciālas telpas, kur pienu var atslaukt, uzglabāt ledusskapī, un mammai papildus pienākas brīvas apmaksātas stundas, lai pienu aizvestu uz bērnudārzu vai pati pazīdītu bērnu. Es biju apņēmusies barot meitu ar savu pienu līdz pusgadam. Tas nozīmēja pamatīgu plānošanu un skriešanu no vienas vietas uz otru ar piena pudelēm un aukstumkasti.

    Kad Bentei apritēja seši mēneši, biju ļoti laimīga, ka tas viss beidzās.

    Uz bērnudārzu jau trijos mēnešos

    Doma, ka zīdainis būs jāved uz dārziņu jau no triju mēnešu vecuma, mani mocīja visu grūtniecības laiku. Izrādās, šāda sistēma Nīderlandē pastāv jau vairākas paaudzes, un pētījumi liecina, ka bērniem, kas tik agri uzsāk dārziņa gaitas, nekas ļauns nenotiek, viņi ātrāk attīstās, labāk socializējas. Bērnudārzā tik maziem bērniņiem ir ļoti personīga pieeja. Grupā ir divi zīdainīši, divi bērni līdz divu gadu vecumam un divi apmēram divgadnieki. Uz šiem bērniem ir 2–3 auklītes aprūpētājas, kas individuāli pievēršas katra bērna vajadzībām. Zīdaiņus baro ar mātes pienu, ko mamma atnes uz dārziņu, vai piena maisījumu.

    Katram vecākam nedēļā pienākas viena brīva diena, kad mājās ar bērnu pilnvērtīgi ir mamma vai tētis. Meita dārziņā pavada apmēram divarpus dienu nedēļā. Mums tas izmaksā ap 800 eiro mēnesī. Tas ir dārgi, bet valdība plāno ieviest sistēmu, ka šādi dārziņi ir pieejami visiem bez maksas. Tas ir racionāls aprēķins – sieviete var atgriezties darbā ātrāk, neizkrīt no darba vides, bet bērni iemācās labāk socializēties, jo ikdienā ir kopā ar dažādu vecumu mazuļiem.

    Bērnudārzam ir sava mājaslapa, kurā audzinātājas slēgtā vidē vairākas reizes dienā liek fotogrāfijas, lai vecāki var redzēt, ko katru dienu dara bērni.

    Bentei tagad ir deviņarpus mēnešu; ieraugot audzinātāju un citus bērnus, viņa vienmēr ir priecīga. Man nav sajūtas, ka nodaru meitai pāri. Godīgi sakot, pat domāju, ka sieviete, kas divus gadus ir nosēdējusi ar bērnu mājās līdz baltajām pelītēm, varbūt nemaz nav laimīgāka par sievieti, kas divas trīs dienas nedēļā var doties strādāt un satikt citus pieaugušos.l

    Fakti par grūtniecības laiku un dzemdībām Nīderlandē

    • Veselības apdrošināšana ir obligāta, bet katrs pats izvēlas, kādu apdrošināšanu var atļauties. Mums ar vīru ir minimālā veselības apdrošināšana. Šajā minimumā ietilpst arī grūtniecības aprūpe un visi izmeklējumi.
    • Ja sieviete lemj par labu dzemdībām slimnīcā pēc savas izvēles, tas maksā aptuveni 150 eiro.
    • Bērna kopšanas atvaļinājums ilgst trīs mēnešus, pēc tam jādodas uz darbu vai jāņem bezalgas atvaļinājums. Ja ģimenē ir vairāki mazi bērni, sievietes nereti izvēlas palikt mājās, jo tas ir lētāk, nekā mazuļus vest uz dārziņu.
    • Nīderlandē nav vienota bērnu pabalsta apmēra visiem. Aprēķinot pabalstu, tiek izvērtēta ģimenes materiālā situācija, nevis vecāku veiktās sociālās iemaksas. Piemēram, par meitu un dēlu es saņemu apmēram 200 eiro pabalstu vienreiz ceturksnī. Par dārziņu valsts mums atmaksā ap 100 eiro mēnesī.

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē