Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Covid-19 ir jauna slimība visā pasaulē, tāpēc dažādu datu ievākšana gan par slimības simptomiem, gaitu, izveseļošanos, gan posmu pēc atlabšanas ir būtiska kopējās slimības izpētē visas pasaules kontekstā. Balstoties uz ievāktajiem datiem, tiek iepazīta gan pati slimība, gan plānota nepieciešamā palīdzība un atbalsts slimošanas un atlabšanas laikā.
Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca aicināja un joprojām aicina ar Covid-19 izslimojošo bērnu vecākus pieteikties dalībai pētījumā par koronavīrusa ietekmi uz bērnu veselību*.
Covid-19 gadījumā bērnu un pieaugušo slimības gaita atšķiras. Turklāt bērni ar to slimo retāk, vieglāk un stacionāros nonāk reti, savukārt, ārstējoties ambulatori, informācija netiek centralizēti apkopota, tādēļ mediķiem trūkst vispārējas informācijas par to, kā šī slimība attīstās bērniem un kādas sekas tā atstāj ilgtermiņā (pēc tam, kad bērns jau ir izveseļojies un analīzes divreiz ir bijušas negatīvas). Tāpat ir samērā daudz zināms par to, kā palīdzēt akūtas saslimšanas brīdī, bet ļoti trūkst informācijas par pieredzi, kā atvieglot simptomus, kas turpinās vēl ilgstoši pēc izveseļošanās.
Citi lasa
Kas ir postvirālais sindroms?
Kad pacients vairs nav ne akūtā slimības stadijā, ne atveseļošanās posmā, bet skaitās izveseļojies, dažkārt viņam joprojām var novērot dažādus stiprākus vai vājāk izteiktus simptomus. Šādu simptomu kopumu pēc vīrusa saslimšanas beigām sauc par postvirālo sindromu. Arī Covid-19 gadījumā tāds tiek novērots. Pagaidām datu par šo sindromu ir maz, it īpaši par bērniem.
Kā notiek pētījums?
Pētījumā var piedalīties ģimenes, kurās bērnam vecumā līdz 19 gadiem laboratoriski bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca joprojām aicina saslimušo bērnu vecākus pieteikties dalībai pētījumā, jo slimnīca pati uzrunāt pacientus nevar.
Līdz šim pētījumā pieteikti 36 bērni no 101 saslimušā*. Pētījuma procedūra paredz atvest bērnu uz slimnīcu, kur notiek bērna fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa un kognitīvo spēju padziļināta izvērtēšana. Tiek ievākti dati par to, kā bērns inficējās, par novērotajiem simptomiem, slimības gaitu, vai ir kādas sūdzības pēc izveseļošanās. Tiek veiktas intervijas gan ar vecākiem, gan bērniem arī par laika posmu pirms saslimšanas, kā arī par dzīves kvalitāti slimības laikā un pēc tās. Kopumā izpētes procedūra aizņem 1–1,5 stundu.
Cik ilgi bērni tiks pētīti?
Skaitot no pirmās tikšanās reizes, nākamo izpētes procedūru bērnam paredzēts veikt pēc sešiem mēnešiem, pēc 12 mēnešiem un tad pēc 24 mēnešiem.
Arī rezultātus plānots izziņot pa posmiem.
Līdz šim no Latvijā iegūtajiem datiem secināts, ka bērni sūdzas par ilgstoši paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvas sāpēm, locītavu sāpēm, neizskaidrojamu nogurumu, arī pilnīgu ožas zudumu.
Kāds bērniem un viņu vecākiem ir ieguvums no dalības pētījumā?
Piedaloties pētījumā, vecākiem bijusi iespēja saņemt atbalstu, informāciju un atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, kā arī drošības izjūtu, esot zinošu speciālistu uzraudzībā. Arī pēc datu ievākšanas vecākiem nepieciešamības gadījumā ir iespēja konsultēties ar konkrētu speciālistu. Pieteikties pētījumam joprojām tiek aicināti visi bijušie Covid-19 pacienti – bērni – neatkarīgi no piedzīvotās slimības gaitas.
* Valsts dotētajā pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai šobrīd tiek īstenoti 10 projekti. Viens no tiem – Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavība nākotnes epidēmijām stiprināšana, un tas veltīts arī koronavīrusa ietekmes pētīšanai uz bērnu veselību un dzīves kvalitāti.
**SPKC dati uz 2020. gada 14. augustu
