Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Visbiežāk un smagāk ar laringītu (akūtu augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimību) slimo mazuļi no zīdaiņa vecuma līdz diviem trijiem gadiem, jo mazu bērnu elpceļi vēl ir šauri un īsi, līdz ar to aizsmakums ir spēcīgāks un iespējami arī smakšanas draudi. Laringītu izraisa vīrusi, kas pie mums sastopami no novembra līdz martam vai pat maijam, tad ar laringītu saslimst visbiežāk. Ja bērniņš ir alerģisks, tas ir papildu riska faktors.
Pēc piecu gadu vecuma ar laringītu slimo retāk, jo, bērnam augot, arī elpceļi kļūst plašāki un tūska tos vairs neaizsprosto pilnībā, līdz ar to veidojas aizsmakums, bet paelpot var.
Tomēr arī šādā vecumā lēkme dažreiz var būt smaga.
Kāpēc lēkmes sākas naktī?
Pa dienu, kamēr bērniņš aktīvi kustas, skraida un spēlējas, ēd un dzer, gļotas labāk izdalās, nenosēžas balsenes apvidū un to nenosprosto. Bet naktī, kad bērns ir mierīgs un guļ, gļotas uzkrājas zem balsenes un izveido nosprostojumu. Bērnam kļūst grūti ieelpot, viņš uzmostas, izbīstas, sāk raudāt un klepot ar rejošu klepu.
Vai bērns patiešām var nosmakt?
Ja laringīta lēkme ir smaga, elpceļi izteikti sašaurinājušies un nav iespējas laikus tikt līdz slimnīcai, tad tā var notikt. Ja bērnam ir rejošs klepus, paātrināta vai smaga elpošana, var redzēt, ka elpojot ievelkas ribu starpas (tas nozīmē, ka elpošana prasa milzu piepūli), bērns ir saguris, apātisks, āda ap muti kļūst zilgana (tā ir nopietna pazīme, ka trūkst skābekļa!), ja ir augsta temperatūra (39 grādi), nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība un jādodas uz slimnīcu. Arī tad, ja kādreiz jau piedzīvota smaga laringīta lēkme un ceļš līdz tuvākai slimnīcai ir tāls, labāk negaidīt.
Kāda ir pareiza pirmā palīdzība?
Tā kā laringīts ir vīrusu izraisīta infekcija, būtiski lietot daudz šķidruma. Gadu vecam bērniņam vajadzētu dzert aptuveni litru šķidruma diennaktī, lielākiem bērniem – vairāk. Ja bērniņš ir mazs un nedzer, arī tad jādodas uz slimnīcu. Vieglākos laringīta gadījumos labu efektu dod mitras inhalācijas. Var pietecināt vannu ar karstu ūdeni – tā, lai telpā rodas tvaiks, un kopā ar bērnu uzturēties vannasistabā. Reizēm palīdz arī atvērts logs – vēsais, mitrais āra gaiss mazina laringīta simptomus. Ja bērns bieži slimo ar laringītu, ieteicams iegādāties miglotāju, lai mājas apstākļos varētu veikt inhalācijas. Par medikamentiem, to lietošanu un devām, protams, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, kas izrakstīs recepti un pastāstīs, kā aparātu pareizi lietot. Galvenais ir laikus pamanīt slimību un lēkmes sākumu, tad lielākoties var iztikt bez neatliekamās medicīniskās palīdzības saukšanas. Konsultējoties ar ģimenes ārstu, pareizi jāārstējas mājās.
Kā pareizi rīkoties, kad jūti – laringīts klauvē pie durvīm?
- Pievērs uzmanību bērna elpošanai, klepus veidam (laringītam raksturīgs rejošs klepus) un aizsmakumam, īpaši vakarpusē.
- Apkures sezonas laikā svarīgi, lai gaiss telpās būtu pietiekami mitrs (40–50 %). Var izmantot gaisa mitrinātāju vai uz radiatoriem uzlikt slapjus dvieļus u. tml.
- Ja mani kaut mazākās pazīmes, kas liecina par laringītu, negaidot nakti, jau vakarā veiciet inhalāciju.
- Ja laringītu nav izdevies uzķert pirms gulētiešanas, jāelpo mitri ūdens tvaiki vai medikamentu inhalācijas jāveic pa nakti. Ja ir iesnas, jālieto arī deguna pilieni.
- Bērnam jādod daudz dzert.
- Ja tas viss nepalīdz un elpošana kļūst ātrāka, skaļāka, smagāka, sēcošāka, bērnam parādās zilgana āda ap muti, ievelkas ribu starpu muskuļi, paaugstinās temperatūra, jāsauc ātrā palīdzība vai
Mammas pieredze
«Nakts, visi guļ, pēkšņi uzmostamies no dīvaina trokšņa, kas nāk no dēla istabas – it kā klepus, it kā riešana, raudāšana. Dēlam tolaik bija tikai nedaudz vairāk par gadu, un viņš, piecēlies gultā sēdus, satraukts cīnījās ar elpas trūkumu un rejošu klepu. Arī es, tāpat kā daudzi jaunie vecāki, kam vēl nav pieredzes, ne pa jokam satraucos un izsaucu ātro palīdzību. Atbraukusī ārste nelaipni mūs norāja, ka neesam ātrāk pamanījuši laringīta pazīmes, sabaidīja, ka tā bērns varot arī nosmakt, un mūs ar dēlu aizveda uz slimnīcu. Izrādījās, ka mazajam ir nosliece uz alerģiju, bet laringīts ir kā pastiprināta reakcija uz paragripas vai adenovīrusiem. Dēlam injicēja hormonu preparātu, kas noņem tūsku, un pēc tam slimnīcā vajadzēja pavadīt vēl aptuveni nedēļu, līdz stāvoklis vairs nebija tik akūts. Tā tas atkārtojās reizes trīs (ik pēc pāris mēnešiem) – temperatūras puikam nebija, sākumā nelielas iesnas vai pat vispār nekādu pazīmju, bet naktī ap pulksten diviem trijiem pēkšņa lēkme. Lai gan neesmu medicīnas speciālists, sapratu, ka tik īsā laikā un tik mazam bērniņam injicēt hormonu preparātus nav labi, bet tolaik neviens ārsts neielaidās nekādās diskusijās. Tāpēc sāku meklēt iespēju, kā slimību pamanīt pēc iespējas ātrāk un mēģināt novērst lēkmi, lai nebūtu jādos stiprās zāles un jābrauc uz slimnīcu.
Liepājā nonācām pie kādas bērnu ārstes, kas manu dēlu rūpīgi izmeklēja un secināja, ka līdztekus alerģiskai reakcijai dēlam ir arī iedzimti šaurāki augšējie elpošanas ceļi, kas lēkmi vēl vairāk saasina.
Šī dakterīte ļoti labi saprata manu uztraukumu un ieteica pamēģināt recepti, kas uz visiem laikiem atrisināja laringīta galvenās problēmas – nakts izbailes, smakšanu, stipro zāļu injekcijas un ātrās palīdzības izsaukumus. Nemaz jau nerunājot par slimnīcas apmeklējumu. Pagājis jau krietns laiks, recepti esmu devusi arī citām mammām – ir palīdzējis.
Pirmkārt, ļoti svarīgi stiprināt bērna imunitāti. Kamēr bērniņš vēl pavisam mazs, ķiplokus, dzērvenes un medu viņam nevar iemānīt, turklāt, ja ir alerģijas, var tikt pie papildu problēmām. Tāpēc vienkāršākais līdzeklis, kā bērnu kaut vai daļēji pasargāt no vīrusiem, ir ķiploku krelles. Mans dēls ar tādām staigāja līdz pat skolas vecumam, un varu teikt, ka tiešām palīdzēja. Es pat netaisīju krelles – nogriezu marles saiti vajadzīgajā garumā (tā, lai var ērti un vaļīgi apsiet bērnam ap kaklu) un centrā iesēju nomizotu, saknaibītu ķiploka daiviņu. Ik pēc sešām stundām daiviņu nomainīju pret jaunu.
Otrkārt, tiklīdz mazajam parādījās klepus vai iesnas, gatavoju šādu uzlējumu: piparmētras, kumelītes, melisu un priežu pumpurus vienādās devās aplej ar litru verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes, izkāš un pievieno siltai vannai. Tad sēdināju dēlu vannā, tā, lai krūtis apsegtas ar ūdeni. Tur pavadījām krietnu laiciņu, kopā ar mīļāko lāci dziedot dziesmiņas. Šādas vannas nereti taisīju arī pa nakti, kad lēkmi neizdevās noķert vakarpusē. Pēc vannošanās bērna kaklu, krūtis un muguriņu ierīvēju ar kampareļļu – diezgan pamatīgi –, tad virsū krekliņu, šallīti, kājās zeķītes, un gultā iekšā.
Treškārt, lietojām zāles – deguna pilienus, kas mazina tūsku (pa pilienam katrā nāsī), atkrēpošanas līdzekli (vecumam atbilstošu devu). Naktī ik pa laikam devu dzert tējiņu, jo svarīgi, lai elpceļu gļotādas nebūtu sausas. Bet nākamajā rītā pats svarīgākais ir panākt, lai klepus kļūtu mīksts. Pa dienu regulāri elpojām kumelīšu uzlējumu, kam pievienota dzeramā soda (sākumā, kamēr dēls bija mazs, ņēmu viņu klēpī un elpojām abi – tā vislabāk noteikt, vai tvaiki nav par karstu).»
Speciālista komentārs
- Noteikti jāstiprina bērna imunitāte. Nezinu, vai ķiploku krelles ir labākais variants, bet, ja tas palīdz, var arī tā. Galvenais, lai bērniņš savlaicīgi tiktu norūdīts – regulāri pavadītu laiku svaigā gaisā, aktīvi kustētos un saņemtu pilnvērtīgu uzturu. Ja dzīvojas tikai pa mājām, ēd cepumus un citus saldumus, neveic nekādas fiziskās aktivitātes, nepalīdzēs pat kaudze ķiploku. Pēdējie pētījumi rāda, ka mūsu klimatiskajos apstākļos ļoti nepieciešams D vitamīns, jo bez tā imūnā sistēma nespēj pilnvērtīgi darboties – tāpēc aukstajā sezonā noderētu arī draudzīga D vitamīna lietošana visai ģimenei.
- Ar karstiem tvaikiem maziem bērniem jābūt ļoti uzmanīgiem, tie var apdedzināt gan ādu, gan elpceļus, un nelaime var kļūt vēl lielāka. Savukārt, ēteriskie tvaiki alerģisku procesu radīto elpceļu tūsku vēl vairāk pastiprinātu, tāpat arī kampareļļa. Šajā gadījumā kā pirmo līdzekli ieteiktu atvērt logu un ļaut bērnam ieelpot vēso, mitro āra gaisu vai arī dzīvoties kopā ar bērniņu vannasistabā, kur vanna piepildīta ar karstu ūdeni. Pašu bērnu likt vannā nevajadzētu, jo, ja viņam ir vīrusu slimība un varbūt arī temperatūra, atdzišana pēc vannas vai straujas temperatūras maiņas telpās var nākt par sliktu.
- Deguna tūsku mazinās skalošana ar sālsūdeni un anemizējoši pilieni (piemēram, Vibrocil). Nevar teikt, ka visiem bērniem, kam ir laringīts, jādzer atkrēpošanu veicinošas zāles. Daļai bērnu laringīts beidzas dažu dienu laikā, nenolaižoties līdz dziļajiem elpceļiem. Ja lēkme uzvarēta, ieteicams nākamajā dienā konsultēties ar ģimenes ārstu par atbilstošāko ārstēšanu!
Populārākie raksti
