Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stomatīts ir mutes dobuma – vaigu, mēles, aukslēju – gļotādas iekaisums, kam raksturīgi čūlaini izsitumi. Stomatītu var izraisīt vīrusi, kāda vispārēja saslimšana, alerģija uz pārtikas produktu vai medikamentu un citi faktori.
Stomatīts parasti ir nepatīkams un mokošs, mazulim sāp mutīte, paaugstinās ķermeņa temperatūra, viņš kļūst čīkstīgs un niķīgs, nespēj paēst. Stomatītu izslimo apmēram 80–90% bērnu, lielākoties līdz trīs gadu vecumam. Ja stomatīts nav bijis līdz trīs gadu vecumam, tas var būt arī lielākam bērnam, bet diezgan reti. Jo agrāk stomatītu izslimo, jo vieglākā formā tas norit.
Stomatītu izslimo apmēram 80–90% bērnu, lielākoties līdz trīs gadu vecumam.
Lai gan stomatīts ir slimība, kas var pāriet pati no sevis, bērna pašsajūta ir tik slikta, ka nepieciešama palīdzība. Ārstēšana galvenokārt vērsta uz to, lai atvieglotu mazuļa stāvokli un mazinātu nepatīkamās sajūtas, kā arī nepieļautu kādas citas infekcijas attīstību.
Stomatīts ir lipīga slimība, bērni var inficēties kopā spēlējoties, lietojot vienas un tās pašas rotaļlietas, ēdot ar vienu karoti u. tml. Tāpēc, ja bērnam ir stomatīts, viņu nevajadzētu vest uz bērnudārzu, pulciņiem vai vietām, kur uzturas daudz bērnu. Sarežģītāk ir izvairīties no brāļu, māsu inficēšanas. Tāpēc, ja kādam no bērniem ģimenē ir stomatīts, jāizvairās lietot vienus galda piederumus un rotaļlietas. Ja brālis/māsa ir vecāks par trim gadiem, tad, visticamāk, viņam infekcija ies secen.
Herpētiskais stomatīts
Galvenais stomatīta izraisītājs bērniem ir viens no herpesvīrusa veidiem. Ar to mazulis var inficēties gan no pieaugušajiem, gan citiem bērniem, ar kuriem kopā rotaļājas un lieto vienus sadzīves priekšmetus un rotaļlietas. Bieži vien šī slimība sakrīt ar piena zobu šķilšanās laiku, pētījumos pierādīts, ka visbiežāk slimo bērni 14 mēnešu vecumā.
Ja bērnam ir herpētiskais stomatīts, viņš jūtas slikti, atsakās no ēdiena.
Mute var sāpēt tik ļoti, ka mazais atsakās pat no šķidra ēdiena un dzēriena. Pirmajās 24 stundās mute kļūst sāpīga, paaugstinās temperatūra, palielinās kakla limfmezgli. Mutē parādās 3–4 milimetrus lieli pūslīši, kas drīz pārplīst un veido seklas, sāpīgas čūliņas. Var iekaist arī smaganas.
Jo vairāk čūlu un bojājumu, jo smagāka saslimšana. Stomatīts parasti pāriet apmēram 10–14 dienās. Bērni ar vājāku imunitāti parasti slimo ilgāk. Kad primārais herpesvīruss pārslimots, tas paliek organismā un vēlāk izpaužas kā aukstumpumpas uz lūpām vai to tuvumā.
Bojājumi mutes dobumā var būt saistīti arī ar tādām vīrusu infekcijām kā vējbakas, masaliņas, herpangīna u. c.
Citas slimības, alerģija, traumas
Ja stomatīts saistīts ar kādu vispārēju saslimšanu, tas var būt gan kādas slimības izpausme, gan attīstīties slimības ārstēšanas dēļ. Visbiežāk stomatīts saistīts ar ādas slimībām, piemēram, eritēmu, dermatozi u. c. Ja stomatītu izraisījusi kāda ādas slimība, visvairāk čūlu ir uz vaigiem, lūpām, aukslējām un mēles. Bojājumi parasti asiņo un sadzīstot veido kreveles. Slimība var ilgt 3–4 nedēļas. Bojājumi mutes dobumā var rasties, ja mazajam ir arī kāda asins slimība, Krona slimība vai citas saslimšanas.
Ja sāp mute un čūliņas bērna mutē veidojas alerģiskas reakcijas dēļ, jāmeklē cēlonis. Pārtraucot lietot vainīgo pārtikas produktu vai medikamentu, pāriet arī stomatīts.
Nereti stomatīts var rasties arī tāpēc, ka mazi bērni bāž mutē visu, kas pagadās pa rokai, savainojot maigo un viegli ievainojamo mutes dobuma gļotādu.
Pie ģimenes ārsta vai stomatologa
Ja mazais saslimis ar stomatītu, parasti nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija. Ģimenes ārsts var ieteikt doties arī pie stomatologa. Parasti stomatologs pārbauda bērna mutes dobumu, apstrādā ar speciāliem līdzekļiem, bet to var izdarīt gan ģimenes ārsts, gan paši vecāki. Stomatologs pie reizes arī apskatās, kāds ir vispārējais bērna mutes dobuma stāvoklis, tāpēc vizīte pie zobārsta ir pat ieteicama.
