Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
– Arī mana meita tuvojas pusaudzes vecumam, tāpēc šī tēma man ir interesanta gluži privāti. Sakiet, dakter, tā ir taisnība, ka mūsdienu meitenēm mēnešreizes sākas agrāk nekā, piemēram, bija manai paaudzei?
– Tā saka, bet statistika tomēr to neapliecina. Arī šodienas meitenēm pirmā mēnešreizīte atnāk vidēji 12–13 gadu vecumā. Ja gribam pavisam precīzi: 12,8 gados.
– Saka, ja meitenei sāk augt krūtis, tad pēc pāris gadiem būs mēnešreizes. Tā ir?
– Jā, pirmās parādās dzimumnobriešanas pazīmes, un visbiežāk, bet ne obligāti, tas notiek šādā secībā: sāk augt krūtis, aptuveni pēc gada parādās pa matiņam uz kaunuma pauguriņa, vēl pēc laika – padusītēs. Un tikai tad seko mēnešreizes. Aptuveni tā arī sanāk: divi gadi pēc tam, kad sākušas attīstīties krūtis.
Ja vēlamies novilkt laika robežas, tās ir šādas: par fizioloģisku normu tiek uzskatīts, ka dzimumattīstība (krūtis, matiņi) var parādīties 8–9 gadu vecumā, bet mēnešreizes – no 11 gadiem.
Ja krūtis sāk augt un parādās apmatojums pirms astoņu gadu vecuma, bet mēnešreizes – pirms vienpadsmit, tad vajadzētu aiziet pie bērnu ginekologa un, iespējams, pēc tam pie endokrinologa.
Tāpat ārsta apmeklējums sirsnīgi ieteicams, ja nekādu dzimumpazīmju vēl nav 11–12 gadu vecumā, bet mēnešreizes vēl nav sākušās, kad meitene jau nosvinējusi 15. dzimšanas dienu.
– Ja mammai mēnešreizes sākās vēlu, meitai būs tāpat?
– Ja meitene atnāk pie manis, piemēram, 14 gados, jo viņai reizītes vēl nav sākušās, visdrīzāk arī es pajautāšu: cik gados tās sākās mammai? Ja ir vecāka māsa, tad – cik gados viņai bija pirmās mēnešreizes.
Piemēram, uzzinot, ka citām ģimenes sievietēm mēnešreizes sākās tikai ap 16 gadiem, un, ja mēs redzam, ka meitenei dzimumattīstība norit normāli, tad pārbaudām hormonu līmeni asins analīzēs, veicam iegurņa sonogrāfiju, palūkojamies, kā attīstās dzemde un olnīcas. Varam pamērīt plaukstiņu, lai pārliecinātos par kaulu vecumu, un, ja viss ir kārtībā, neko vairāk nedarām, pagaidām līdz 16 gadiem.
– Pamērīt plaukstiņu?
– Meitenes kreisajai plaukstai tiek veikts rentgens, un mūsu radiologi ar īpašu programmu aprēķina viņas kaulu vecumu. Jo kaulu vecums var atšķirties no meitenes īstā vecuma. Ja nobīde ir daži mēneši, tas nekas. Bet, ja kauli uzrādās par diviem gadiem jaunāki vai vecāki, tad to jau uzskata par nozīmīgu atšķirību.
Piemēram, ja deviņgadīgai meitenei kauli uzrādās kā sešus vai septiņus gadus veci, var runāt par kavētu attīstību. Savukārt, ja kaulu vecums ir aizskrējis uz priekšu un ir, piemēram, 10, pat 13 gadi, to sauc par ātru kaulu nobriešanu, un tā var būt viena no priekšlaicīgas pubertātes pazīmēm.
Meitenes kaulu vecums ir atkarīgs no viņas dzimumhormona – estrogēna.
Sākoties pubertātei, tas izdalās un aktivizē augšanas hormonu – īpašu augšanas faktoru. Tam visam mijiedarbojoties, pubertātes vecumā notiek straujā augšana, kad redzam, ka bērni pēkšņi izstiepjas. Varam teikt, ka estrogēns palaiž, iedarbina kaulu augšanu meitenēm. Un, jo agrākā vecumā kaulu augšana tiek palaista, jo īsāks laiks viņai ir izaugt.
No dzimumattīstības sākuma meitene izaug vidēji par 10–15 centimetriem. Piemēram, ja astoņgadniecei, kura ir 135 centimetrus gara, parādās dzimumpazīmes, sākas pubertāte, un, izmērot kaulu vecumu, tas uzrādās vairāk nekā trīs gadus uz priekšu, tad, ļoti iespējams, viņa izaugs vien līdz 145–150 centimetriem. Vai – ja šī pati astoņgadīgā meitene, kuras kauli ir aizskrējuši uz priekšu, sākoties dzimumattīstībai, ir 120 centimetrus gara, visdrīzāk pieaugušā vecumā viņa paliks stipri zem metra piecdesmit.
Straujā augšana, kad meitene izstiepjas, notiek aptuveni divu gadu laikā – pēc pirmo dzimumnobriešanas pazīmju parādīšanās un līdz mēnešreizēm. Pēc tam augšana pierimst. Tāpēc, ja dzimumpazīmes parādās agri, kad meitenīte vēl ir stipri jauna un īsa, visdrīzāk arī mēnešreizes sāksies agrāk un viņas augšana beigsies gana drīz. Jo agrāk kauli sāk augt un novecot, jo īsāks tiek prognozēts meitenes augumiņš.
– Kas to ietekmē? Ģenētika? Vides piesārņojums? Mūsu uzturs?
– Daudzi faktori, arī jūsu nosauktie. Bet no tiem, ko varam ietekmēt, – uzturs ir viens no nozīmīgajiem.
Mūsu pārtikā šobrīd ir daudz estrogēna, kuru regulāri ikdienā ēdot tas uzkrājas un var meitenēm palaist straujāku dzimumnobriešanu.
Šobrīd pārtikā ir daudz sojas produktu, kas satur augu valsts estrogēnu. Arī gaļa un zivis bieži ir estrogenizētas, jo dzīvniekiem, lai veicinātu augšanu, dod pārtiku ar šo hormonu. Ieteikums ir ēst pēc iespējas dažādu un dabīgu uzturu, nevis, piemēram, pusfabrikātus un jau sagatavotās maltītes.
– Esmu lasījusi, ka ne tikai vecums, bet arī meitenes svars nosaka, kad sāksies pirmās mēnešreizes.
– Literatūrā kā minimālais svars, lai varētu sākties mēnešreizes, tiek minēti 43–45 kilogrami. Bet patiesībā būtisks ne tik ļoti ir svars, bet tieši zemādas tauku kārtiņa, tāpēc, jo garāka meitene, jo lielāks būs minimālais svars. Savukārt īsākām meitenēm reizītes var sākties arī ar mazāku svaru.
Mūsu tauku šūniņās ir dzimumhormoni, īpaši estrogēns, kas aktivizē sievišķo sistēmu.
Tāpēc ļoti kalsnām pusaudzēm vai lielām sportistēm mēdz gadīties, ka viss cits attīstās, bet 16 gados mēnešreizes vēl nav sākušās.
Nereti pusaudzes gandrīz profesionāli sporto vai dejo, viņām ir pārlieku liela fiziska slodze – treniņi trīs un vairāk reizes nedēļā ilgāk par stundu. Tāpat reizēm meitenes ļoti ierobežo savu uzturu, neuzņem pietiekami daudz kaloriju, reizēm pat līdz ēšanas traucējumiem, jo vēlas būt tievas. Tad var gadīties, ka mēnešreizītes vispār nenāk vai sākas, bet pazūd. Šajā gadījumā skatāmies, cik tālu ir notikusi meitenes attīstība, kādas varētu būt problēmas un kādi ir risinājumi.
Ja runa ir par nopietniem ēšanas traucējumiem, nosūtām meiteni pie bērnu psihiatra, kurš tieši specializējas šo jautājumu risināšanā. Šādi speciālisti ir, piemēram, Bērnu slimnīcas filiālē Gaiļezers. Pēc tam pusaudze dodas pie uztura speciālista, un tiek noteikts mērķa svars, kas jāsasniedz, lai hormonu sistēma varētu normāli darboties.
Reizēm man pusaudzes saka: «Nu un kas, ka nav mēnešreižu?! Atkrīt ķēpa ar paketēm un tamponiem!» Bet sievietei mēnešreizes ir signāls, ka ar viņas hormonālo sistēmu viss ir kārtībā.
Un, ja meitenei estrogēnu līmenis ir zems un mēnešreižu ilgstoši nav (pusgadu un ilgāk), tas var ietekmēt viņas kaulu blīvumu – tie kļūst trausli. Līdz pat osteoporozei.
Tad es skaidroju: «Trausli kauli it nemaz nav tavās interesēs. Īpaši, ja tu sporto vai dejo, katrs treniņš var beigties ar lūzumu. Sliktākais scenārijs – mugurkaula skriemeļu lūzumi, kas var radīt šķembas, traumēt muguras smadzenes, un līdz ar to var sākties kustību traucējumi, urīna vai fēču jeb kaku nesaturēšana.»
Pusaudža vecums ir sarežģīts, organismā notiek daudz procesu, ko mēs redzam, – pārveidojas meitenes ķermenis, āda var kļūt taukaināka, bet ir arī lietas, kuras ārēji neredzam. Piemēram, pārveidojas galvas smadzeņu struktūra, kas ietekmē bērna domāšanu un uzvedību. Tāpēc nereti ir šie konflikti, asumi, jo pusaudzim ne vienmēr ir jau attīstījusies seku domāšana, spēja uztvert un domāt tālākā nākotnē. Tāpēc reizēm šis arguments – tu vari traumēt savu muguru, un tas radikāli izmainīs tavu dzīves kvalitāti tagad un uz visu mūžu – nereti ir gandrīz vienīgais, kad meitenes sāk aizdomāties un rīkoties, lai mēnešreizes atgrieztos.
– Ja viss norit plus mīnus normāli, kurš ir brīdis, kad mammai ar meitu vajadzētu aprunāties par mēnešreizēm? Tiesa, es pati nekad neesmu īpaši organizējusi sarunu, mana meita par mēnešreizēm kā par normālu lietu sievietes dzīvē uzzināja agri un gluži sadzīviski, vannas istabas plauktiņā ieraugot pakešu paciņu. Viņa pajautāja, kas tas ir. Tad arī vienkārši izskaidroju, vēlāk šo informāciju pa kripatiņai papildinot citās dzīves situācijās.
– Tas īstenībā ir vislabākais, ja šī informācija atnāk pamazām, dabiski un ikdienišķi. Kuram no mums patīk, ka mūs apsēdina, lasa lekciju un kaut ko skaidro? Šķiet, ka mūs māca dzīvot un tad vienkārši gribas mukt prom.
Ja mammai liekas, ka meitene par mēnešreizēm neko daudz nezina, tie varētu būt 9–10 gadi, kad par to noteikti vajadzētu sākt ieminēties. Īpaši, ja mamma redz, ka meitenei sāk veidoties krūtis, ja pamana, ka padusēs ir izaudzis kāds matiņš, tad noteikti ir jāsāk par to runāt.
Pat ja meitene it kā negrib klausīties, mamma tomēr var pateikt: «Meitiņ, tev kaut kad drīzumā būs pirmās mēnešreizes, tev var būt velkoša sāpīte vēdera lejasdaļā, un biksītēs parādīties brūni vai asiņaini izdalījumi. Re, te mums stāv paketes.» Kaut vai tik īsi. Varbūt meitene metīs ar roku, uzgriezīs muguru, izliksies, ka viņu tas neinteresē, bet īstenībā viņa dzirdēs. Un tas ir svarīgi, lai tad, kad mēnešreizes sākas, viņa nebūtu apjukusi.
Mums, pieaugušajiem, tā tikai šķiet, ka jaunā paaudze ir ļoti zinoši, internetā visu lasījuši, redzējuši.
Tie ir reāli stāsti, kad meitene, kurai sākas mēnešreizes, izmisusi vēršas pēc palīdzības aptiekā un lūdz zāles, jo viņai «no čuriņas tek asinis».
Skolās vairs nav veselības mācības, bet zinu, ka bioloģijas stundās par to runā, dažreiz klases audzinātājas īpašās klases stundās par to pastāsta. Protams, meitenes sarunājas arī savā starpā, uzzina par mēnešreizēm no draudzenēm. Gadās, ka meitene lūdz mammai viņu atvest pie daktera, jo viņas klasesbiedrenēm jau ir reizītes, viņas sačukstas par paketēm un tamponiem, bet viņai vēl nav. Tas, starp citu, nav slikts variants.
Ja mamma pati mulst, nesaprot, kā to paskaidrot, vai viņai ar meitu nav tik tuvas attiecības un saruna nevedas, vizīte pie bērnu ginekologa ir vietā. Tad mēs ar meiteni varam izrunāt šos jautājumus, apskatīties, cik tālu uz šo brīdi ir izveidojušās dzimumpazīmes, un varam teorētiski paskaitīt, cik gados būs pirmā mēnešreizīte.
– Jūs teicāt: meitenes sačukstas par tamponiem. Manā laikā uzskatīja, ka meitenes, kuras nav mīlējušās, tamponus nedrīkst lietot.
– Es uzskatu, ka var. Tā dēvētā jaunavības plēvīte īstenībā nav nekāda plēve, kas nosedz maksti. Tad jau mums mēnešreižu pat nebūtu, jo vienkārši nekas nevarētu iztecēt laukā! Tā ir ādas krociņa pie maksts ieejas. Un, lietojot mazu tamponiņu vai ievietojot to ar aplikatora palīdzību, šī krociņa netiek traumēta. Jo tomēr ir reizes, kad tampons ir daudz ērtāka izvēle nekā pakete, piemēram, ja meitene dejo baletu, ja peld.
Kamēr meitene vēl nemāk to brīvi lietot, varbūt ir uztraukusies, es ieteiktu uz tampona galiņa uzpilināt lubrikantu, jo maksts mitrums var nebūt pietiekams. Cenšoties ielikt tādu sausu tamponu, tieši jaunavības plēvītes rajonā tas arī radīs diskomfortu, jo šī vietiņa ir visšaurākā. Bet, tamponu samitrinot vai izvēloties maza izmēra tamponiņu ar aplikatoru, mēs mierīgi varam tikt garām tai krociņai un ielikt tamponu, neko nesaplēšot un nenodarot sāpīgi.
Tikai obligāti jāatceras, ka tamponu nedrīkst nesāt ilgāk par sešām stundām. Vēlams nomainīt pat agrāk.
Daudzas meitenes arī interesējas par menstruālajām piltuvēm, kuras, rūpīgi kopjot – mazgājot un laiku pa laikam novārot –, lieto atkārtoti. Piltuves sanāk ekonomiski izdevīgas un ir videi draudzīgas, kas daudzām moderni domājošām pusaudzēm ir būtiski. Arī menstruālā piltuvīte sākumā ir jāiemācās pareizi ielikt, bet pēc tam tā ir ērta un droša. Ar to var pat peldēt baseinā mēnešreižu laikā, un viss būs kārtībā.
– Zinot, ka mēnešreizes varētu drīz sākties, mamma iesaka meitai nēsāt somā kādu paketīti…
– Pirmajām mēnešreizēm, īpaši, ja tās sākas ārpus mājas, piemēram, skolā, tampons varbūt nebūs labākā izvēle. Lielveikalos esmu redzējusi mazas metāliskas kastītes ar neitrāliem zīmējumiem, kas ir domātas ikdienas paketēm, tajās ietilptu arī viena parastā paketīte, un tādu, iespējams, meitenei būtu patīkami turēt somā, zinot – ja nu kas, man tā ir. Un, ja kāds cits pamana kastīti, tad nekādas aizdomas, kas tajā ir iekšā, nerodas.
– Jūs veicāt pētījumu par sāpīgām mēnešreizēm pusaudzēm. Tā ir bieža problēma?
– Diemžēl vienkārši sāpīgas mēnešreizes, kad nav nekādu citu veselības problēmu, kuru dēļ sāpes rodas, literatūrā tiek minēts, ir pat līdz 95 procentiem pusaudžu. Pēc mana pētījuma sanāca, ka 72 procentiem regulāri vai ik pa laikam ir sāpīgas mēnešreizes. Un tās ir nevis vieglas sāpes, bet jau mērenas un stipras.
Mans secinājums bija tāds, ka gandrīz visas meitenes pretsāpju medikamentus lieto neadekvātās devās vai tad, kad sāpes jau ir tik stipras, ka tie vairs nepalīdz. Reizēm jau pašas pirmās mēnešreizes ir sāpīgas, bet biežāk tomēr sāpes pievienojas gadu, pusotru pēc tam, kad mēnešreizes vispār sākušās.
– Kāpēc mēnešreizes mēdz sāpēt?
– Vainīgie ir prostaglandīni. Tās ir vielas, kas izdalās gan pie iekaisuma, gan dzemdību laikā, gan īsi pirms mēnešreizēm, lai tās vispār varētu notikt.
Prostaglandīni sāk izdalīties pāris dienas pirms mēnešreizēm, tie aizspiež dzemdes iekšējā slānīša asinsvadus, tad iekšējais slānītis atmirst un pēc dienas, divām izdalās kā mēnešreizīte. Tāpēc mēnešreizēs arī ir asinis – jo tur ir asinsvadu augšējās daļas, kas ir nodalījušās.
Bet prostaglandīni, ja tie izdalās pārāk daudz, mēdz ietekmēt arī pašu dzemdes muskulīti, vienkārši sakot, liekot dzemdei pārāk stipri sarauties, radot krampjus jeb sāpes.
Tomēr šie krampji ir nobloķējami, ja savlaicīgi iedzer pretsāpju medikamentus. Der visi bezrecepšu nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti – ibuprofēns (Ibumetin, Nurofen, Ibustar…) vai deksketoprofēns (Dolemen…). Bet svarīgi ir zāles iedzert, pirms sāpes ir ļoti stipras, lai paspējam nobloķēt prostaglandīnu pārmērīgu izdalīšanos, lai tie nesāk mocīt dzemdi. Piemēram, ja meitene zina, ka viņai sāpīga ir pirmā mēnešreižu diena – sāp tā, ka uz skolu nevar aiziet –, tikko sajūtot velkošu sajūtu vēdera lejasdaļā, zinot, ka tuvojas mēnešreizes, uzreiz ir jāiedzer zāles.
Es parasti iesaku iedzert vienu tableti no rīta un vienu vakarā. Ja no rīta iedzeram, bet dienas vidū jau sāk vilkt, tad iedzeram vienu tableti arī pusdienlaikā. Sanāk trīs tabletes dienā. Ja mēs zinām, ka arī otrā diena ir sāpīga, tad iedzeram zāles nākamajā dienā no rīta.
– Kādreiz mēnešreižu sāpēm ieteica nošpu.
– Šis medikaments sāpes noņems īslaicīgi vai nepietiekami. Kopā ar pretsāpju medikamentiem meitenēm reizēm palīdz arī siltuma kompreses, kuras liek pie vēdera. Citām patīk iet siltā dušā, tas atbrīvo.
Reizēm meitenes negrib lietot pretsāpju līdzekļus vai iedzer pusi tabletes un ciešas. Bet tās divas trīs pretsāpju tabletes mēnesī neko ļaunu veselībai nenodarīs.
Nav jēgas sagaidīt, kad sāp ļoti, jo tad prostaglandīni jau ir izdalījušies, vai arī iedzert nepietiekamu zāļu devu, kas nevar tos nobloķēt.
Ir situācijas, kad mēnešreizes tiešām ir ļoti sāpīgas un savlaicīgi lietotas pretsāpju zāles nepalīdz, tad mēs domājam par hormonu medikamentiem. Tos nebūt neizraksta uzreiz un visām pusaudzēm, bet ir situācijas, kad šī izvēle attaisnojas. Īpaši, ja ar šo izvēli mēs varam atrisināt vēl citas problēmas – tā mēs varam samazināt mēnešreižu apjomu, ja ir stipri daudz pumpu, ja meitenei ir uzradies puisis un tuvākajā nākotnē varētu būt jādomā par kontracepcijas jautājumu. Mūsdienās hormonālie preparāti tiek lietoti minimālās efektīvās devās, un reizēm to plusiņu ir tik daudz, ka tas ir tā vērts.
