Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau prot apsēsties?
Ja mazais vēl nesēž, sēdināt viņu spilvenos nevajag, jo pats bērns sēžas pavisam citādi – no sāna, atspiežoties uz elkoņa. Tāpēc ieteicams pagaidīt, kad mazulim tas izdosies pašam! Daļa bērnu šajā vecumā sāk rāpot. Ir bērni, kuri rāpo šļūcot vai pievelkot vienu kāju. Lai gan tas vecākus var mulsināt, vēlāk šīs kustības izlīdzinās, mazais nostājas četrrāpus, šūpojas un sāk rāpot simetriski. Ir arī bērni, kuri deviņu mēnešu vecumā sāk celties kājās. Ja bērns jau stāv kājās, būtu labi, ja viņš tomēr visu dienu nepārvietotos pa istabu, turoties pie krēsliem, gultām un visa cita, pie kā tik vien var pieturēties. Ja mazais lien pagultē, zem galda, zem krēsliem – brīnišķīgi! Ja ne, fizioterapeite Klaudija Hēla iesaka pašiem radīt jaunas vietas, kur mazajam paložņāt. Piemēram, salikt rindā krēslus un zem tiem – visādas interesantas lietas vai apsegt krēslus ar sedziņu, veidojot tuneli, kam jāizlien cauri.
Padoms! Bērna attīstībai ļoti svarīga ir kustību brīvība, tāpēc nevajadzētu bērnu bez īpašas vajadzības nēsāt slingā, likt manēžā vai sētiņā, jo tas ierobežo bērna kustības.
Laba ideja!
Bērniem tik ļoti patīk krāmēt atvilktnes. Kad mazais atvilktni izkravājis, vecākiem viss atkal jāsaliek atpakaļ, lai mazais var sākt no jauna. Ja skapja plaukti vai atvilktnes ir pietiekami lieli un izturīgi, mazais var arī rāpties iekšā un ārā. Atvilktni var arī nolikt istabas vidū, lai bērnam ērtāk ierāpties. Kāpelēšana ir būtiska un svarīga staigāšanai, un tā bērns var labi trenēt līdzsvara izjūtu.
Darbojamies ar rociņām
Šajā vecumā bērnam ir pincetes tvēriens, viņš spēj satvert mantiņas katru savā rokā, spēj tās sasist kopā. Mazais var sākt likt piramīdu, klucīšus, slēpt un meklēt kastaņus, var likt pudelē pupiņas, zirņus vai makaronus, uz aukliņas vērt pogas – darīt jebko, kas attīsta roku sīko motoriku. Taču visās šajās nodarbēs vecākiem noteikti jābūt līdzās un jāseko, lai mazulis zirņus vai pupas nebāž mutē vai kur citur (vislabāk iedot bērnam, piemēram, desmit pupas un pēc spēlēšanās izskaitīt, vai joprojām ir desmit pupas). Tāpat var minerālūdens pudelē sabērt pupas, zirņus vai makaronus un grabināt – iepazīstināt bērnu ar dažādām skaņām. Bērniem ļoti patīk čaukstināt papīrus, bet ar tiem jābūt uzmanīgiem, jo papīru var apēst un iedzīvoties vēdera problēmās, savukārt, pagaršojot avīzi, tiek apēsta arī tipogrāfijas krāsa. Arī celofāna maisiņš patīkami čaukst, bet tam jābūt tik mazam, lai bērns to nevar uzmaukt galvā! Šajā vecumā mazulim patīk arī ripināt bumbu un spēlēt vienkāršas rotaļas, piemēram, slēpšanās spēli, Cepu, cepu kukulīti utt.
Padoms! Bērnam var sākt rādīt grāmatiņas ar lieliem attēliem. Ar bērnu jāturpina daudz sarunāties, atkārtot vārdus, lai mazais veidotu savu vārdu krājumu.
Zināji?
Fizioterapeite Klaudija Hēla iesaka, dzīvojoties pa mājām, bērnam kurpītes nevilkt, jo tās traucē rāpot. Ja grīda ir auksta, mazajam uz kādu brīdi var uzvilkt vilnas zeķītes.
Jaunas garšas
Šajā vecumā ļoti aktuāla ir zobu augšana, tāpēc mazajam niez smaganas un viņš daudz siekalojas. Ja savulaik bērnam deva sūkāt rupjmaizi vai grauzt burkānu, tagad nereti mammas baiļojas, ka mazais var nokost burkāna kumosu un aizrīties. Tad var izmantot fīderi – speciālu ierīci bērnu ēdināšanai, kur var ielikt banānu, ābolu, rupjmaizi, burkānu, – ēdiens pa caurumiņiem nāk ārā, bet bērns nokost gabaliņu nevar. Tādējādi mazais gan saņem ēdienu, gan mazina smaganu niezi.
Padoms! Deviņus mēnešus vecam bērnam ēdienu nevajadzētu blendēt, bet tikai saspaidīt ar dakšiņu! Pediatre Anna Birka iesaka mazuli radināt pie dažādiem ēdieniem.
