Ir vairākas specifiskas slimības, kuru dēļ mati sliktāk aug vai izkrīt.
- Ja ap divu gadu vecumu vēl ir maz matiņu, tāda pūka vien, var būt vainīga kāda iedzimta slimība.
- Matus var bojāt sēnīšu infekcija. Tā var rasties jau mazuļiem gada vai divu vecumā. Parasti tad parādās blaugznas, ādas apsarkums, nereti parādās krevelītes. Mazulim niez, viņš kļūst nemierīgs.
- Perēkļveida matu izkrišana var sākties, ja mazuļa imūnsistēmai kādu veselības problēmu dēļ ir pārslodze.
- Matus var traumēt, nepareizi kopjot. Piemēram, meitenēm bieži vien matus sien astītēs, velkot matus atpakaļ. Dabiski, ka ar spēku atpakaļ atvilkti mati paliek trauslāki, jo tiek bojāta asinsrite un mata saknīte. Tāpēc mammām būtu jāizvairās no stingru astu un bižu veidošanas.
- Visai bieži novērota ir arī slimība, ko sauc par trihotildomāniju. Tas ir bērna ieradums plūkāt matus, tāpat kā citiem, piemēram, grauzt nagus. Šis ieradums vairāk novērots puikām nekā meitenēm, un ir uzmanības vērts, jo nereti bērns var sev izraut matus no galvas lieliem laukumiem.
- Līdz 12–13 gadu vecumam bērniem blaugznu parasti nav. Tās uzrodas tad, kad organismā sāk aktivizēties hormoni, kas atbildīgi par seksualitātes attīstību. Tad arī āda kļūst taukaināk, parādās pinnes. Mazākiem bērniem blaugznas novēro ļoti reti, un bieži vien tās liecina par ādas infekciju.
- Matu izskatu, īpaši vasarā, var ietekmēt saules stari. Saule bojā saitītes, kas satur kopā mata proteīnu keratīnu, un mazuļa mats, kas jau pats par sevi ir trausls, kļūst vēl trauslāks. Bieži vien par pieņemamu uzskatītā matu izbalēšana vasaras beigās būtībā ir ultravioleto staru izraisīta bojājuma pazīme.