Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Kristīne Poiša (dermatoloģe, triholoģe Veselības centrā 4).
Cik bieži mazgāt?
Kā norāda dermatoloģe un matu speciāliste Kristīne Poiša, pirmkārt, jāpārliecinās, vai zīdainim nav kāda ādas problēma: «Ja mazulim ir atopiskais dermatīts, nieze, sausi ādas pleķīši, pārāk bieža vannošana, arī galvas ādas mazgāšana nebūtu ieteicama. Bērna matus vēlams mazgāt ne biežāk kā divas reizes nedēļā, ar zīdaiņiem paredzētiem šampūniem. Katru dienu mazuli vannā var likt, bet svarīgi, lai ūdens ir viegli silts, nevis karsts un pats mazgāšanās process notiek ne ilgāk par 10 minūtēm. Ūdenim var pievienot mazuļu ādai paredzētu vannas eļļu, kas bērniņa ādu tik ļoti nesausinās. Šādu nomierinošu rituālu var veikt, ja mazulim nav nekādu ādas problēmu.»
Matiem draudzīgi līdzekļi
Ieteicams lietot tikai zīdaiņu ādai paredzētus maigus un saudzīgus matu mazgāšanas līdzekļus, ievērojot norādīto vecumu, piemēram, izvēlēties matu šampūnu, kas paredzēts bērniem līdz gada vecumam.Skrupulozi pētīt šampūna sastāvu nav nepieciešams, jo zīdaiņiem paredzētie kopšanas produkti parasti tiek gatavoti bez smaržvielām un krāsvielām, bez īpaši attaukojoša sastāva, kas galvas ādu varētu izteikti sausināt. Protams, vecākiem jāvēro, vai konkrētais līdzeklis nekairina mazuļa ādu.
«Jāpievērš uzmanība arī ekoproduktiem, jo uzraksts eko uz šampūna iepakojuma negarantē, ka tas nekairinās bērna ādu, tas tāpat var radīt izteikti alerģisku reakciju,» uzsver speciāliste, norādot, ka arī lielākas meitenes ar garākiem un biezākiem matiem var lietot zīdaiņiem paredzētos šampūnus, jo tie nebūs tik attaukojoši un sausinoši. «Ja mati ir biezi, vēlams pēc matu mazgāšanas ar šampūnu lietot arī kondicionieri, kas matus nogludinās, padarīs vieglāk ķemmējamus, mazāk lūstošus.
Labāk izvēlēties izskalojamu, nevis izsmidzināmo matu kondicionieri.
Tas jāliek uz divām trešdaļām matu, bet ne uz galvas ādas, patur aptuveni trīs minūtes un pēc tam izskalo. Izsmidzināmie kondicionieri tomēr nejauši var nonākt arī uz galvas ādas, to lieki kairinot.»
Vai matus vajag žāvēt?
Mazam bērnam matus noteikti nav ieteicams žāvēt ar fēnu, ja vien nav ziema un drīz nav paredzēts doties ārpus mājām. «Fēns rada troksni, no kura bērns var nobīties, un būtībā zīdaiņa matiem fēns nav vajadzīgs, tas vairāk noderēs lielākiem bērniem ar garākiem, biezākiem matiem. Tomēr vislabāk, lai bērna mati izžūst paši. Nav ieteicams doties gulēt ar mitriem matiem, jo tas var veicināt nelabvēlīgas mikrofloras attīstību – silta, mitra vide patīk gan sēnītēm, gan citiem mikroorganismiem.»
Par matu griešanu
Joprojām ir izplatīti mīti par mazuļu matu griešanu, piemēram, ka līdz bērna gada vecumam matus nedrīkst griezt vai arī, ja matus nodzīs uz nullīti, tie pēc tam augs biezāki. Dermatoloģe un matu speciāliste Kristīne Poiša uzsver, ka matu griešana vai negriešana nekādi neietekmē to augšanu. «Matu augšana un biezums ir ļoti individuāla, ģenētiski noteikta lieta. To ietekmē arī hormoni, ko bērns saņēmis no mātes grūtniecības laikā.
Ir bērni, kuriem mati aktīvi neaug līdz 5 vai pat 10 gadu vecumam un pēc tam sāk labi augt.
Mati ar laiku var arī mainīt struktūru un krāsu. Jāpievērš uzmanība, ja bērnam mati pastiprināti krīt ārā. Retos gadījumos pašā matā ir kādi ģenētiski defekti, tā struktūra ir izmainīta, bet to var redzēt tikai speciālists palielinājumā zem mikroskopa. Androgēna matu izkrišana jeb alopēcija var attīstīties pat septiņu astoņu gadu vecumā, kad novērojama ilgstoša, pastiprināta matu izkrišana ikdienā, mati var kļūt plānāki vai tieši galvas augšdaļā vizuāli izskatīties plānāki. Arī bērna vecumā ir iespējams uzsākt ārstēšanu, bet jārēķinās, ka tā būs terapija mūža garumā un būs jādodas uz konsultāciju ne tikai pie trihologa, bet arī endokrinologa.»
Ir vecāki, kas aizraujas ar dažādām dabīgajām eļļām un to regulāru ieziešanu bērna matos un galvas ādā, lai mati augtu labāk, taču to nevajadzētu darīt. Kristīne Poiša skaidro, ka ir eļļas, kuras, ilgtermiņā ziežot uz galvas ādas, var radīt pretēju efektu – sausināt matus un galvas ādu, jo eļļas molekulas ir pārāk lielas, lai tās iesūktos mata stiebrā. «Noteikti galvas ādā nevajadzētu ziest rozmarīna eļļu – pašlaik ir pieejams tikai viens pētījums par androgēnu matu izkrišanu un rozmarīna eļļas pozitīvo iedarbību, bet šādā gadījumā ir jābūt konkrētai eļļas koncentrācijai. Uz savu galvu vecākiem ko tādu nevajadzētu darīt!»
Cīņa ar piena kreveli
Piena krevele jeb seborejiskais dermatīts maziem bērniem visbiežāk ir sastopams līdz gada vecumam, bet reizēm var saglabāties pat līdz četru gadu vecumam. «Līdz gada vecumam ar piena kreveli var arī neko nedarīt, ja vizuāli tā netraucē, jo bieži ar laiku tā pazūd pati no sevis. Vecākiem noteikti nevajadzētu pārāk intensīvi kasīt kreveles vai plēst tās nost, jo tas var beigties ar apsārtušu galvas ādu un dažādu infekciju risku.
Ja mazajam ir piena krevele, galvas ādu var ieziest ar eļļu vai citiem piemērotiem līdzekļiem.
Var izmantot, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu, mandeļu eļļu vai olīveļļu, ko viegli iemasē galvas ādā, atstāj uz pāris stundām vai pa nakti un tad izmazgā – šo procedūru atkārto pāris reižu. Var lietot arī piena krevelei paredzētus šampūnus, kuru sastāvā mēdz būt vieglas salicilskābes. Šampūns parasti jāpatur 5 līdz 10 minūtes un tad jāizskalo. Reizēm, ja piena kreveles ir biezas un blīvas, ārsts var izrakstīt specifiskus medikamentus eļļas formā vai īpaši aptiekās pagatavotus līdzekļus, nereti arī pretsēnīšu preparātus.
Piena krevele pati par sevi nekādi neietekmē bērna matu augšanas kvalitāti.
Dažreiz piena kreveles veidošanos veicina konkrēts vitamīnu deficīts, bet tad seborejiskais dermatīts būs smagāks un lokalizēsies ne vien uz galvas ādas, bet arī uz sejas un autiņbiksīšu rajonā. Vasaras laikā svīšana un karstums var izraisīt seborejisko dermatītu arī lielākiem bērniem, no astoņu deviņu gadu vecuma, un pusaudžiem, kad organismā aktīvāk sāk producēties androgēnie hormoni, kas savukārt stimulē tauku dziedzeru darbību. Tad labāk pierakstīt bērnu uz konsultāciju pie trihologa, lai kopīgi ar ārstu meklētu atbilstošus ārstnieciskos līdzekļus un izslēgtu citu slimību iespējamību,» uzsver matu speciāliste Kristīne Poiša.
Populārākie raksti
