Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Dēls sāka runāt trijos gados
Pieredzē dalās Kate Beresņeva, Everta (7) mamma: «Everts bija vēlais runātājs, sāka runāt tikai ap triju gadu vecumu, kad sāka iet dārziņā, kaut mājās gan runājāmies, gan lasījām grāmatiņas un klausījāmies dziesmas. Viņa opis runā krievu valodā, arī Everta tētis sāka runāt tikai pēc triju gadu vecuma, bet uzreiz divās valodās. Tāpēc īpaši nesatraucāmies, ka dēla runa kavējas, jo rados ne viens vien puika bija sācis runāt tikai ap šo laiku. Tomēr, tagad atskatoties, domāju, ka vajadzēja jau ātrāk vērsties pie logopēda, lai veicinātu runas attīstību. Logopēdu dēls sāka apmeklēt bērnudārzā un no pirmās klases – arī skolā.
Lai veicinātu runu, vedām Evertu arī pie osteopāta, un jau pēc pirmajām vizītēm viņa runa jūtami atraisījās.
Nu jau labu laiku Everts runā arī krieviski un ļoti labi turpina apgūt angļu valodu, kas viņam viegli padodas un arī patīk. Tomēr latviski savas domas viņš arvien nespēj izklāstīt pārliecinoši, raiti un tik plaši, kā pašam gribētos. Reizēm teikumos iespraucas krievu valodas vārdi vai arī viņš zina vārdu krieviski, bet nevar pateikt latviski. Arī hokeja treniņos, kurus Everts apmeklē no agras bērnības, daļa komandas biedru un draugu ir krievu tautības, un treneris runā abās valodās. Valodas kavēšanās sekas var just arī skolā – mazliet grūtības sagādā matemātikas teksta uzdevumu saprašana, mājās pašiem vairāk jāpiestrādā. Lasīt un rakstīt gan viņš iemācījās diezgan ātri, un arī skolā ar to nav grūtību. Ik dienu dēls mājās braši lasa grāmatas, lai vārdu krājums kļūtu plašāks. Vakaros visa ģimene spēlējam Alias un minam vienkāršas krustvārdu mīklas, lai bagātinātu valodu un trenētu spēju izteikties.»
Tas var ietekmēt bērna runas attīstību
Skaidro agrīnās attīstības logopēde Zane Tumševica.
- Saīsināta mēles vai augšlūpas saitīte. To palīdzēs novērtēt bērnu ārsts turpat dzemdību nodaļā vai vecmāte, kas palīdz uzsākt zīdīšanu. Pārāk īsas vienas vai otras saitītes dēļ var būt apgrūtināta zīšana. Nepareizi zīžot, bērniņš neiemācās arī pareizi rīt, kas vēlāk ietekmē mēles pozu un kustības, secīgi – runas attīstību. Ļoti bieži ar nekoriģētu īso zemmēles saitīti veidojas sakodiena problēmas, jo īsā saitīte neļauj augt apakšžoklim, kas rada grūtības izrunai. Ja sakodiens ir nepareizs, mēlei nav tik daudz vietas, cik vajadzētu, tad tā vai nu spraucas laukā un veidojas starpzobu izruna (šļupstēšana), vai arī mēle kļūst ļoti saspringta un rodas grūtības izrunāt šņāceņus (š, ž).
- Elpo caur muti. Bērniem, kam bieži ir elpceļu slimības, bronhiālā astma, hronisks aizlikts deguns, alerģijas, var būt traucēta normāla elpošana caur degunu. Ja bērns elpo caur muti, mēle nostājas nepareizā pozīcijā un muskulatūra kļūst vājāka. Tā vēlāk veidojas vai nu izrunas traucējumi, un/vai nepareizs sakodiens.
- Miegā krāc, gārguļo. Krākšana var liecināt, ka mēle nestrādā, kā tai vajadzētu, tā ir vāja un mēdz ieslīdēt rīkles mugurējā daļā. Ja vecāki novēro, ka bērniņš miegā krāc, uzreiz jāvēršas pie speciālista, lai uzzinātu, vai jātrenē mēles muskulatūra, un jākonsultējas ar ārstu, lai atrastu krākšanas cēloni.
Pirmie vārdiņi
Pirmie apzinātie vārdi bērnam būtu jāizrunā 12–14 mēnešu vecumā, un vārdu krājumā jābūt 5 līdz 10 vārdiņiem. Apzināti vārdi skaitās visi pirmie bēbju valodas vārdiņi – vauva, amma, ņamma. Tad arī uzskatām, ka bērns ir sācis runāt. Ja nav vismaz piecu vārdu, tā jau uzskatāma par runas kavēšanos. Šajā brīdī ļoti svarīgi saprast, vai bērns saprot, ko viņam saka. Ja mazulis valodu saprot, vēl var mazliet pagaidīt, tomēr jābūt vērīgiem un jāskatās, kā situācija mainās nedēļu no nedēļas. To, vai bērniņš valodu saprot, var ļoti viegli pārbaudīt. Vecākiem gan jābūt nedaudz viltīgiem, piemēram, jāpalūdz mazajam, lai viņš krūzīti aiznes nevis uz ierasto virtuvi, bet gan, teiksim, uz vannas istabu. Vecākiem gan jāraugās, lai neizmantotu žestus un acu skatienus, kas daudz pasaka priekšā. Bērni bieži nesaprot visu sacīto vai uztver tikai konkrētus atslēgas vārdus un situāciju nolasa no vecāku ķermeņa valodas un iepriekš iegūtās pieredzes. Ja mazais izpilda šādus viltīgus uzdevumus, tas puslīdz droši ļauj secināt, ka viņš saprot valodu un vecāki vēl brīdi var nogaidīt, kamēr sāks nākt vairāk vārdiņu.
Ja vecāki tomēr secina, ka mazais valodu nesaprot, tad gan ar steigu jāvēršas pie speciālista – logopēda.
Iepriekš svarīgi noskaidrot, vai speciālists strādā ar mazuļiem līdz triju gadu vecumam.
Var būt vairāki iemesli, kāpēc bērns ap gada vecumu vēl nerunā, – artikulācijas aparāta (mute, žoklis, mēle) vājums, kad tas nav pietiekami uztrenēts ar ēšanu un košļāšanu, trūkst agrīnās komunikācijas, nav bijusi tīra valodas vide (tas nozīmē, ka bērnu ieskauj nemitīgas skaņas no TV, radio, planšetes dažādās valodās, kas traucē saklausīt un mācīties valodu), ar bērniņu par maz ir runāts. Mazuļa runas attīstību negatīvi var ietekmēt arī tas, ka vecāki un vecvecāki paši runā tik daudz, ka neatstāj vietu un laiku bērna sacītājam. Ja mazajam kaut ko pajautā, ir jāpagaida, līdz saņem atbildi, nevis gari un plaši jāstāsta bērna vietā.
Par runas normālu vai kavētu attīstību var spriest pēc bērna runātajiem teikumiem – mazajam būtu jārunā teikumos ar tik daudziem vārdiem, cik viņam pašam ir gadu.
Vienā gadā – viena vārda teikums, divos gados – divu vārdu teikums, trijos – teikumi ar trim vārdiem utt. Ja vecāki novēro, ka bērna runas attīstības temps atpaliek, nevajadzētu gaidīt un paļauties uz to, ka arī draudzenes bērniņš runā tikpat maz vai vēl mazāk. Ieteicams uzreiz vērsties pie logopēda, kas palīdzēs atrast cēloņus un ieteiks labākos risinājumus, lai bērna runa attīstītos.
Tas palīdzēs
- Runā ar bērnu jau kopš dzimšanas un dari to ar 100% klātesamību. Sauc priekšmetus vārdos, vārdus izrunā skaidri.
- Rūpējies, lai apkārtējā vide nav skaņu piesārņota (fonā nemitīgi neskan radio, TV), lai bērniņš var saklausīt dzīvo valodu.
- Ja divu gadu vecumā bērns vēl nerunā divu vārdu teikumos, labāk negaidīt un uzreiz doties pie logopēda, lai uzzinātu, kā veicināt runas attīstību.
- Jāpievērš uzmanība, lai bērniņš attīstās vienlīdz labi gan fiziski, gan intelektuāli.
Ņem vērā!
Pētījumi rāda, ka gan zēniem, gan meitenēm runa attīstās gandrīz vienādi. Pieņēmumu, ka zēni sāk runāt vēlāk, zināmā mērā veicina pašu vecāku pārliecība un gaidas, sakot: «Viņš ir zēns, tāpēc droši vien vēl nerunā.» Būtiska nozīme ir arī rotaļlietām – sitot bumbu, nav jārunā tik daudz, kā ģērbjot lelli vai gatavojot ēst. Tāpēc gan zēniem, gan meitenēm jārod iespēja rotaļāties gan ar mašīnām, gan lellēm, gan spēļu traukiem.
Populārākie raksti
