Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Mammas jautājums: Kādā vecumā bērnam rodas izpratne par pacietību, un kad viņš jau spēj kādu laiku paciesties?
Atbild psihologs: Četru piecu gadu vecumā bērns jau apzināti spēj uz kaut ko pagaidīt. Tomēr jāsaprot, ka pacietība ir īpašība, kas veidojas dabiski laika gaitā. Bērns jau kopš mazotnes arvien biežāk sastopas ar situācijām, kad ne vienmēr var dabūt visu uzreiz. Pirmajos sešos mēnešos vecākiem ir jānodrošina sava bērna vajadzības pēc iespējas ātrāk, bet vēlāk dabiski iekārtojas ikdienas ritms, kad bērniņam var nākties pagaidīt. Kad bērns ir sasniedzis bērndārznieka vecumu, viņš jau mācās gaidīt rindā spēļu laukumā, arī pašā bērnudārzā daudzas aktivitātes notiek rindas kārtībā. Pacietības mācīšanās ir process, kas notiek pamazām. Nedrīkst aizmirst, ka bērni bieži mēdz atdarināt savus vecākus, tāpēc arī pieaugušajiem ikdienā ir jārāda piemērs.
- Mammas jautājums: Kāpēc bērns reizēm iet pa gaisu, ja uzreiz nevar tikt pie kārotā, piemēram, uzreiz tikt šūpoties bērnu rotaļlaukumā?
Atbild psihologs: Liela ietekme ir gan ģenētikai, gan videi, kurā augam. Ja bērns pēc rakstura ir temperamentīgs, tad situācijās, kad vecāki lūgs bērnu pagaidīt, reakcija no bērna puses var būt spēcīgāka. Tad ir vērtīgi bērnam jau laikus stāstīt par to, kādas darbības ir plānotas. Ja ģimene dodas uz spēļu laukumu, ir jārunā par to, ka būs jāpagaida rindā, lai šūpotos, bet pēc tam jāpalaiž citi bērni. Tāpat vecākiem jāpievērš uzmanība, ko viņu bērns dara ikdienā. Viena no kaitīgākajām aktivitātēm mūsdienās ir pārmēru ilga skatīšanās ekrānos. Tas var ietekmēt ne tikai bērna miega kvalitāti, redzi un uzvedību, bet arī spēju koncentrēties un pacietību. Skatoties ekrānos, nav nepieciešama pacietība, jo, kad kļūst garlaicīgi, bērns var pārslēgt kanālu, reklāmu vai ekrānu izslēgt, filmiņu nenoskatoties līdz galam.
- Mammas jautājums: Vai bērna pacietību iespējams uztrenēt? Kā to vislabāk izdarīt?
Atbild psihologs: Veids, kā radoši mācīties būt pacietīgākam, – spēlēt dažādas galda spēles, kad katram ģimenes loceklim pirms gājiena izdarīšanas jāgaida sava kārta. Tomēr vislabākais veids būtu ieviest ikdienā saprātīgas robežas un noteikumus, kas bērnam jāievēro. Protams, katra situācija ir jāizvērtē individuāli. Nevar mazam bērnam likt ilgi paciesties, ja viņam vajag uz tualeti. Savukārt lielākiem bērniem jāsaprot, ka nedrīkst pārtraukt pieaugušo, kurš runā pa telefonu. Bērnam var teikt: «Es drīz beigšu sarunu, un tad mēs paspēlēsimies!» Šis solījums pēc tam noteikti jāpilda, citādi nākamreiz bērns vairs neticēs vecākiem. Protams, ja bērni uzreiz nedabū, ko vēlas, jārēķinās ar iespējamu pretreakciju – raudāšanu vai dusmām. Bērns ir jānomierina, bet pēc tam jāizrunā notikušais un tas, kā bērnam vajadzētu uzvesties nākamajās reizēs. Dažkārt vecākiem ir grūti izturēt bērna dusmošanos. Tomēr tad vairs nav runa par to, ka bērns nespēj paciesties, bet par to, ka vecāki netiek galā ar savām emocijām.
Ja mazajam ir vecāki brāļi un māsas, pacietības izpratne sāk veidoties ātrāk, jo vecākiem jāvelta uzmanība visiem bērniem. Jāatceras, ka liela nozīme ir arī vecāku spējai būt pacietīgiem. Nereti ikdiena ir tik steidzīga, ka mammai un tētim nav laika pagaidīt, kamēr bērns pats apģērbjas vai uzvelk apavus. Pieaugušajiem jācenšas būt saprotošiem un motivēt bērnu būt patstāvīgam. Ja ģērbšanās bērnam prasa vairāk laika, to vajadzētu sākt darīt ātrāk, tādējādi izvairoties no steidzināšanas.
- Mammas jautājums: Ar kādām grūtībām var saskarties nepacietīgi bērni?
Atbild psihologs: Vecākiem ir jānodrošina bērna pamatvajadzības. Ir tik brīnišķīgi, ja vecāki spēj savam bērnam dot labāko! Tomēr nedrīkst aizmirst arī par robežām. Ja bērns vienmēr uzreiz dabūs kāroto, vecāki vienmēr izpatiks atvasei, tam var būt nevēlamas sekas, kas var sagādāt raizes nākotnē. Šādiem bērniem ir grūtāk ar pacietību un uzmanības noturību. Arī no vecākiem tas noteikti prasīs vairāk spēka. Ja bērns nemācēs pagaidīt savu kārtu, paciesties un arī mājās viss vienmēr tiks pasniegts uzreiz, arī skolā šī apziņa par pacietību neveidosies. Tas ietekmēs attiecības ar vienaudžiem, kas var radīt saskarsmes un komunikācijas problēmas arī nākotnē.
