Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Peldēšana kā sportiska aktivitāte ķermenim ir ļoti labvēlīga – tiek spēcināti visi muskuļi, nostiprināta sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēma un imunitāte. Nodarbības ūdenī vienmērīgi atbrīvo visu ķermeni un spēj mazināt muguras asimetriju, muskulatūras disbalansu, nepareizas stājas veidošanos un labo jau esošus stājas traucējumus. Peldēšanas laikā, veicot ieelpas un izelpas vingrinājumus, bērnam attīstās sejas muskulatūra, tajā skaitā arī lūpas un žoklis, kas vēlāk lieti noderēs, izrunājot pirmās apzinātās skaņas un frāzes. Turklāt ūdenim ir arī pozitīva ietekme uz nervu sistēmas darbību – regulāras nodarbības peldbaseinā gan mazulim, gan māmiņai mazina dzemdību laikā radītās stresa sekas un psihoemocionālo pārslodzi. Ūdenī vienlaikus var gan izlādēties, gan arī nomierināties.
Kāds ir labākais vecums?
Peldētapmācība sākas ar pierašanu pie ūdens, spēju tajā atbrīvoties un justies droši – tas vislabāk izdodas tieši maziem bērniem. Arī stājas un asimetrijas problēmas maziem bērniem ir izlabojamas sekmīgāk nekā pusaudžu vecumā. Kopā ar mazuli uz baseina nodarbībām var doties aptuveni no sešu mēnešu vecuma. Lai gan mazulis peldēt vēl nemācās, nodarbībās viņš pamazām sāk attīstīt instinktīvās peldēšanas iemaņas. Piemēram, bērnudārza vecuma bērni nelabprāt apgūst peldēšanu uz muguras, bet zīdaiņi uz muguras peldinās brīvi un ļoti labprāt, daļu šīs prasmes noglabājot arī smadzeņu un muskuļu atmiņā.
Mazulis saņem visu labo, ko ūdens spēj sniegt, – nervu sistēmu nomierinošo un muskuļus atslābinošo efektu, kā arī tiek stiprināta viņa imunitāte, mazais apgūst pielāgošanos vides maiņai un izteiktāku dienas režīma izjūtu.
Ūdens sniedz arī lielāku kustību brīvību. Apgūtās kustības ūdenī iedrošina tās atkārot arī ikdienā ar stabilu atbalstu. Ātrāk attīstās tādas prasmes kā galvas noturēšana, pacelšana, velšanās. Nodarbību laikā tiek veikti motoriku attīstošie vingrinājumi – turēšanās vecāku īkšķos, balansēšana ūdenī uz vecāku plaukstām, stiepšanās pēc priekšmeta.
Tehniski peldēšanu bērniem sāk mācīt no piecu gadu vecuma, līdz tam nodarbības vairāk veltītas pierašanai pie ūdens, kas nav mazāk svarīgi, jo tieši var ietekmēt to, kā noritēs bērna peldēšanas prasmju apguve. Pierašana gan nenozīmē plunčāšanos – nodarbībās, izmantojot rotaļu elementus, atbilstoši vecumam tiek trenētas arī prasmes, kas būs nepieciešamas peldēšanas turpmākajai apguvei.
Apmācībā – soli pa solim
Lai apgūtu prasmi peldēt, paiet visai ilgs laiks. Ja to dara skolas vecumā, tad, ierēķinot brīvdienas un bērnu slimošanas, tas var ilgt pat līdz četriem gadiem. Agrākā vecumā mazie šo prasmi var apgūt īsākā laikā, turklāt ir būtiski, ka tad neizmērojamu atbalstu var sniegt vecāki ar savu klātbūtni. Ko tad īsti vismazākie dara un spēj paveikt baseina nodarbībās?
- Viena līdz divu gadu vecumā bērniņš spēj atpazīt, vai ūdens ir mutē, spēj to izspļaut un apzināti aizturēt elpu, atpazīt sev tīkamas un interesantas nodarbes. Šajā vecumā bērni izteiktāk sāk apzināties sevi, arvien vairāk apzinās, ka paši spēj izraisīt pārmaiņas, piemēram, ūdens viļņošanos. Nodarbības ūdenī palīdz apgūt jaunas kustības, satvērienus. Nodarbības tiek papildinātas ar slīdējumiem uz muguras un krūtīm, ieniršanu zem ūdens, vairāk patstāvīgām roku un kāju kustībām, ielēkšanu. Šajā laikā mazais ar peldlīdzekļiem ūdenī spēj arī velties, apgriezties no viena sāna uz otru, kustības jau ir diezgan apzinātas: stiepšanās pēc bumbiņas, mantiņas, pie mammas, uz maliņu, mazais ir spējīgs fiziski pieķerties maliņai un pat izkāpt no baseina. Tas ir gan fizisks, gan mentāls treniņš. Nodarbību laikā joprojām vēlama vecāka klātbūtne, jo mazulis apzināti meklē acu kontaktu, lai pārliecinātos, vai ir sapratis uzdevumu un ir drošībā.
- Trijos četros gados bērns jau spēj ūdenī spert pirmos patstāvīgos soļus ar samērā mazu vecāku atbalstu. Arī šajā laikā vecāki nodarbībās arvien ir klāt ūdenī. Bērni jau spēj atpazīt, atkārtot un izpildīt trenera rādītās kustības, īpaši, ja nodarbības apmeklē regulāri. Šajā vecumposmā ir raksturīgs noliegums, bērns mēdz periodiski noliegt jebkuru darbību, lūgumu vai uzdevumu, protestēt, lai arī vingrinājums vai uzdevums iepriekšējās nodarbības, iespējams, ir ļoti labi saprasts un izpildīts, pat paticis. Tad aktīvāk jāiesaistās vecākiem un jāpalīdz šim posmam tikt pāri. Izmantojot iepriekš iegūto uzticību un zināšanas, jāmēģina no jauna ieinteresēt mazo peldētāju turpināt darbošanos.
- No piecu gadu vecuma bērni var sākt apgūt peldētprasmi ar dažādiem vingrinājumiem gan uz vēdera, gan muguras, sāniem. Mazie mācās precīzi un apzināti saliekt un iztaisnot rokas un kājas, apgūst spēju sajust, kā mainās ķermeņa stāvoklis atkarībā no kāju un roku izvietojuma un tā, vai galva ir virs ūdens vai zem tā. Bērni apgūst ritmiskas roku un kāju kustības, vienlaikus saglabājot līdzsvaru un vienmērīgu elpošanu, izelpu zem ūdens.
Ja mazajam bail no ūdens
Ir bērni, kas ūdenī tiešām jūtas kā mazas zivtiņas – viņiem patīk ūdens skaņa, šļakstīšanās un viss, kas saistīts ar ūdeni. Bet ir tādi, kam pat mazākā ūdens šļakata uz sejas rada satraukumu un nepatīkamas emocijas, viņiem bieži ir arī bail no ūdens.
Labā ziņa ir tā, ka arī bailīgie pierod pie ūdens un pamazām, apmeklējot nodarbības, mazinās arī bailes.
Baseinā šīs bailes pārvarēt ir pat vieglāk, jo agrā vecumā nodarbībās blakus ir kāds no vecākiem, ūdens ir silts un gaišs, ūdenī ir ne vien košas mantiņas, bet arī citi tāda paša vecuma bērni, kas galu galā ļauj pozitīvajām emocijām ņemt virsroku. Svarīgi arī jau agrā vecumā bērnam ar ūdeni tomēr sadraudzēties. Ar gadiem vienām bailēm uzslāņojas citas, un bailes no ūdens var kļūt par īstu fobiju, ko vēlāk pārvarēt jau var būt pavisam grūti.
Nemācīt pašiem
Pērn veiktā pētījumā noskaidrots, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju iemācījušies peldēt pašu spēkiem. Pašmācības ceļā vai ar vecāku palīdzību apgūtais sunītis vai kāds cits paņēmiens, kurā ar lielu enerģijas patēriņu mēģina noturēties virs ūdens, noteikti nenozīmē to, ka bērns māk peldēt. Ja nav apgūts peldēšanas pamats – prasme gulēt uz ūdens un elpošana –, var teikt, ka cilvēks peldēt neprot. Šīs pamatlietas vecāki jūrā vai ezerā bērnam tomēr neiemācīs, tam nepieciešama pielāgota vide un profesionālis. Vēl vairāk, vecākiem, mācot bērnus peldēt, iespējams panākt arī pretēju efektu – radīt bērnā bailes vai iemācīt nepareizi, kas pēc tam trenerim prasīs papildu laiku, kustību labojot. Peldēšana pēc būtības ir tehnisks sporta veids, kas nozīmē, ka visas kustības ir svarīgi veikt precīzi.
Droša peldētapmācība
Lai uzskatītu, ka bērns prot peldēt, nepieciešamas regulāras nodarbības peldbaseinā sertificēta trenera vadībā vismaz reizi nedēļā vairāku gadu garumā. Tas ir visai ilgstošs process, tāpēc vecākiem jārēķinās, ka apmācība jāuztver gana nopietni – nodarbības jāapmeklē sistemātiski un regulāri. Prasme peldēt, pēc skandināvu definīcijas, nozīmē spēju iekrist ūdenī, ienirt un iznirt, nopeldēt vismaz 200 m, tajā skaitā 50 m uz muguras, spēt nogulties uz ūdens bez asām kustībām, vienmērīgi elpojot, un saglabāt šādu stāvokli vismaz divas trīs minūtes.
Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur netiek īstenota valsts programma bērnu peldētapmācībā; visu nosaka pašvaldības prioritātes un iespējas, kā arī vecāku iniciatīva.
Tajā pašā laikā statistikas dati ir biedējoši: gada laikā vidēji noslīkst desmit bērnu skolas vecumā. Turklāt Latvijas dabas ūdeņu bagātība un mūsu paradumi vasarās to tuvumā atpūsties tikai pastiprina vajadzību noteikti apgūt peldētprasmi. Par piemērotāko laiku peldētapmācībai pieņemts uzskatīt vecumu no otrās līdz ceturtajai klasei. Tomēr novērots, ka mūsdienās salīdzinājumā ar laiku pirms pārdesmit gadiem bērni sāk kautrēties jau agrākā vecumā un nevēlas citiem bērniem rādīt savu ķermeni, tāpēc Skandināvijas un daļā Rietumeiropas valstu organizētu četru gadu peldētapmācības programmu uzsāk jau bērnudārza pēdējās grupiņās, kad bērniem ir pieci gadi.
Ieteikumi vecākiem, kas vēlas vest bērnu uz peldbaseinu
- Būt informētam nozīmē būt drošākam! Tāpēc izjautājiet peldbaseina darbiniekus, cik bērnu grupā, vai peldbaseinā strādā glābēji, kas ir vēl viens acu pāris jūsu bērnu pieskatīšanā. Vai peldētapmācības grupa ir ar priekšzināšanām vai bez tām, jo uzdevumi iesācējiem ir citādi nekā tiem, kas ūdenī jau jūtas droši. Kā norit pieteikšanās nodarbībām, un kā tiek uzskaitītas apmeklējuma reizes? Cikos jāierodas, kāds ir laiks, ko paredzēts pavadīt ģērbtuvēs un dušās, un cikos jābūt peldbaseinā? Vai ir ģimeņu ģērbtuves, kur mamma var palīdzēt dēliņam vai tētis meitai? Svarīgi, lai nodarbība sniegtu prieku un jaunas zināšanas, nevis pārdzīvojumus un vilšanos.
- Esiet pacietīgi, nevajag uzspiest, sasteigt – tas tikai paildzinās apmācības procesu un lieki traumēs mazo peldētāju. Bailes no ūdens spoguļojas no vecākiem uz bērniem, un mazais, redzot mammas satraukumu, satraucas pats. Atbalstu mazajam vajadzētu sniegt tam vecākam, kam pašam ūdens nesagādā negatīvas emocijas.
- Pirmajās nodarbībās vecāku klātbūtne ir vēlama, ieteicams pasēdēt baseina malā, pavērot, būt zinošam par nodarbības gaitu, lai pēc nodarbības pārrunātu piedzīvoto. Iesaistīties nodarbībā gan nevajag. Visi jautājumi ar bērnu un treneri apspriežami pēc nodarbības.
- Bērns ir jāsagatavo, jāpabrīdina par riskiem, skaidri jāpasaka, ka bez atļaujas ūdenī kāpt nedrīkst, īpaši uzmanīgi iet gar peldbaseina malu, neskriet un negrūstīties. Nodarbības laikā nedarīt pāri citiem bērniem, nešļakstīties, netaisīt liekus viļņus, bez vajadzības netrokšņot.
- Pirms nodarbības aicināt izmantot labierīcības, pēc kuru apmeklējuma noskaloties dušā, lai nodarbības laikā nerastos neveiklas situācijas.
- Pirms došanās uz nodarbību peldbaseinā pārbaudīt peldbikšu/peldkostīmu lielumu, piemērīt un pielāgot peldbrilles, uzvilkt peldcepuri – tās ir mazas nianses, taču steigā ģērbtuvēs vai nodarbības laikā var radīt ne mazums pilnīgi lieku satraukumu.
- Līdztekus bērna peldētprasmju apguvei uzlabot arī savu peldēšanas prasmi – tā labāk izprotot bērnu.
Populārākie raksti
