Elpošanu atbrīvojošie vingrinājumi, kas nostiprina diafragmas pareizas kustības, lai izelpā runājot nepietrūktu gaiss un bērns spētu artikulēt sarežģītākās skaņas:
• Bērns guļ uz muguras, zem kakla paliek nelielu salocītu dvieli, zem ceļiem paliek salocītu spilvenu, rokas gar sāniem, uz vēdera – grāmata vai rotaļlieta
• Ieelpo caur degunu, vēders paceļas, krūšu kurvis un pleci paliek nekustīgi
• Lēni izelpot caur muti (sākumā bez skaņas, vēlāk ar skaņām s, š vai f), vēderam pakāpeniski ieraujoties uz iekšu. Vēders sākumā apaļš kā balons, ieelpo un saplīst ar skaņu „pssss” , lēni izrunājot caur pavērtām lūpām smaidā. Nobeigumā vēders ieraujas uz iekšu – pleci un krūškurvis nekustīgs.
Vēl viens elpošanas vingrinājums:
• Ieelpo caur degunu, izelpo caur muti, izrunājot skaņu f (to dara aptuveni 9-10 sekundes),
• ieelpo caur degunu, izelpo caur muti ar skaņām „p-s-š-h”, katru skaņu velkot 3 sekundes,
• izelpo klusā balsī vienmērīgi skaitot līdz trīs, pakāpeniski pagarinot skaitļu virkni (var norunāt gadalaiku nosaukumus, nedēļas dienas, gada mēnešus, utt.).
Lai attīstītu un nostiprinātu pareizu runu, ļoti noderīga ir bērna šūpošana uz lielās vingrošanas bumbas. Tā mazinās spriedze, nostiprinās ne tikai elpošana, uzlabojas runas orgānu kustīgums, bet iespējams veikt arī runas rosmes vingrinājumus kopīgi runājot, dziedot, atkārtojot pieaugušā runu un iesaistoties pastāvīgā runāšanā bez pieaugušā atbalsta pie runas ritma un plūduma traucējumiem.