Tāpat kā krišnaītu pāra vecākais dēls Tamals, arī otrs mazulis pasaulē nāca mājdzemdībās. «Satraukums bija milzīgs, jo jaunākais dēls izdomāja piedzimt ļoti strauji. Sieva no paša rīta atvēra manas istabas durvis, sakot – ir sajūta, ka varētu sākties dzemdības. Jau drīz zvanījām dūlai, lai tūdaļ brauc pie mums, bet Linda atlaidās vannā. Vecmāte atbrauca ļoti ātri, taču tikpat žigls bija arī dēls. Ja viņa pāris minūtes būtu kavējusies, dzemdības būtu jāpieņem man,» sarunā ar PDz neslēpj Uģis un piebilst – ja tā notiktu, viņš spētu sakoncentrēties un intuitīvi zinātu, kas jādara.
Daudzi sociālajos tīklos steidza nosodīt krišnaītu lēmumu bērnus dzemdēt mājās, norādot – tas esot bezatbildīgi. Uģis par to tikai pasmaida. «Es neesmu kategorisks cilvēks. Lindai teicu, lai pati izlemj. Man galvenais, kā viņa jūtas.
Slimnīcā, mežā, ūdenī vai gaisā – tā ir viņas izvēle.
Cilvēkiem vajadzētu vairāk izglītoties, kas īsti ir mājdzemdības, aiziet pie vecmātes un parunāt par šo tēmu, īpaši vīriešiem. Daudziem ir priekšstats, ka mājdzemdībās vecmāte ar zobiem pārgrauž nabassaiti.
Tas ir absurds! Vecmātei līdzi ir piecas somas, visi nepieciešamie instrumenti, aparāti, skābeklis… Ja sāktos sarežģījumi, nekavējoties brauktu uz slimnīcu,» skaidro viņš. «Arī šoreiz mūsu mājdzemdību vecmāte bija Astrīda Millere, bet dūla – Evelīna Strazdiņa. Mēs viņām uzticamies,» tā Uģis Kuģis.
Vairāk par Lindas un Uģa pieredzi lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!