Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šķirot laulību pie notāra, abi vecāki paraksta vienošanos par bērna (bērnu) uzturlīdzekļiem, par to, kur viņš dzīvos, un saskarsmes tiesībām jeb to, kā vecāks, pie kura bērns nedzīvo, varēs ar viņu satikties. Šobrīd likums ļauj izvēlēties: vienošanās dokuments var būt privāts – tad to cilvēki paši uzraksta mājās – vai publisks, un to gatavo notārs. Ja tas ir privāts dokuments, ko laulātie paši iesniedz, notāra pienākums ir pārbaudīt, vai ir iekļauti visi iepriekš minētie punkti. Savukārt gadījumā, ja vienošanos gatavo pie notāra, tad ar abām pusēm visus šos punktus izrunā, saskaņo un apstiprina. Prātīgāk būtu šo vienošanos slēgt pie notāra, jo tad gadījumā, ja vecāks uzturlīdzekļus nemaksā, vienošanās paredz bezstrīdus piedziņu un uzturlīdzekļu piedzīšana ir ļoti vienkārša. Ja tēvs (reizēm māte) nemaksā uzturlīdzekļus, tad vecāks, pie kura bērns dzīvo, dodas pie notāra un raksta iesniegumu. Notārs trīs darba dienu laikā izdod izpilddokumentu, ko iesniedz tiesu izpildītājam, un viņš sāk piedziņas procesu. Bez tiesas un jebkāda cita procesa sākas uzturlīdzekļu piedziņa! Lai uzturlīdzekļus varētu piedzīt vienkāršotajā bezstrīdus procesā, mammai pie notāra jāierodas gada laikā.
Piemēram, ja tēvam uzturlīdzekļi jāmaksā 15. septembrī, bet tas nav izdarīts, jau nākamajā dienā mamma var iet rakstīt iesniegumu, ka nauda nav samaksāta. Kad notārs izsniedz izpilddokumentu, vīrietim tiek aizsūtīta informācija, ka šāds dokuments ir izsniegts.
Notārs to izsūta uz trim adresēm – vīrieša deklarēto adresi, uz adresi, ko norāda bērna māte, un uz to, ko viņš norādījis vienošanās dokumentā. Uz trim adresēm dokumentu sūta tādēļ, lai vīrietis noteikti saņemtu šo informāciju. Daudzi šajā brīdī attopas un samaksā, bet, ja nemaksā, darbu sāk tiesu izpildītāji. Ja bērna māte gada laikā to neizdara, uzturlīdzekļus var piedzīt parastajā kārtībā caur tiesu.
Pieci jautājumi un atbildes
Ar dēla tēvu šķiroties vienojāmies, ka viņš maksās konkrētu uzturlīdzekļu summu. Dēlam palika 18 gadu, viņš mācās tālmācībā, taču tēvs strikti pateica, ka vairs nemaksās, jo puika ir pilngadīgs. Lai ejot strādāt! Vai viņš tā drīkst, un ko darīt man? Līdz cik gadiem uzturlīdzekļi ir jāmaksā, ja bērns turpina mācīties?
Ja bērns turpina izglītoties, abu vecāku pienākums ir viņu uzturēt līdz 24 gadu vecumam. Taču, ja tēvs nemaksā, šajā gadījumā uzturlīdzekļus vairs nevar prasīt māte – tiklīdz bērns ir pilngadīgs, sasniedz 18 gadus, tā viņam pašam ir iespēja prasīt uzturlīdzekļus no tēva. Proti, šajā gadījumā tas vairs nav bezstrīdus process un dēlam jāraksta pieteikums tiesai (atkarībā no nemaksātāja dzīvesvietas), norādot, ka viņš turpina mācīties un ka tēva pienākums ir viņu uzturēt līdz brīdim, kamēr viņš pats spēs sevi uzturēt. Jo tēvam ir pienākums maksāt! Līdz ar to tēvs var runāt, ko grib, un dzīvē tā mēdz notikt, taču likumiska pamata tam nav – tēva pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus! Parasti šis process notiek rakstveidā, nevienam fiziski uz tiesu nav jādodas.
Pēc pilngadības sasniegšanas tēvs uzturlīdzekļus pārskaita nevis uz mātes, bet bērna bankas kontu.
Uzturlīdzekļu minimālā summa bērnam līdz septiņiem gadiem ir 25% no minimālās mēnešalgas – šobrīd tas ir 125 eiro – un bērnam virs septiņu gadu vecuma tie ir 30% jeb 150 eiro. Tā ir minimālā summa! Tātad, ja dēls, piemēram, mācās koledžā, tad gan mātei, gan tēvam viņam jānodrošina vismaz 300 eiro katru mēnesi.
Vai bērna tēvs var patvaļīgi mainīt noteikto uzturlīdzekļu summu, aizbildinoties, ka vairāk naudas, ko maksāt, viņam nav?
Nē, minimālā uzturlīdzekļu summa ir noteikta Ministru kabineta noteikumos, un tur neko nevar mainīt. Ja šķiroties vecāki ir noslēguši vienošanos pie notāra un tēvs ir pateicis, ka ik mēnesi maksās 400 eiro, tad viņam ir pienākums maksāt šos 400 eiro. Kamēr vecāki nav vienojušies par citu summu, tad vienpusēji mainīt summas apmēru tēvs nedrīkst! Ja tā notiek, tad bērna māte (vai reizēm tēvs), kam jāsaņem šie uzturlīdzekļi, var prasīt, lai maksā to summu, par kuru viņi ir vienojušies. Ja vienošanās slēgta pie notāra, māte dodas pie notāra un prasa izsniegt izpilddokumentu par nenomaksāto summu. Proti, ja bija vienošanās par 400 eiro, bet tēvs pēkšņi sāk maksāt 150 eiro, tad par 250 eiro, ko viņš nav samaksājis, var saņemt izpilddokumentu un nodot tiesu izpildītājiem piedziņai.
Maksāt citu summu var tikai tādā gadījumā, ja abi vecāki labprātīgi paraksta vienošanos par izmaiņām.
Šķirtais vīrs uzskata, ka pati pelnu pietiekami un mums ar bērniem it kā nekā netrūkst, tāpēc viņš uzturlīdzekļus var nemaksāt (viņa ienākumi ir mazāki nekā mani), un viņš arī nemaksā. Vai tā drīkst darīt?
Likums nosaka, ka abiem vecākiem neatkarīgi no spējām un mantas stāvokļa ir pienākums uzturēt savus bērnus. Tas ir pienākums! Pat ja sievietei ir savs bizness un viņa pelna pietiekami, primārais ir aizstāvēt bērna tiesības un intereses. Turklāt jāatceras, ka visi bērni ir vienādi – kaut arī bērna tēvam varbūt jau ir cita ģimene un citi bērni, viņa pienākums ir uzturēt visus bērnus, maksājot vismaz minimālos noteiktos uzturlīdzekļus.
Notāru praksē mēdz būt gadījumi, kad šķiroties sievietes saka: man no viņa neko nevajag! Bet likums neatļauj viņai izdarīt tādu izvēli. Jā, varbūt sievietei nevajag, taču bērnam vajag! Līdz ar to šāda vienošanās nedrīkst būt!
Tāpat kā nevar būt vienošanās, ka bērna tēvs atdod bērna mātei dzīvokli un tāpēc nemaksā uzturlīdzekļus. Tā nevar! Dzīvoklis ir dzīvošanai, bet bērnam katru dienu ir jāēd, jāģērbjas, jāmācās, jāapmeklē pulciņi, un tam visam nepieciešami līdzekļi.
Bērna tēvs man stāsta, ka viņam ir mazi ienākumi, bet redzu, ka viņam parādījies jauns telefons, viņi ar tagadējo ģimeni bieži brauc ceļojumos – tātad nemaz tik trūcīgs, kā viņš stāsta, nav. Vai un kur varu uzzināt bērna tēva patiesos ienākumus?
Informāciju par bērna tēva patiesajiem ienākumiem sieviete nevar pieprasīt ne bankā, ne viņa darbavietā, ne pie notāra. Patiesībā tas pat nav vajadzīgs, jo gadījumā, ja vīrietis nemaksā, bērnu aizstāv valsts – tad tēva vietā uzturlīdzekļus maksā Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (ja vien sieviete piesakās). Uzturlīdzekļu nemaksātājs paliek parādnieks attiecībā pret valsti, un tam atkal ir savas sekas.
Ar vīru mutiski bijām vienojušies, ka pēc šķiršanās viņa uzturlīdzekļi būs kredīta maksājums par dzīvokli, kurā palikām dzīvot mēs ar dēlu, bet, kad viņam būs lielāki ienākumi, viņš maksās arī uzturlīdzekļus. Taču labāki laiki it kā nav pienākuši un viņš nemaksā ne centa. Vai varu piedzīt uzturlīdzekļus ar atpakaļejošu datumu? Tiesa, dēlam drīz paliks 18 gadu, taču viņš vēl mācās tikai vidusskolā…
Dēlam jebkurā gadījumā jāsaņem uzturlīdzekļi, bet hipotekārā kredīta maksājums nav uzturlīdzekļi. Kamēr dēls nav sasniedzis 18 gadus, mamma var prasīt caur tiesu piedzīt uzturlīdzekļus par periodu, ko viņš nav maksājis, ja viņa var to pierādīt (parasti ar bankas izdrukām, kas apliecina, ka maksājumi nav saņemti). Jo faktiski nesamaksātie uzturlīdzekļi ir parāds, nevis uzturlīdzekļi ar atpakaļejošu datumu, un parādu var piedzīt.
Ņem vērā!
* Sievietes nereti neprasa uzturlīdzekļus vai prasa nelielu summu, bet tas nav pareizi. Jo uzturlīdzekļi ir vajadzīgi bērnam, nevis mammai! Tie ir domāti bērna ikdienas ēdienam, kurpēm, datoram un citām vajadzīgām lietām, un to neviens dzīvoklis vai cita manta, ko aizejot atstāj bērna tēvs, nerisina.
* Bieži bērna mamma ar tēvu strīdas, nespēj vienoties, bet sieviete pie notāra neaiziet. Taču, lai kaut kas mainītos un bērna tēvs maksātu kaut minimālos uzturlīdzekļus, sievietei ir jārīkojas! Protams, pirmais vienmēr ir cilvēciskais kontakts – vispirms abi mēģina vienoties, un var gadīties, ka vienu mēnesi tēvs samaksā par 50 eiro mazāk, bet nākamajā mēnesī – vairāk. Taču, ja viņš sāk izvairīties un negrib maksāt, tad gan jādodas pie notāra (ja ir vienošanās par bezstrīdus piedziņu).
* Ja bērna tēvs vispār nemaksā uzturlīdzekļus, ja noslēgta privāta vienošanās, jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Pieteikumu uzturlīdzekļu saņemšanai vienkāršāk iesniegt attālināti portālā latvija.lv, e-pakalpojumi – pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai. Valsts maksātie uzturlīdzekļi nav piesaistīti minimālajai mēnešalgai, tāpēc tie ir mazāki: no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam – 107,50 eiro mēnesī, no septiņu līdz 18 gadu vecumam – 129 eiro mēnesī, no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecumam, ja jaunietis turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, – 129 eiro mēnesī.
Populārākie raksti
