Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā norāda speciālisti, mazākiem bērniem svarīgākais ir fiziskā drošības sajūta. Viņi vēl nespēj aptvert kara nozīmi vai mērogus, taču izjūt vecāku stresu un iespējamo apdraudējumu savai fiziskajai drošībai. Runājot ar mazākiem bērniem, vairāk izmanto ķermeņa kontaktu – izliec roku uz pleca vai biežāk samīļo.
- Ieklausies, ko bērns runā. Vari pavaicāt, ko viņš ir dzirdējis par to, kas notiek pasaulē? Ko ir sapratis no televizorā redzētā vai vecāku sarunām? Par ko runā bērni dārziņā vai skolā?
- Dod īsas, konkrētas atbildes, bet neieslīgsti skaidrojumos. Bērns šajā vecumā tikai vēlas saņemt drošību, nevis izprast politiskās detaļas.
- Izvairies no emocionāli pielādētiem izteikumiem (piemēram, «trakais punduris», «nekad neredzētas šausmas» – tas bērnu var tikai nevajadzīgi iebiedēt.
- Veido atbildes pēc principa: īss skaidrojums + drošības apliecinājums. Piemēram, tagad Ukrainā notiek karš, bet mēs šobrīd esam drošībā vai daudzi cilvēki tagad runā par karu, bet šobrīd tu esi drošībā.
- Sniedz tikai tik daudz informācijas, cik bērnam nepieciešams, lai viņš saņemtu vajadzīgo drošības sajūtu. Ja bērns vairs nav ieinteresēts sarunā vai neuzdod vairāk jautājumu, tad viņš šobrīd ir saņēmis pietiekamu informācijas apjomu.
- Sagatavo bērnu tam, kā rīkosieties krīzes situācijā. Mēģini to darīt rotaļīgā veidā, lai lieki nebiedētu. Piemēram, vari uzņemt laiku, cik ātri jums visiem kopā izdodas saģērbties un iziet no mājas.
Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti
Kas ir karš? Tas ir kā kautiņš par to, kurš būs galvenais valstī.
Kāpēc cilvēki karo? Tāpēc, ka reizēm cilvēki diemžēl dara lietas, kuras ir slikti darīt.
Vai bērniem arī vajadzēs karot? Nē, karā piedalās tikai pieaugušie – tu vienmēr būsi drošībā.
Buklets bez maksas pieejams Pusaudžu e-resursu centra mājaslapā www.pusaudzim.lv
