Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par kibermobingu (noniecināšanu, ļauniem komentāriem, baumu izplatīšanu, fiziskiem draudiem, attēlu pārsūtīšanu bez piekrišanas, utt.) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālrunī martā saņemti par 40% vairāk zvanu kā pērn tajā pašā laikā, savukārt, salīdzinot ar janvāri un februāri, saņemto sūdzību skaits auga par aptuveni 20%*.
Tele2 pētījums, kas veikts gada sākumā atklāj – katrs ceturtais (25%**) no aptaujātajiem skolēniem piedzīvojis aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu – izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.
Pasaules pieredze rāda, ka pusaudži kibermobingu uzskata par nopietnu problēmu, bet domā, ka skolas, politiķi vai sociālie mediji nespēj šo problēmu risināt.
Citi lasa
Jauniešu vidū ir uzskats, ka vecāki var būt efektīvi sabiedrotie šādu situāciju risināšanai.
Vairāk nekā puse jeb 56%*** vecāku Latvijā neapzinās uz bērniem un pusaudžiem atstāto kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā seku nopietnību, savukārt katrs trešais atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu par šo problēmu.
Kaspersky ekspertu padomi, lai izvairītos no kibermobinga un pareizi rīkotos šādās situācijās:
- Vecākiem ar bērnu par kibermobingu jārunā. Bērnam nevajag kaunēties un jārīkojas uzreiz – jāsaka vecākiem, skolotājam vai speciālistam (piemēram, skolas psihologam).
- Strauji mainoties tehnoloģijām vecākiem jāuzrauga bērnu mobilās ierīces un viņu uzvedība tiešsaistē.
- Ierobežojiet personīgo fotoattēlu un informācijas apjomu, ko izvieto jūsu bērns. Pārliecinieties, ka viņi saprot, kā izveidot drošas paroles un regulāri tās mainīt.
- Bērns, kas ciešs no kibermobinga, izskatās tāpat kā jebkurš pusaudzis – bieži nevēlas runāt par savu dienu. Tomēr esiet modri – intereses zudums par iecienītākajām darbībām, neizskaidrojams atzīmju pazemināšanās, izlaistās nodarbības, depresijas simptomi un izmaiņas miega vai ēšanas paradumos, un īpaši, pēkšņs intereses zudums par datora lietošanu vai tendenci satraukties pēc tam, kad ir lietots viedtālrunis – var norādīt par agresiju pret bērnu skolā vai internetā. Vai arī gadījumā, ja bērns ir agresors, novērojamas ārkārtīgas dusmas, ja neļaujat lietot mobilo telefonu vai datoru.
- Kibermobinga gadījumā situācija mierīgi un bez vainošanas jāizrunā ar bērnu.
- Saglabājiet visus ierakstus, ziņojumus un saziņu no agresora, viedtālrunī uzņemot ekrānuzņēmumus vai fotoattēlus, kā arī ierakstot laiku un datumu un citu būtisku informāciju. Nododiet informāciju skolas administrācijai un apsveriet iespēju iesaistīt policiju.
- Bloķējiet agresoru sociālajos medijos un e-pastā.
- Jāsazinās ar Drossinternets.lv, lai saņemtu palīdzību un dzēstu internetā ievietoto saturu par bērnu, vai sazinies ar konkrētā sociālā tīkla atbalsta komandu. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek publicēti kompromitējoši attēli, piemēram, kailfoto.
- Nereti upuri mēģina cīnīties pret agresoru un pēc tam paši kļūst par tādiem. Tomēr šāda pieeja situāciju tikai pagarina un saasina. Stāstiet bērniem par cieņu pret citu izjūtām un privātumu tiešsaistē. Pasakiet bērnam, ka jūs saprotat vēmi atriebties, bet ilgtermiņā vislabāk ir situācijā šādi neiesaistīties.
* Mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas «Iekod pirkstā!» ietvaros sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pētījums.
** ZZ Čempionāta pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 2020. gada 21. janvāra līdz 3. februārim. Tajā ar e-klase.lv starpniecību aptaujāti 1113 7.- 12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki ar bērniem, kuri iet skolā.
*** Mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas «Iekod pirkstā!» ietvaros sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pētījums.
