Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz skolu pārāk ātri
Bieži vien vecākiem šķiet, ka viņu piecgadnieks jau ir gatavs skolai, jo skaisti deklamē dzejoļus, ir iemācījies lasīt, rakstīt, skaita 10 ciparu apjomā. Bērnam ir šīs zināšanas, un vecākam šķiet, ka viņa atvase ir tāds mazs brīnumbērniņš. Bet svarīgi ņemt vērā arī citus faktorus, cik bērns ir emocionāli stabils, jūtīgs, cik viņam vēl gribas spēlēties. «Bieži vien vecāki stāsta, ka bērns pats ļoti grib iet uz skolu. Tā mazajam ir kā iespēja pietuvoties pieaugušo pasaulei, bet bērnam vēl trūkst pieredzes. Bērns nevar pieņemt lēmumu, ka tagad ies skolā, – tas ir lēmums, kas ir jāpieņem vecākiem! Un vecāki nedrīkst uzlikt šādu atbildību uz bērna pleciem,» skaidro psiholoģe Lolita Dāldere.
Gatavība skolai ir liels solis cilvēka dzīvē, un parasti notiek ap sešu septiņu gadu vecumu – vienam bērnam agrāk, citam vēlāk.
Ja bērns uz skolu aiziet par ātru, viņam ir pārāk daudz lietu, ar ko jātiek galā, kas vēl jāapgūst. «Ir bērni, kuri ļoti, ļoti cītīgi mācās, bet citiem, netiekot galā ar daudzajiem pienākumiem, nevarot kaut ko izdarīt un nemitīgi saņemot aizrādījumus no skolotājiem, veidojas iedīgļi negatīvai uzvedībai. Bet ikviens bērns (arī lielie palaidnieki) vēlas būt labi, tādēļ ir jāizceļ bērna labās īpašības. Ir bērni, kuri ļoti cenšas mācīties un visu izdarīt pēc iespējas labāk. Reizēm šiem bērniem var parādīties dažādi psihosomatiski veselības traucējumi. Tad bērns nevar iztikt bez pieaugušo atbalsta. Tādēļ vecākiem ļoti jāpārdomā lēmums par vecumu, kādā viņa atvase uzsāk skolas gaitas!» iesaka psiholoģe.
KAS LIECINA PAR GATAVĪBU SKOLAI?
Fiziskās pazīmes un prasmes
- Ja bērns ir gatavs skolai, viņa auguma proporcijas, salīdzinot ar bērnudārznieku, ir mainījušās, viduklis ir izteiktāks, vairs nav mazā bērna apaļīgo rociņu, mainījusies arī galvas forma.
- Mainās zobi (agrāk teica – Kad zobi atdoti circenim, laiks uz skolu!), bet tas nav vienīgais rādītājs, ka bērns ir gatavs skolai. «Ir bērni, kuriem zobi mainās jau piecu gadu vecumā – tas var būt gan ģenētiski nosacīts faktors, gan pārtikas ietekmē. Dažreiz bērns pārāk agri tiek iesaistīts pieaugušo pasaulē, tas var veicināt arī ātrāku ārējo fizisko pazīmju attīstību,» skaidro psiholoģe.
- Svarīgi, kā attīstīta smalkā motorika. Bērna rociņai jābūt sagatavotai rakstīšanai, jāprot pareizi turēt pirkstos rakstāmo (balstot uz trešā pirksta un pieturot ar īkšķi, bet rādītājpirkstu uzliekot uz rakstāmā). «Vecākiem jau laikus tam jāpievērš uzmanība, jo, ja rakstāmo tur nepareizi, tiek nodarbinātas citas muskuļu grupas un mazajam ir grūtāk parakstīt, neveidojas glīts rokraksts. Ļoti labs treniņš mazajiem pirkstiņiem ir, piemēram, kartupeļa mizošana ar speciālo mizojamo nazīti, papīra griešana ar šķērēm.»
- Būtiski, kā attīstījusies bērna fiziskā veiklība, līdzsvara izjūta, telpiskā orientācija, cik saskaņoti darbojas abas ķermeņa puses. Vai bērns var nostāvēt uz vienas kājas, palēkāt uz vienas un otras kājas, stāvēt un staigāt uz pirkstgaliem, vai prot noķert bumbiņu, pamest gaisā (tas attīsta ne tikai fizisko, bet arī prāta satvērienu!) utt. Bērnam jāprot veikli kustēties, tādēļ ir ļoti svarīgi kopā ar vecākiem doties ārā, braukt ar riteņiem, lai bērnam būtu kustību piedzīvojums. Ja vecāki ir fiziski aktīvi, arī bērns iemācās aktīvāku dzīvesveidu. Piecos sešos gados jau jāmācās braukt ar divriteni. Jo bērns labāk iemācās vadīt savu ķermeni, jo arī mācību ziņā spēs būt elastīgāks. Ja bērns pratīs veikli kustēties un izteikties, veiksmīgāk iekļausies starp vienaudžiem.
- Arī visi mājas darbi bērnu sagatavo skolai (piemēram, galda klāšana un šķīvju, galda piederumu saskaitīšana). Svarīgas arī pašapkalpošanās prasmes – patstāvīga apģērbšanās, pogu aizpogāšana, kurpju auklu sasiešana (trenē telpisko domāšanu un liecina par smadzeņu briedumu), personiskā higiēna. Jāmācās pieskatīt arī savas lietas, citādi pirmajā klasē bērns apjūk no daudzajām lietām, priekšmetiem, apģērba gabaliem.
Sociālās prasmes un emocionālā gatavība
- Mazs bērns seko impulsam – ja viņam gribas kaut ko pateikt, tad uzreiz arī saka. Topošajam skolnieciņam jau jāprot pagaidīt, konstruktīvāk jāspēj valdīt savas emocijas, jāmācās neuzsprāgt ik reizi, kad kaut kas nepatīk, neraudāt par katru aizrādījumu.
- Palielinās bērna uzmanības noturība un izziņas motivācijas gatavība.
- Skolas bērns rīkojas pārdomātāk. Ja viņš pakrīt vai kaut kas ir pazudis, zina, kur meklēt palīdzību, bet mazāks bērns šādā situācijā, visticamāk, sāks raudāt.
- Ja mazāks bērns, izdarot palaidnību, domā, kas viņam par to būs, tad skolas bērns domā, ko par viņu padomās citi.
- Vecāki var pavērot – kā bērns risina konfliktus ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Mazāks bērns darbojas un sauc Es! un Man!, bet lielāks bērns jau ir gatavāks dalīties un pateikt: Labi, vispirms tu un tad es! Ir pacietīgāks un var pagaidīt savu kārtu.
- Kā veido attiecības un sadarbojas ar vienaudžiem, vai ierosina rotaļas, vai prot ievērot arī citu bērnu noteikumus, vai ir tikai tas, kas vienmēr pakļaujas.
- Vai ievēro uzvedības normas (saka paldies, lūdzu, sasveicinās utt.), vai reaģē uz pieaugušo lūgumiem un rīkojumiem. Kā spēj sadarboties ar pieaugušajiem.
- Kā veido savu runu saskarsmē ar citiem bērniem, vai prot izstāstīt kaut kādus notikumus, formulēt savas domas.
- Par sociālo briedumu liecina bērna spēja sadarboties ne tikai tad, kad viņam gribas, bet mazliet sevi piespiest arī tad, kad tik ļoti nemaz negribas. Bērns spēj sevi motivēt darbam. «Skolā ir daudzas lietas, kur bērnam sevi ir jāpiespiež. Tas vecākiem jāmāca jau mājās, lūdzot bērnam paveikt mazus ikdienas darbiņus, lai nav tā, ka skola ir vienīgais grūtais uzdevums bērna dzīvē,» uzsver psiholoģe Lolita Dāldere.
Intelektuālās prasmes
- Bērns pazīst drukātos un rakstītos burtus. Lasa un raksta vārdus un īsus teikumus.
- Jautā un atbild uz jautājumiem, stāsta par to, ko prot, māk pateikties un izteikt lūgumus.
- Zina pirmā un otrā desmita skaitļus. Prot rēķināt (saskaitīt un atņemt) ar skaitļiem pirmā desmita apjomā.
- Mainās izziņas process, bērna atmiņa darbojas citādi – mazākam bērnam ir lokālā atmiņa (atceras kaut kādu notikumu, ja vecāks mazliet pasaka priekšā), bet skolas bērns atceras pats.
- Var pastāstīt par savām emocijām, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
- Palielinās abstrakcijas pakāpe – bērns, neredzot lietas, spēj tās salīdzināt (piemēram, ar ko atšķiras liela lelle un maza meitenīte), pretstatīt, prot vispārināt, analizēt, pakāpeniski sāk attīstīties abstraktā domāšana.
- Prot uztvert sižetu un saprast vienkāršākās cēloņu un seku sakarības (piemēram, kāpēc mājai vajadzīgi logi).
Ņem vērā!
Ja vecākiem šķiet, ka bērns šogad vēl nav gatavs doties uz skolu, vispirms jāaprunājas ar bērnudārza audzinātāju. Var konsultēties arī ar psihologu vai neirologu. Lai saglabātu vietu pirmsskolas izglītības iestādē, nepieciešama izziņa no ģimenes ārsta!
Populārākie raksti
