Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Katram savs uzdevums
Pēcdzemdību aizvēršanas masāža ar rebozo lakatiem pie mums ienākusi no Meksikas. Fiziski rebozo savelk kopā iegurņa kaulus un iedarbojas uz mīkstajiem audiem līdzīgi kā pēcdzemdību josta – veicina limfodrenāžu un palīdz ķermenim saprast pareizo veidu, kā atgūt formu. Emocionāli tā palīdz aizvērt grūtniecības un dzemdību laikā gūto pieredzi, lai pilnvērtīgāk atvērtos būšanai kopā ar bērniņu.
Masāžas laikā ar stipriem audekla lakatiem (ko citkārt izmanto arī kā slingus) pakāpeniski tiek savilkts un tādējādi izmasēts viss ķermenis no galvas līdz pēdām un atpakaļ – no pēdām līdz galvai.
Vienojamies, ka masāža tiks veikta pie mums mājās jau tuvākajā nedēļas nogalē, kad vidējiem bērniem jādodas uz dzimšanas dienas ballīti, bet lielais dēls varēs pavizināt ratos mazo māsiņu, jo svarīgi, lai masāžas laikā nav jāraizējas par mazulīti. Tā kā rebozo lakatu savilkšanai nepieciešami divi cilvēki, mans vīrs piekrīt būt par Līgas palīgu. Katrs lakats tiek krusteniski pārlikts man pāri un vienlaikus savilkts no abām pusēm. Mans uzdevums ir atbrīvoties un ļauties sajūtām, tēliem un bildēm, kas nāk.
Ķermeņa ceļojums
Masāžas sākumā nemaz nav tik viegli atmest domas par to, kā klājas bērniem un kā jūtas vīrs. Tomēr ar katru nākamo man pāri savilkto lakatu ķermenis atslābst arvien vairāk, un ir interesanti, ka katrā pieturvietā ir pilnīgi citas izjūtas, atmiņas un fantāzijas.
Piemēram, galva esot simbolisks stāsts par piedzimšanu. Šajā vietā man rādās kosmoss, zvaigznes un ir saspiestības izjūta. Varbūt tās ir ķermeņa atmiņas par manis pašas piedzimšanu? Plecu daļā domas vēl arvien klīst pie bērniem, bet ir arī daudz ķermenisku atmiņu par dzemdībām. Taču, kad tiekam līdz viduklim, pēkšņi ļoti sagribas smieties. Jūtos bezrūpīga kā mazs bērns, kurš rotaļājas saulainā pludmalē.
Tad seko gurni ar domām par baudu – smalkas vakariņas ar vīru un labs vīns. Ak, sen gan tā nav sanācis! Vēlāk Līga stāsta, ka gurni simbolizē sievišķību un arī viņa no savas puses jutusi manu spēku.
Ceļgalos manas kājas tiek piepaceltas uz augšu, un es izjūtu lielu atbalstu un pateicību savai ģimenei. Ir sajūta, ka lidinos mazliet virs zemes.
Jūtot šo vieglumu, beidzot sāku atslābt un visas raizes attālinās. Nonākot pie pēdām, savās domās jau soļoju pa saules pielietu ceļu.
Sākoties atpakaļceļam, arvien vairāk iegrimstu meditatīvā stāvoklī. Ļoti patīkama ir arī mūsu saruna ar Līgu pēc masāžas. Pārrunājām, kādas sajūtas bijušas man, kādas – Līgai. Interesanti, ka daudzviet tās bijušas līdzīgas! «Un kā tu vispār jūties?» – šis Līgas jautājums pilnībā atver manu sirdi, jo sajūtu un emociju ir daudz un ir tik labi, ja ir kāds, kurš gatavs to visu uzklausīt. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka šī masāža bija brīnišķīga pieredze, jo tik viegli un bezrūpīgi nebiju jutusies jau gadiem!
