Preeklampsija nozīmē, ka topošajai māmiņai nekontrolēti sāk paaugstināties asinsspiediens, kā arī parādās vēl viens vai divi simptomi – patoloģiska tūska un/vai olbaltums urīna analīzēs. Var pievienoties arī citi simptomi – galvassāpes, redzes traucējumi, sāpes labajā paribē, elpas trūkums. Ja parādās šādi simptomi, iespējami ātrāk jāizmēra asinsspiediens. Ja tas ir paaugstināts, jākonsultējas ar savu grūtniecības aprūpes veicēju vai jāvēršas tuvākajā dzemdību nodaļā. Tāpat būs nepieciešams regulāri kontrolēt urīna sastāvu, veicot analīzes.
Preeklampsiju tā vienkārši izārstēt nevar, to var atrisināt tikai dzemdības.
Ja preeklampsija ir smaga, progresē un draud ar veselības un dzīvības problēmām gan mammai, gan mazulim, iespējams, jāpieņem ātrs lēmums par ķeizargriezienu. Savukārt, ja tā sākas pēdējās grūtniecības nedēļās, norit vieglā formā un ir kontrolējama, lietojot medikamentus asinsspiediena pazemināšanai, var arī gaidīt dzemdību sākšanos. Pēc iespējas vairāk jāēd produkti, kas satur daudz olbaltumus, piemēram, piena produkti, zivis, gaļa, olas, jālieto daudz šķidruma un jāievēro miera režīms.
Preeklampsija visbiežāk skar sievietes:
- pirmajā grūtniecībā;
- sievietes, kurām, uzsākot grūtniecību, ir paaugstināts asinsspiediens;
- sievietes, kurām vairāk par 40 gadiem;
- tās, kurām ir hroniskas nieru slimības, diabēts, daudzaugļu grūtniecība, aptaukošanās,
- arī pirmā grūtniecība ar jaunu partneri.
Aptuveni 10 procenti sieviešu, kurām vērā ņemama preeklampsija bijusi pirmajā grūtniecībā, iespējams vieglākā formā tā atkārtojas arī nākamajā grūtniecībā. Jo agrāk sākas preeklampsija, jo augstāks risks, ka tā būs arī nākamajā grūtniecībā, tāpēc tam jāpievērš īpaša uzmanība.