Kas ir autiņbiksīšu sastāvā?

Secinājumi veikalos

Pētot, kas minēts autiņbiksīšu sastāvā uz iepakojuma, top skaidrs, ka tā ir ražotāja izvēle, ko un kā uzrakstīt. Daži ražotāji norāda, ka autiņbiksīšu ārējais slānis izgatavots, piemēram, no polipropilēna un polietilēna, ka absorbējošā viela ir poliakrilāts un celuloze, ka izmantotā līme izgatavota no sintētiskas gumijas un nav lietoti optiskie balinātāji, ka sastāvā nav smaržvielu un mitrinošu losjonu un ka krāsvielas lietotas vien autiņbiksīšu ārējam slānim. Savukārt citi ražotāji sastāvā nenorāda teju nevienu materiālu, izņemot pāris teikumu, ka ražošanā izmantota kāda īpaša mikrogranulu un īpaši absorbējoša kanāliņu tehnoloģija, kas nodrošinās pilnīgi sausu dupsīti ilgu laiku. Bet, kas tieši tie par materiāliem, paskaidrots nav. Vairāk par savu produktu uz iepakojuma norāda ekoloģisko autiņbiksīšu ražotāji – līdz ar visiem ekoloģiskajiem sertifikātiem un dermatoloģisko testu apstiprinājumiem arī sastāvs izklāstīts pa punktiem, piemēram, ka pilnīgi nemaz nesatur hloru, ka sastāvā nav plastmasas un sintētisku materiālu, ka ražošanā izmantota kukurūzas ciete. Savukārt, ja izmantoti sintētiski materiāli, tas arī uzrakstīts: ka tas un tas slānis izgatavots no polipropilēna un polietilēna, bet līme iegūta no sveķiem un vaska utt.

Kas jānorāda ražotājam?

Kā tad īsti ir? Vai tas, ko norādīt produkta sastāvā, ir tikai ražotāja izvēle? «Kā jau nepārtikas precei, autiņbiksīšu sastāvam nav obligāti jābūt atšifrētam – likumdošanā nav normatīvo aktu, kas to pieprasītu. Taču ražotājiem jāievēro visas ES regulas, tāpēc izmantotie materiāli ir atļauti ražošanā, piemēram, ja sastāvā izmantotas krāsvielas vai smaržvielas, tās ir atzītas par drošām lietošanā. Ja patērētājam ir padziļināta interese par preces sastāvu, var, protams, jautāt ražotājam,» skaidro Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību speciāliste. Savukārt Veselības inspekcijas pārstāvji skaidro, ka ir izņēmums: Ministru kabineta noteikumos Nr. 689 – 20. apakšpunkta 5. daļa vēsta, ka sastāvam jābūt norādītam tām autiņbiksītēm, kas ražotas specifiskiem mērķiem un reģistrētas tirdzniecībā kā medicīniskās ierīces (tādas ir, piemēram, lielākiem bērniem un pieaugušajiem domātās autiņbiksītes urīna nesaturēšanas gadījumiem).

Kas ir poliakrilāts un citi svešvārdi?

Labi, pieņemsim, ka veikala plauktā atrodam tādas autiņbiksītes, uz kuru iepakojuma ir visai plašs sastāvā esošo materiālu un vielu saraksts. Bet, sakiet, cik daudzi vecāki saprot, kas tas tāds poliakrilāts un polipropilēns vispār ir? Un cik kaitīgs vai nekaitīgs tas var būt veselībai un videi? Tāpēc lūdzām ķīmijas profesoru Ivaru Kalviņu saprotamā valodā izstāstīt, kas šie ir par materiāliem un no kuriem labāk izvairīties.

• Autiņbiksīšu sastāvā lielākoties uzrādīts tikai tas, kas ir tiešā kontaktā ar miesu, proti, kāds ir autiņbiksīšu iekšpuses ārējās kārtas auduma tips. Iekšpuses audumam parasti ir triju un vairāk slāņu materiāls, un tas sastāv no dažādu tipu audumiem – ārējā neabsorbējošā, kam urīns iet cauri un kas nedrīkst samirkt, un absorbējošā, kuram nevajadzētu laist mitrumu atpakaļ ārā un zem kura atrodas materiāls, kas mitrumu novada uz absorbentu, kurš atrodas šī pīrāga vidū. Iekšpusē (starp audumiem) ir gelu veidojošs absorbents, kas sākumā ir pulverveida, bet, saskaroties ar mitrumu un reaģējot ar to, veido gelu (uzbriestot). Tas var būt polimēra (piemēram, poliakrilāta) vai dabiskas izcelsmes (piemēram, silikagels). Kā jau nojaušams, no sintētiskā materiāla izgatavotie izstrādājumi nav ekoloģiski, jo tie dabā nesadalās vai sadalās ļoti lēni.
• Parasti sastāvā uzrāda arī to, ar ko ir apstrādāts iekšējā slāņa audums, kāds elastiskais materiāls izmantots utt. Tam jābūt maigam un ādu nekairinošam, turklāt jāuztur sausa saskarsmes virsma ar ādu. Urīns caur šo slāni iekļūst absorbējošā auduma slānī (parasti izgatavots no poliestera), kas uzvedas kā dzēšlapa – atsūc mitrumu no pirmā slāņa. Otrā slāņa audumam piekļaujas absorbējošais pulveris, kas atsūc un piesaista mitrumu, pats uzbriestot (fizikāli ķīmisks process), un vairs nelaiž vaļā mitrumu. Otrā pusē (ārpusē) ir pampera stiprību nodrošinošs audums, kam jābūt elpojošam un kas nedrīkst laist cauri mitrumu. Absorbējošais materiāls, kuru parasti sauc par gelu (pareizāk būtu – gelu veidojošais materiāls), ir tas pats, kas sieviešu higiēniskajās paketēs, jo spēj uzsūkt līdz 30 reižu vairāk mitruma, nekā pats sver. Uzskata, ka šis materiāls ir drošs un ādai nekaitīgs.
• Daži ražotāji izmanto krāsvielu pigmentus, lai pamperus iekrāsotu. Lai arī ražotāji iekrāsošanai parasti lieto tos pašus pigmentus, ko, piemēram, acu lēcām vai pārtikas iepakojumiem, iesaku lietot nekrāsota auduma izstrādājumus. Jo lētākam izstrādājumam varbūt šis tas no drošības normām arī netiek ievērots... Tāpat ar smaržvielām – lai arī ražotāji lieto tādas, kas nekairina un neizraisa alerģijas, labāk lietot autiņbiksītes bez smaržas. Krāsvielas, smaržvielas un līmvielas pēc definīcijas var izraisīt alerģijas – vai tas notiek, ir atkarīgs no bērna individuālās jutības.
• Autiņbiksīšu sastāvā ir arī smērvielas, adhēziju nodrošinošas līmvielas atsevišķu autiņbiksīšu elementu pielīmēšanai un salīmēšanai, stearilspirts, kas nodrošina ādas mitrināšanu saskarsmē ar iekšējo audumu, polietilēnu un polipropilēnu (šie ir nekaitīgi materiāli) – nemirkstošo slāņu izgatavošanai, uz vides skābumu (urīnu) reaģējošs indikators, lai pēc krāsas varētu noteikt, vai autiņbiksītes ir sausas, kā arī superabsorbējošais poliakrilāta pulveris (gels).
• Absorbenta gela sastāvs ir ražotāju noslēpums, bet parasti tās ir celulozes granuliņas kopā ar poliakrilātu un atsevišķos gadījumos arī silikagela pulveri. Es neņemtos apgalvot, ka poliakrilāts ir nekaitīgs, bet to apgalvo ražotājs. Patiesībā šī gela veidotāja materiāla tīrība ir atkarīga no tā, cik tas maksā un kas to ražo. Var gadīties, ka pulveris satur pašu izejvielu jeb monomēru – metilakrilātu –, jo no tā konkrētais polimērs tiek iegūts. Tad gan produkts būs ļoti kaitīgs.