Uzreiz jāteic, ka stāsti par dzemdībām, kas ilgušas trīs diennaktis, parasti ir nedaudz pārspīlēti, jo visbiežāk ieskaitīts arī laiks pirms dzemdību aktīvā perioda sākuma – no brīža, kad sajusta pirmā kontrakcija vai velkošas sajūtas vēdera lejasdaļā. Taču līdz aktīvo dzemdību sākumam var paiet gan pāris stundu, gan dažas dienas. «Par aktīvo dzemdību sākumu uzskata laiku no piecu centimetru atvēruma ar regulārām, sāpīgām kontrakcijām vismaz divreiz 10 minūtēs,» skaidro vecmāte Ilze Ansule, uzsverot, ka pirmajās dzemdībās šis periods var ilgt līdz pat 12 stundām, izstumšana var prasīt vēl trīs stundas un placentas piedzimšana – vēl pusstundu. «Saskaitot kopā, normālas fizioloģiskas dzemdības var ilgt līdz pat 15 ar pusi stundām. Atkārtotām dzemdībām šis laiks parasti ir mazliet īsāks: aktīvais periods līdz 10 stundām, izstumšana – divas stundas, kopā ar placentāro periodu – 12,5 stundas,» saka vecmāte Ilze Ansule.
Protams, kādai šis laiks būs īsāks, citai garāks, jo divu vienādu dzemdību nav un arī vienai un tai pašai sievietei katras dzemdības var noritēt ļoti atšķirīgi.
Skaidrojot, kāpēc tā, Ilze Ansule uzsver, ka tam, cik ātri vai lēni nāk bērniņš, vienmēr ir kaut kāds iemesls, ko ne vienmēr pirms dzemdībām var redzēt un paredzēt. «Piemēram, dažkārt sieviete ļoti cenšas, bet mēs redzam, ka gan stāvus, gan tupus pozīcijā bērniņš nāk lēni, un vēlāk izrādās, ka viņam aptinusies nabassaite, tāpēc šis ir bijis viņam saudzīgākais temps,» stāsta Ilze Ansule. «Bet, protams, dzemdniecībā ir arī pārsteiguma momenti. Un dažkārt īsā laika sprīdī no lēnām un mierīgām dzemdībām bērniņš piedzimst zibenīgi. Tāpēc trauksmes signāla poga ir gan dušā, gan dzemdību zālē. Tā ir pasaules prakse, jo ir gadījumi, kad sieviete piedzemdē dušā,» saka vecmāte, minot, ka dzemdību laikā vecmātei bieži prasa: «Cik mums vēl ilgi?» «Sievietei un dzemdību partnerim tas dažkārt sagādā vilšanos, un kādam var šķist, ka mēs vienkārši to negribam teikt, bet arī mēs patiešām nezinām, jo dzemdību gaita var būt neparedzama!»
Faktori, kas ietekmē dzemdību gaitu
«Būtisks faktors, kas ietekmē dzemdības, ir tas, kā sieviete spēj tikt galā ar sāpēm un situāciju, kuru viņa ļoti maz kontrolē vai nekontrolē nemaz. Tieši tas reizēm sievietei sagādā vislielākās grūtības,» novērojusi vecmāte Ilze Ansule. Tad parasti ir jautājums arī par to, cik lielā mērā sieviete spēj nepretoties sāpēm, bet – atbrīvoties un ļauties tām. Jo bailes un saspringums dzemdību gaitu var kavēt, bet spēja atbrīvoties un sadarboties – paātrināt. «Svarīgi nekoncentrēties tikai uz sāpēm, bet gan uz šo sāpju iemeslu, kas taču ir ļoti burvīgs – mana bērniņa dzimšanas diena,» iesaka vecmāte Ilze Ansule.
Nevis dzemdību plāns, bet vēlmju saraksts
«Citreiz pirms dzemdībām ir ļoti daudz lasīts, dzirdēts un sievietei izveidojies maldīgs priekšstats, ka dzemdības var saplānot un ka tā arī notiks,» stāsta Ilze Ansule, iesakot sievietēm, kas raksta dzemdību plānu, drīzāk to uztvert kā vēlmju sarakstu: «Es gribētu tā…», «Es vēlētos šādi». «Un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot sarakstu ar to, ko nevēlos piedzīvot dzemdībās. Dzemdību namā esam pieredzējuši, ka sieviete ierodas ar šādu sarakstu un tad viens pēc otra piepildās viss, kas sarakstā minēts, jo cilvēks ir fokusējies nevis uz to, kā būtu labi, bet – kā nebūtu labi,» pieredzē dalās Ilze Ansule.
Pozitīva attieksme
Arī sievietes attieksmei un emocionālajai labsajūtai dzemdībās ir ļoti liela nozīme. Ne velti Pasaules Veselības organizācija šogad ir izdevusi vadlīnijas par dzemdībām kā pozitīvu pieredzi. «Tātad runa nav tikai par dzemdībām kā medicīnisku procesu, bet arī pozitīvu pieredzi.
Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās ir uzsvērta sievietes brīva izvēle dzemdību partnera izvēlē, par kustību brīvību dzemdībās, kā arī cieņpilna attieksme un komunikācija no abām pusēm.
Tas nozīmē, ka mēs, vecmātes, gan stāstām, gan atbildam uz jautājumiem, gan gaidām arī, ka mums jautās par visu, kas satrauc,» saka Ilze Ansule, minot, ka dažkārt sieviete jau ierodas uz dzemdībām aizsargpozīcijā, uzskatot, ka emocionāli būs jācīnās vai jāaizstāvas, un tad pāris stundu jāziedo tam, lai šo aizsardzības stila komunikāciju mainītu pret sadarbību.
Fiziskās aktivitātes
Dzemdību gaitu ietekmē arī sievietes fiziskā sagatavotība, kā arī kustēšanās un nesēdēšana uz vietas dzemdību sākuma stadijā. «Ideāli, ja sieviete jau pirms grūtniecības bijusi fiziski aktīva, nodarbojoties ar aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā. Taču uzsākt mērenas fiziskās aktivitātes var arī grūtniecības laikā, jo dažkārt vilšanās par dzemdību pozu dažādību var būt arī tāpēc, ka sieviete pat sagatavošanās nodarbībā bez sāpēm nevar pietupties un fiziski izpildīt kādu no tām pozām, kas attiecīgajā situācijā var palīdzēt dzemdību norisei,» saka vecmāte Ilze Ansule.
Kā gatavoties dzemdībām?
«Uz dzemdībām jāgatavojas kā uz grūtu darbu, kas sievietei pašai būs jāpaveic, pieņemot, ka tas var būt arī diezgan ilgi, un jābūt gatavai, ka var būt arī vājuma brīži, kad liksies: es vairs nevaru! Tad svarīgi necīnīties ar to, bet skaļi izstāstīt par to vecmātei, būt emocionāli atvērtiem. Kā es
dažkārt saku topošajiem vecākiem, dzemdībās nav jābūt pieklājīgiem pārspīlētā nozīmē.
Ja nāk raudiens, tad es raudu. Ja esmu dusmīga, tad pasaku, par ko esmu dusmīga. Ja man ir bail, pasaku to vecmātei. Jo dalīta bēda ir pusbēda, un arī emocionālais saspringums tādējādi mazinās,» no pieredzes saka vecmāte Ilze Ansule.
Iejaukšanās no malas?
Ir gadījumi, kad dzemdības rit tik lēni, ka nepieciešama medicīniska iejaukšanās, piemēram, stimulēšana vai starpenes iegriešana, taču šādi gadījumi tiek izvērtēti individuāli un vienmēr tiek pieaicināts ārsts, jo vecmāte pati šādu lēmumu nav pilnvarota pieņemt. Katrs lēmums tiek izskaidrots dzemdētājai – tā ir labā prakse, kas būtu jāņem vērā visās dzemdību nodaļās.
Epidurālā analgēzija
Mūsdienās pārciest dzemdību sāpes palīdz arī epidurālā analgēzija, kas dzemdētājai mazina sāpju sajūtas. Vai tā var ietekmēt dzemdību ilgumu? «Pēc jaunākajiem pētījumiem, analgēzija dzemdību ilgumu būtiski neietekmē. Ir sievietes, kurām psiholoģiski ir ļoti grūti pieņemt sāpes, viņām šķiet, ka viņas moka. Arī partneris reizēm nav gatavs sievietes reakcijai uz sāpēm. Vai arī pašam pārāk grūti izturēt to, ka mīļotajam cilvēkam blakus sāp.
Tāpēc, ja viens vai abi partneri nav gatavi sāpēm, analgēzija ļoti noder.
Tad ir skaistas un vieglas dzemdības bez sāpēm, ar mierīgām sarunām. Jā šādas dzemdības sievietei vajag, tad ir labi, ka viņa tādas var saņemt. Ir arī gadījumi, kad sieviete epidurālo analgēziju var saņemt bez maksas, piemēram, ja dzemdē nepilngadīga māmiņa vai ja dzemdētājai ir kardiovaskulāra slimība,» piemērus min Ilze Ansule.
Garlaicība dzemdībās
Var izklausīties jocīgi, bet dažkārt ir svarīgi, ja pāris uz dzemdībām paņēmis līdzi arī kaut ko izklaidei. «Varbūt dzemdības būs ātras un to nemaz nevajadzēs, bet, ja dzemdības būs ilgas, vismaz būsiet sagatavoti. Jo bēdīgi, ja dzemdībās nav, ko darīt. Par laimi, mūsdienās ar telefonu var daudz ko izdarīt, un mēs parasti arī iedrošinām vismaz ieslēgt sev tīkamu mūziku. Citkārt pāris skatās kādu filmu, spēlē spēles, dažkārt arī strādā,» saka vecmāte, uzsverot, ka ļoti svarīgi neatbraukt uz stacionāru par ātru. «Līdz aktīvā perioda sākumam vislabāk ir būt mājās, pastaigāt svaigā gaisā, vēlams ar kādu kopā,» teic vecmāte.
Cik drīz jādodas uz slimnīcu pēc augļūdeņu noiešanas?
- Ja augļūdeņi ir gaiši, dzidri, bez krāsas un bez smakas;
- grūtniecība ir iznesta;
- hemolītiskais streptokoks ir negatīvs;
- kontrakciju vēl nav vai arī tās ir neregulāras,
- Un, ja speciālists, kas uzrauga grūtniecību, nav norādījis citādi, tad vēl sešas, astoņas stundas pēc augļūdeņu noiešanas var palikt mājās. Ja arī tad vēl nesākas sāpes, būtu vēlams atbraukt uz stacionāru un novērot, kā jūtas auglis.