Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītāja vēstule žurnālam MANS MAZAIS
Četrgadīga delvera vecvecāku vārdā raksta jums viņa vectētiņš. Piedalāmies mazdēla audzināšanā, un mēs, kā jau visi vecvecāki, vēlamies, lai izaug vesels, laimīgs un labs cilvēks. Ir situācija, kurā pietrūkst padoma. Mazdēlam ir problēmas ar aizmigšanu. Tas, ka dažādas vēlmes un vajadzības viņam uzrodas tieši tad, kad jāiet gulēt, bērniem, liekas, ir parasta parādība. Problēma sākas ar to, ka viņu nevar nolikt gulēt savā gultā. Ir iegājies, ka viņš guļ pie mammas (tēvs dzīvo citur).
Miega gaidīšana velkas no vienas līdz pusotrai stundai.
Parasti pēc nogurdinošas darbadienas mamma nevar sagaidīt dēliņa aizmigšanu un arī apguļas. Taču gultā puika kļūst fiziski un garīgi aktīvs. Notiek nepārtrauktas roku un kāju kustības, valstīšanās, mammas aizskaršana. Tajā pašā laikā viņš čukstus pie sevis runā dažādus tekstus, čukstus dzied. Tas nav multiplikācijas filmu radīts satraukums, jo vakaros viņš tās parasti nekad neskatās.
Vēlos uzzināt kāda gudra cilvēka domas par to, vai šādu aktivitāti daļēji nestimulē saldumu lietošana vakaros? Kas būtu jādara, lai aizmigšanu padarītu mierīgāku? Vai gulēšana pie mammas neapgrūtinās mazdēla atdalīšanos no viņas? Oļģerts
Gan uz miega traucējumiem, gan aizmigšanas grūtībām var un arī vajag skatīties daudzpusīgi – to atzīst gan miega speciālists Juris Svaža, gan psiholoģe Inese Elsiņa. Ne velti konsultācijās, kur nepieciešams izprast miega traucējumu cēloņus, speciālists pirmajā sarunā pavada ar pacientu vismaz 45 minūtes, lai sīki un smalki iztaujātu gan bērnu, gan vecākus.
Pēc pirmās konsultācijas miega traucējumu cēloņus bieži vien neizdodas noteikt, tādēļ nepieciešams rūpīgs darbs arī mājās – bērna dienas ritma, emocionālā stāvokļa, dienas notikumu un citu norišu vērošana, miega dienasgrāmatas rakstīšana. Analizējot situāciju, jāņem vērā arī vispārējie apstākļi – kas bērna dzīvē notiek kopumā. Bērniem pirmsskolas vecumā ir ļoti cieša saikne ar mammu vai citu tuvu aprūpes personu, līdz ar to speciālistu uzmanības lokā bieži vien nonāk arī pieaugušais.
Kādēļ grūti aizmigt un gulēt?
Speciālisti skaidro, ka miega kvalitāti var ietekmēt gan bioloģiski, gan psiholoģiski un/vai sociāli faktori.
- Bioloģiskie iemesli ir saistīti ar fizisko ķermeni. Īslaicīgu miega grūtību iemesls var būt, piemēram, iesnas, palielināta aizdeguna mandele, kas apgrūtina elpošanu, vai cita slimība, arī neirobioloģiski cēloņi vai ģenētiskas attīstības īpatnības. Tās parasti jau pašas par sevi sarežģī situāciju ģimenē, piemēram, bērniem ar autismu vai uzmanības deficīta pazīmēm kopumā lielākoties ir grūtāk ar aizmigšanu. Arī gaisa temperatūra un kvalitāte guļamistabā, pārāk spilgta gaisma un trokšņi negatīvi var ietekmēt bērna fizisko pašsajūtu.
- Psiholoģiskie iemesli var būt saistīti ar bērna temperamentu. Ir bērni, kam raksturīga ātra uzbudināšanās un lēna atgriešanās miera stāvoklī. Viņiem būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai ierādītu, ka aktīvā diena ir beigusies un tūlīt sāksies miera laiks. Rituāls, kas ievedīs vakara cēlienā, būs garāks, lai tādējādi pārslēgtos no dienas notikumiem uz atpūtu.
- Sociālie iemesli. Piemēram, spilgti un pārāk aktīvi notikumi pa dienu – teātra izrāde, bērnu ballīte, liela rotaļu laukuma apmeklējums vai diena lielveikalā. Tie var būt arī subjektīvi pārdzīvojumi, kas radušies, piemēram, vērojot kādu konfliktu, kurā bērns pats nemaz nav iesaistīts. Iespējams, pa dienu bijušas vēl citas (arī pozitīvas) bērna psihi aktivizējošas norises. Tādēļ jāmēģina atcerēties, ko bērns pa dienu darījis, kur bijis, kā juties.
Sociālais faktors ir arī attiecības ģimenē kopumā – cik tās ir atbalstošas, vai un kā bērnam tiek noliktas robežas, kā tiek ievērotas un apmierinātas bērna vajadzības, kādi ir ģimenes rituāli, vai tie vispār ir, vai tiek ievēroti, kā ģimenē tos vispār izprot. Ģimenēs ir arī dažādi uzskati par bērna vietu tajā. Šie priekšstati arī var ietekmēt bērna miega kvalitāti.
Dauzīšanās pirms miega – tas ir normāli
Psiholoģe Inese Elsiņa skaidro, ka pirmsskolas vecumā bērni ir ļoti kustīgi, zinātkāri, vidi izzinoši, un, tā kā nervu sistēma viņiem vēl tikai nostiprinās, stimulu pārstrādāšana notiek citādi nekā pieaugušajiem. Bērni dažkārt pirms miega mēdz skriet un aktīvi kustēties – tas ir veids, kā viņi caur ķermeni, caur fizisku darbošanos dabū ārā dienas laikā uzkrāto spriedzi. Tas gan nenozīmē, ka bērnam nav jāpalīdz.
Pirms aizmigšanas jānomierinās, un mazajam pašam tas ne vienmēr izdodas.
Vecākiem ir jāsaprot, ka bērns pirms gulētiešanas ir nevis niķīgs, bet – kas ir tas, kas viņu traucē aizmigt, kādas ir viņa vajadzības, kādi rituāli viņam varētu palīdzēt. Negulēšana un nemierīgs miegs naktī nav gluži norma. Bet tas, ka bērni pēc intensīvas dienas naktī mostas, nav arī nekas nenormāls. Tā ir bieža parādība un raksturīga bērniem visā pasaulē. Arī miega speciālists Juris Svaža apliecina, ka nakts murgi pieder pie bērna attīstības un dažādi ārējie apstākļi ir tie, kas tos var izprovocēt.
Rituāli pirms miega
Pirmsmiega rituāliem ir ļoti liela nozīme, jo, kā norāda psiholoģe Inese Elsiņa, tie sniedz bērnam drošības un miera izjūtu, paredzamību, veicina spēju nomierināties. Ja katru dienu pirms miega notiek viens un tas pats, tas mazina trauksmi un ļauj prātam un ķermenim atslābt. Dienas ritumā ir jāparedz laiks, kad beidzas rotaļāšanās un aktivitātes, un jāpārslēdzas uz nodarbēm, kas saistītas ar gulētiešanu, – mazgāšanās, pidžamas uzvilkšana, grāmatas lasīšana vai dziesmiņas dziedāšana, samīļošanās u. c. –, kas nu kurā ģimenē iegājies.
Pirmsmiega rituāli parasti ilgst 20–40 minūtes, līdz bērns ir gultiņā. Juris Svaža uzsver – rituālos jāietilpst lietām vai norisēm, kas var palīdzēt bērnam aizmigt pašam, ja viņš naktī pēkšņi pamostas (lai nav nepieciešama pieaugušā klātbūtne, glāze ūdens jānoliek jau laikus pie gultas, mīļmantiņai jābūt blakus bērnam u. tml.).
Gulētiešana ir šķiršanās
Pie rituāliem pieder arī atvadīšanās no mammas un tēta līdz nākamajam rītam. Svarīgi saprast, ka gulētiešana bērnam ir kā šķiršanās. Acis aizveras, un mazais nezina, kur tajā laikā paliek vecāki.
Ja mamma agri atsākusi strādāt, iespējams, gulētiešana ik vakaru atgriež bērnā šķiršanās trauksmi.
Jautājums – vai un kā bērns ar to spēj tikt galā? Iespējams, jāievieš bērnam saprotamas papildu norises, kas stiprina sajūtu, ka viņš droši var beigt kontrolēt vecākus ar neiešanu gulēt vai biežu mošanos naktī, ka vecāki naktī nekur nepazudīs.
Saikne ar mammu
Bērna vakara nemiera cēloņi var sakņoties ne tik racionāli izskaidrojamos iemeslos (aktīva un notikumiem bagāta diena, slimošana), bet psiholoģiskajā saiknē ar mammu vai bērnam tuvu aprūpes personu. Ne tikai zīdaiņi, bet arī bērni pirmsskolas vecumā ļoti izjūt sev pietuvinātos cilvēkus, tajā skaitā viņu noskaņojumu. Ja, liekot bērnu gulēt, mammai pa galvu rosās tūkstoš domu un neizdodas pilnībā pievērsties mazajam, aizmigšana noritēs grūtāk. Tad pirmām kārtām jānomierinās mammai, piemēram, apzināti sākot elpot lēnāk un dziļāk, pievēršot uzmanību savai elpai.
Vēlmes, vajadzības vai iegribas?
Vecāki bieži novēro, ka bērniem tieši pirms paša miega uzrodas dažādas vajadzības – ēst, dzert, aiziet uz tualeti utt. Kā zināt, vai tā patiesi ir fiziska nepieciešamība vai bērns to izmanto kā ieganstu, lai saņemtu vecāku uzmanību? Psiholoģe Inese Elsiņa skaidro, ka to var pazīt pēc lūguma biežuma. Ja tas notiek katru vakaru un jau kļuvis par sava veida rituālu, jāmēģina saprast, kāda ir bērna patiesā vajadzība, ko viņš vēlas ar to pavēstīt.
Piemēram, vērts aizdomāties par to, kā bērns ikdienā tiek nomierināts, – vai nav tā, ka kreņķus regulāri risina, iedodot mazajam kādu gardumiņu. Bērns iemācās šādi sevi nomierināt. Lūdzot maizīti pirms miega, viņš īsteno iemācīto darbību secību, jo arī pirms miega ir jānomierinās. Ieteicams pirms miega apzināti kā rituālu ieviest citas darbības, kas palīdzēs bērnam nomierināties arī ikdienā, – var būt muguras paijāšana, pēdiņu masāža, matu bužināšana, samīļošanās, kāda īpaša dziesmiņa.
Gultā kopā ar bērnu
Izrādās, ka Bali līdz triju gadu vecumam bērni guļ kopā ar mammu bez jebkādu jautājumu uzdošanas. Zviedrijā puse četrgadīgo, piecgadīgo bērnu vismaz daļēji guļ ar vecākiem – vai nu dažas dienas nedēļā, vai daļu nakts. Japānā savukārt kultūras norma ir līdz pat pusaudža vecumam dalīt visiem vienu istabu, nereti arī gultas.
Latvijā šajā ziņā noteiktu kultūras normu nav, pie mums ir atvestas vēsmas no dažādām pasaules malām.
Paralēli arī vecvecāki, draugi, kolēģi jaunajiem vecākiem pauž savu pārliecību un dalās ar sev pieņemamu dzīvesstilu. Vecākiem nereti nav skaidrs, kā rīkoties, kā tad jābūt. Jo modeļi mēdz būt tik dažādi. Vecāki nereti jūtas kā slazdā, un šīs iekšējās pretrunas savukārt var ietekmēt to, kā jūtas bērns.
Psiholoģe Inese Elsiņa stāsta, ka pretrunīgi viedokļi kopāgulēšanas jautājumā ir arī ārzemēs, par to veic pētījumus abos virzienos. Daudzi pētījumi liecina, ka gulēšana kopā pozitīvi ietekmē drošās piesaistes veicināšanu starp bērnu un vecākiem, labvēlīgi ietekmē bērna emocionālo stabilitāti, veicina saskarsmes prasmju apgūšanu utt. Taču pēdējā laikā pētnieku uzmanības lokā nonāk ne tikai bērna, bet arī vecāku fiziskā veselība. Viens no 2017. gada pētījumiem (Journal of Developmental and Behavioral Pediatrics) liecina, ka gulēšana līdzās (co-sleeping) veicina mammas neizgulēšanos un līdz ar to arī paaugstina psihisko slimību risku.
Gulēt pašam?
Cik dažādi bērni, cik dažādas dzīves situācijas, tik dažādi var veidoties scenāriji, kad un kā ģimenē nonāk līdz brīdim, kad bērns guļ atsevišķi pats savā gultiņā. Inese Elsiņa uzskata, ka noteiktas normas šajā ziņā var uzlikt nevajadzīgu slogu vecākiem. Ir bērni, kas divarpus gadu vecumā saprot, ka šī ir mana jaunā gultiņa, es te tagad gulēšu, paņem savu segu un no šīs dienas guļ atsevišķi.
Citam bērnam arī sešu gadu vecumā ir grūti gulēt savā gultā un istabā. Lai veiksmīgi atdalītos un nokļūtu savā gultā, ir svarīga bērna emocionālā gatavība tam. Savukārt bērna emocionālo gatavību var ietekmēt daudz dažādu faktoru, kas jāanalizē katras ģimenes sistēmas, bērna individuālo psiholoģisko īpatnību, dzīves notikumu un pieredzes, attiecību un citu aspektu kontekstā.
Neizgulējies pieaugušais
Viens, ko ņemt vērā, analizējot un domājot par bērna miegu, ir bērna vajadzības. Bet tas nav vienīgais – arī vecāku vajadzības ir nopietns iemesls, lai domātu par to, kādas izmaiņas ģimenē nepieciešams ieviest saistībā ar miega paradumiem. Ir pētījumi par to, ka vecākiem, kas ilgstoši guļ kopā ar bērnu, ir lielāks psihisko slimību risks (hroniska neizgulēšanās var ietekmēt depresivitātes, trauksmes rādītājus u. c.).
Arī Juris Svaža aicina vecākus būt stratēģiski gudriem un jau laikus plānot (un konsekventi ievērot) rituālus tā, ka bērns palēnām pierod iemigt pats savā gultiņā, lai visi ģimenes locekļi būtu izgulējušies.
Ko darīt, ja tomēr nesanāk?
Ir labi, ja pašiem izdodas atrast galvenos atslēgas punktus, kas palīdz ieviest izmaiņas dzīvē un bērna miega paradumos, taču ne vienmēr tā notiek. Inese Elsiņa mudina vecākus neļauties bezspēcības izjūtai un meklēt atbalstu pie speciālistiem.
Ārvalstīs ir pieejami bērnu miega mentori, kas palīdz vecākiem sīki un smalki izanalizēt situāciju un izmēģināt dažādus risinājumus.
Latvijā šo darbu daļēji var veikt PEP mammas, dūlas (mazākiem bērniem), psihologi, psihiatri vai miega speciālisti (lielākiem bērniem).
Dažkārt pietiek ar sarunu, kuras laikā vecāki tiek uzklausīti, nomierinās, saprot, ka patiesībā visu dara atbilstoši situācijai, un saņem iedrošinājumu turpināt uzsākto. Citkārt nepieciešams ilgstošs pētījumu un detalizēts situācijas analīzes un eksperimentu ceļš, līdz atrod labāko risinājumu. Psiholoģe iedrošina – galvenais ir būt gatavam un apzināties, ka ir plašas palīdzības iespējas, nepalikt vienam ar sarežģīto situāciju, jo dažkārt ir vajadzīgs tikai neliels stimuls, lai notiktu nozīmīgas pārmaiņas, kas kopumā uzlabotu visas ģimenes dzīvi.
Populārākie raksti
Miega gudrības
Iesaka anesteziologs, miega speciālists Juris Svaža
- Bērni, tāpat kā pieaugušie, ir gan daudzgulētāji, gan mazgulētāji.
- Ja bērns vēl guļ diendusu, tai jābūt ne vēlāk kā līdz četriem pēcpusdienā, lai līdz vakaram mazais paspētu atkal samiegoties.
- Katram bērnam ir savs iekšējais pulkstenis. Pavēro, kad mazais kļūst miegains, un tajā laikā arī liec viņu gulēt.
- Cilvēkam būtu jāiemieg 10–15minūšu laikā. Ja pēc 30 minūtēm bērns vēl neguļ, iespējams, šis gulētiešanas laiks nav viņam piemērots. Izmēģini mazo likt gulēt nedaudz vēlāk. Kad bērnam piemērots gulētiešanas laiks ir atrasts, pamazām (pa dienām, pa nedēļām) tuvini to sev ērtam gulētiešanas laikam.
- Bērns ir labi izgulējies, ja arī dienās, kad jāiet uz dārziņu, viņš pamostas pats, bez modināšanas.
- Ja bērns iemieg un guļ labi, pamostas pats un dienā ir aktīvs, ar dzīvi apmierināts – miega viņam pietiek. Ja bērns mostas niķīgs, pa dienu ir grūtības koncentrēties, viņš kļūst hiperaktīvs – miega visdrīzāk bijis par maz.
- Ir normāli, ja reizēm bērns naktī ir nemierīgs, viņam ir murgi (seklajā miegā, kad redz sapņus, bet vecākiem šķiet kā runāšana miegā, grozīšanās u. tml.), kā arī nakts bailes un nakts staigāšana (dziļajā miegā, kad bērns pārdzīvo šausmas, no rīta tās neatceras, bet vecākus šie skati mēdz ļoti satraukt). Parasti, bērnam izaugot, tas pāriet.
- Lielākā daļa grūtību, kas saistās ar miegu un aizmigšanu, ir nelāgu ieradumu dēļ. Mazāka daļa – medicīnisku iemeslu dēļ.
- Ieradumus palīdz veidot vecāki. Tas notiek ar miega rituālu palīdzību. Ieradumu maiņa pēc triju gadu vecuma, kad bērns jau ir apzinājies sevi kā personību, ir grūta, bet iespējama. Vecākiem jābūt ļoti pacietīgiem, jāsaglabā miers, konsekvence un jārēķinās ar spēcīgu pretestību un robežu pārbaudēm.
- Jebkuras pārmaiņas, tajā skaitā miega ieradumos, bērnā rada nedrošības izjūtu. Labs palīgs var izrādīties bērna iemīļotais lācītis, zaķītis vai cita mīļmantiņa.
- Ir būtiski ievērot līdzīgu gulētiešanas laiku un rituālus gan darbadienās, gan brīvdienās. Izņēmumi dzīvē notiek, bet jārēķinās, ka jūtīgākus bērnus izmaiņas ietekmēs vairāk. Tas izpaudīsies kā niķīgums, neapmierinātība, hiperaktivitāte u. tml.
- Pirms miega nevajadzētu ēst pārtiku, kas satur stimulējošas vielas (kofeīnu un tanīnu saturoši dzērieni, šokolāde u. tml.).
- Optimāli ir, ja guļamistabā temperatūra ir ap 20 °C, tā ir izvēdināta, telpā ir klusums, pavisam maza gaismiņa, bet mājās un savstarpējās attiecībās valda miers un harmonija.
