Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arī uzrunātie skolotāji piekrita, ka sagatavoties tik agrai rīta stundai ir grūti pat pieaugušajiem, bet skolēni klasē tiešām guļot. Turklāt, kā uzsver pusaudžu psihoterapeiti un miega speciālisti, pusaudžiem gluži fizioloģiski vakaros aizmigt ir grūtāk, bet neizgulēšanās atsaucas ne tikai uz mācībām, bet arī psihisko veselību.
Tomēr, atverot šogad e-klasi, vismaz manām meitām pamatskolas pēdējās klases stundu sākums ir 8.00, pēdējā stunda mēdz būt arī 15.10 vai pat 16.00. Tik gara mācību diena būtu grūta pat pieaugušajiem, kur nu vēl tīņiem… Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste Marta Celmiņa jau vairākkārt centusies pievērst sabiedrības uzmanību, ka pusaudžu neizgulēšanās ir daudz lielāka problēma, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Pirms dažiem gadiem viņa veica pētījumu, aptaujājot vairāk kā tūkstoš 12–19 gadus vecus jauniešus no dažādām Latvijas skolām par viņu miega paradumiem, atklājot, ka 39% jauniešu guļ mazāk par vecumam noteikto veselības normu, savukārt 50 % uzskata, ka guļ par maz. Šobrīd, pandēmijas laikā, pēc miega ekspertes domām, šie rādītāji varētu būt vēl pieauguši.
Kāpēc par to jāuztraucas?
Runa nav tikai par to, ka neizguļoties pusaudzis būs īdzīgāks, pasliktināsies viņa kognitīvās spējas, un attiecīgi cietīs pašsajūta un mācību kvalitāte. Neizgulēšanās atstāj iespaidu uz pusaudžu psihoemocionālo stāvokli un psihisko veselību, kas šobrīd, pandēmijas laikā, ir īpaši saļodzījusies. Piemēram, miegainībai un grūtībām koncentrēties ļoti bieži klāt nāk arī drūmas domas, pārlieku liels stress, trauksmainība un pat panika.
Citi lasa
Bezmiegs ir arī viens no depresijas simptomiem, tāpēc Marta Celmiņa mudina vecākus pievērst nopietnu uzmanību tam, cik daudz viņu bērns patiesībā guļ, un vērsties pie ģimenes ārsta, ja grūtības ar miegu ir regulāras; bet, ja tam papildus bērnam ir arī nomāktība, tad varbūt jādomā arī par vizīti pie pshiatra.
“Bezmiegu nevar izārstēt ar miega zālēm vai melatononīnu. Tas būtu tāpat kā ārstēt kājas lūzumu nevis ar ģibsi, bet pretsāpju medikamentiem,” saka ārste. Svarīgi ir atrast bezmiega iemeslu un, ja, piemēram, pusaudzis nevar aizmigt tāpēc, ka viņu moka satraucošas domas, tad, visticamāk, nepieciešamas būs nevis miega zāles, bet trauksmi mazinoša terapija, piemēram, psihoterapija.
Zaudējumi veselībai ir arī ilgtermiņā, jo nakts laikā ikviens no mums izdzīvo vairākus miega ciklus, kas sākas ar dziļā miega fāzi, kad smadzeņu darbības viļņi ir lēnāki. Tā laikā atjaunojas smadzeņu šūnas, notiek augšanas process. Pēc tam seko sapņu miega fāze, kad smadzenes darbojas līdzīgi kā dienā un tas, ko esam dienas laikā iemācījušies un pieredzējuši, iesēžas mūsu atmiņā. Nakts sākumā dziļā miega fāzes ir ilgākas, bet ar katru nākamo ciklu tās samazinās un pieaug sapņu miegs. “Ja samazinām miegu un, piemēram, deviņu stundu vietā guļam sešas, mēs mazāk nokļūstam pie sapņu miega un neizmantojam visu potenciālu, kas palīdz mūsu domāšanas procesiem, lai varētu mācīties un atcerēties. Turklāt ar gadiem samazinās gan dziļā, gan sapņu miega fāzes, tāpēc, arī sākot gulēt ilgāk, mēs vairs neatgūstam to miegu, kas sekmē mūsu smadzeņu darbību,” saka Marta Celmiņa. Viņa skaidro, ka risinājums nav arī neizgulētā miega izgulēšana brīvdienās.
Pētījumi rāda, ka tad, ja cilvēks guļ nevienādi – te daudz, te maz, te daudz, te maz, tas pastiprina risku kardiovaskulārām saslimšanām un cukura diabētam.
Kāpēc viņi neguļ?
Ja jau miegs ir tik svarīgs, tad risinājums varētu likties elementārs – iet gulēt agrāk. Taču pusaudžiem tas nestrādās! Šajā vecumā miegu ietekmē gan hormonālas pārmaiņas, gan arī tas, ka miega hormons melotonīns pusaudžiem izdalās vēlāk. Ne mazāk svarīgi ir arī psihoemocionālie faktori, proti, pusaudži ir jūtīgāki, viņi biežāk izjūt satraukumu vai trauksmi, kas traucē aizmigt. Tāpat liela ietekme ir arī miega paradumiem un dienas režīmam, kas pubertitātes laikā mainās – mazāka kļūst vecāku ietekme, pusaudžiem šķiet, ka paši visu zina labāk. “Pusaudžu vecumā diennakts ritms tiek fizioloģiski aizkavēts, tādējādi pusaudžiem ir vēlme iet gulēt vēlāk, bet skolas sākums, neskatoties uz šo fizioloģisko vēlmi, nemainās, tādējādi negatīvi tiek ietekmēts miega daudzums, kas savukārt atstāj iespaidu uz nākamo dienu. Tāpat šajā vecumā kļūst svarīgākas akadēmiskās prasības – gan mājasdarbi, gan ārpusskolas nodarbības, kas ir kā papildus iemesls vēlākam gulētiešanas laikam un, iespējams, arī stresam. Ir pusaudži, kuru dzīvē ienāk kaitīgie ieradumi – alkohols, cigaretes, kofeīns, tāpat nozīme ir arī elektronisko ierīču lietošanai gan pirms miega, gan nakts vidū – ne tikai zilās gaismas dēļ, bet arī tāpēc, ka tas aktivizē smadzeņu darbību un grūtāk ir iemigt. Pēcpusdienā vai brīvdienās parasti šo miega parādu cenšas izgulēt, bet tas savukārt negatīvi ietekmē jau tāpat aizkavēto diennakts ritmu un pēc tam vakarā vēl grūtāk aiziet gulēt,” apburto loku raksturo Marta Celmiņa.
Tāpat viņa uzsver, ka miega režīmu ietekmē arī tas, kas notiek pa dienu. Ja stundas sākas 8.00 un ilgst līdz 15.00 vai 16.00 ar tikai divām garākām pauzēm 20 minūšu garumā, arī tas var atsaukties uz miegu.
“Protams, ka cilvēkam ir grūti noturēt uzmanību tik ilgi, un pat, ja jaunietis seko līdzi, bet informācija tiek pasniegta monotoni, viņš var kļūt miegains un mājās atnāk noguris. Tā kā stundās viņš nav spējis koncentrēties, tad arī mājasdarbu pildīšana prasa lielāku piepūli un, iespējams, rada stresu. Viņš varbūt paguļ vai iedzer kādu enerģijas dzērienu, un tas jau atkal var ietekmēt aizmigšanu vakarā,” teic miega speciāliste. Turklāt vēl taču jaunieša dzīvē ir arī hobiji, sarunas ar draugiem, kas kopumā sniedz uzmundrinājumu, bet, ja tam atliek laiks tikai vēlu vakarā, iemigšanai tomēr var traucēt.
Mācību sākums – vēlāk?
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem viņa min to, ka mācības skolā varētu sākties vēlāk, un atsaucas uz kādu Anglijā veiktu pētījumu. “Runa ir par kādu skolu, kurā sekmju rādītāji bija zem vidējā līmeņa valstī. Viņi nolēma, ka mācības varētu sākt vēlāk – 10.00. Pēc šīs pārmaiņas jau pirmā gada laikā ļoti uzlabojās bērnu sekmes, pārsniedzot vidējo līmeni valstī, otrajā gadā sekmes uzlabojās vēl vairāk. Trešajā gadā viņi atgriezās pie skolas sākuma 8.50 un sekmes sāka slīdēt uz leju. Tāpat tas ietekmēja mācību kavējumu skaitu, proti, kad stundas sākās vēlāk, bērni skolu kavēja mazāk,” stāsta Marta Celmiņa un uzsver – zinot šo jauniešu īpatnību, varētu pārcelt stundu sākumu uz vēlāku laiku. “Viņi gulēs ilgāk, bet būs izgulējušies,” saka miega speciāliste. Viņa gan atsaucas uz 2019. gadā veiktu aptauju gan tepat Latvijā, gan arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur gan izrādījies, ka paši bērni par skolas sākumu vēlāk būtu priecīgi, taču vecāki – ne tik ļoti. Jo tad, ja vecākiem darbs sākas 8.00 vai 9.00, tad viņiem, protams, ērtāk braukt ar bērnu vienā laikā. “Šis arguments gan neiztur kritiku, domājot par bērnu emocionālo labsajūtu un veselību. Turklāt pusaudžu vecumā bērni uz skolu, iespējams, varētu doties arī paši,” saka Marta Celmiņa.
Varbūt arī darbs jāsāk 10.00?
Varbūt ne tikai pusaudžiem būtu vērts sākt skolu 10.00, bet arī pieaugušajiem (īpaši tā sauktajām pūcēm) darbs ritētu raitāk, ja darba diena sāktos 10.00? “Ļoti iespējams. Jo cilvēkiem tik tiešām ir dažādi bioloģiskie dienas ritmi, ko tautā vienkāršoti sauc par pūcēm un cīruļiem. Mēs redzam, ka šobrīd, kad darbs notiek attālināti, daudzi, kuriem nav svarīgi būt darbā konkrētā laikā, to izmanto. Šī ir viena no labājām Covid blaknēm, ka mums ir iespēja vairāk pielāgoties savam iekšējam pulkstenim, un tas būtiski ietekmē psihoemocionālo pašsajūtu un produktivitāti, ko pierāda arī pētījumi,” saka eksperte.
Viedoklis: Arī 30 minūtēm ir milzīga nozīme!
Vecāku organizācijas Mammāmuntētiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa:
Kad palaidām 1.klasē pirmo bērnu – tas bija pirms desmit gadiem, skolā stundas sākās plkst. 8.10. To gadu atceros kā tīrās šausmas – nepietika jau ar uztraukumu par lielajām dzīves pārmaiņām bērnam, bet vēl tik agri rīti! Dzīvojam netālu no skolas, taču vienalga – lai bērnam rīts neradītu lieku stresu, bija jāmostas ne vēlāk kā plkst. 7.00. Lai šajā laikā celtos un būtu izgulējies, tik maza vecuma bērnam jāiet gulēt ne vēlāk kā plkst. 21.00–21.30. Par bērna labu miegu, par nesteidzīgu rītu pirms skolas ir atbildīgs vecāks – ja skola sākas tik agri, to ir ļoti grūti izpildīt. Jo īpaši, ja bērnam vai vecākiem vakarā ir kādi treniņi vai citas nodarbības.
Kamēr es gudroju, ka būtu jārosina skolai pārskatīt mācību stundu sākumu, e-klases vēstulē saņēmu no kāda vecāka aicinājumu parakstīt rosinājumu par agro rītu atcelšanu. Biju tik priecīga! Mūsu skolas aktīvie vecāki savāca lielu skaitu parakstu, un skola izmainīja stundu sākumu, pārceļot to uz plkst. 8.45. It kā tikai 30 minūtes, bet tām ir milzīga nozīme. Bērnam tās nāk klāt miegam, ģimenei – mieram.
Tomēr atceros – kad mūsu skolā vecāki veica parakstu vākšanu par pirmās stundas vēlāku sākumu, man par pārsteigumu atradās arī tādi vecāki, kuri bija kategoriski pret. Galvenais arguments – bērns vairs nepagūs uz visiem pulciņiem! Jā, pastāv arī šāda problēma – daļa bērnu ir pārslogoti ar pārlieku daudzām ārpusskolas nodarbēm. Aicinājums vecākiem – plānojot bērna dienu, centrā likt pašu bērnu un viņa vajadzības.
Tolaik iezīmējās arī jautājums – ko darīt tiem vecākiem, kuru darbs sākas agri? Tas veiksmīgi tika atrisināts, mazajām klasēm ieviešot pagarinātās rīta grupas.
Skolām kopumā vajadzētu pārskatīt, vai pirmās mācību stundas sākums ir visām pusēm draudzīgā laikā.
Būtu tikai normāli, ja skolas ar noteiktu regularitāti veiktu vecāku un skolēnu apmierinātības aptaujas par dažādiem jautājumiem, tai skaitā par pirmās stundas sākuma laiku, starpbrīžu garumu u.c.
Tomēr ir saprotams, ka īpaši pusaudžiem organizēt otro maiņu, piemēram, ar stundu sākumu plkst. 10.00, ir sarežģīti gan skolām, gan pašiem jauniešiem, jo daudziem ir ārpusskolas nodarbības. Jo vēlāk sākas skola, jo sarežģītāk dienā iekļaut ārpusskolas nodarbību apmeklēšanu. Visām pusēm ir jāatrod zelta vidusceļš – un tas noteikti nav skolas sākums kategoriski plkst. 8.00.
Par pusaudžu miega ritmu ir atbildīgi vecāki – pusaudzis nav pieaudzis, lai cik gudri viņš prastu argumentēt, kāpēc iet gulēt divos vai trijos naktī. Jā, pusaudzim ir raksturīgi iet gulēt vēlu un arī miega stundu viņam vajag mazāk nekā mazam bērnam, tomēr vārdam “vēlu” arī ir robežas, un vecākiem tās ir jāmācās turēt. Jautājumam par miega higiēnu un tās nozīmi pusaudža kopējā veselībā ir jābūt ģimenes sarunu tematu lokā.
Bērna izglītība nav tikai skolas vai skolas un bērna atbildība, tai ir jābūt pilnvērtīgai trīspusējai sadarbībai – skola, skolēns un vecāki. Mūsu sabiedrībā ir ierasts pieķerties negatīvajam, un virzīt jautājumus caur cīņu, taču tas ir greizi un lieki. Ar skolu var un vajag sazināties un aicināt uz sarunu, atklātu un sirsnīgu, bērnu interesēs balstītu. Skola taču ir sabiedrotais.
Jautājums Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākai ekspertei Janai Veinbergai: Vai skolā mācību sākumu var atlikt vēlāk?
Atbilstoši likumam skolas pašas ir tiesīgas lemt par mācību stundu sākuma laiku, izvērtējot visus aspektus, tostarp iesaistīto pušu viedokli un apstākļus kas var ietekmēt skolēnu veselību. Taču šo jautājumu pēc vecāku vai skolas iniciatīvas var izskatīt skolas padomē, kur darbojas gan vecāki, gan skolas pārstāvji un var tikt piesaistīts arī skolas dibinātāja – pašvaldības pārstāvis.
Pēc Kvalitātes dienesta domām nebūtu lietderīgi noteikt vienotu stundu sākuma laiku visā valstī, jo pašvaldībās ir atšķirīgs transporta nodrošinājums un atšķirīgi sadarbības modeļi ar interešu izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, gan citi apstākļi, kuri ir saistīti ar mācību procesa nodrošinājumu.
Tomēr skolas vecāku padomē vecāki var pārrunāt arī skolēnu mācību slodzes jautājumus, iesakot, piemēram, samazināt mājasdarbu apjomu vai uzdošanas biežumu un koordinēt pārbaudes darbu skaitu nedēļā, lai skolēniem nerastos pārslodze. Ja neizdodas šos jautājumus atrisināt skolas līmenī, tos ir iespējams aktualizēt pašvaldībā.
Un, ja nu pusaudzim ir narkolepsija?
Narkolepsija ir viena no tā sauktajām retajām slimībām. Tās galvenais simptoms ir miegainība arī tad, ja gulēts pietiekami. Narkolepsijas gadījumā smadzenes izstrādā par maz hormona oreksīna, kas parasti palīdz palikt nomodā. Tādēļ cilvēki ar narkolepsiju dienas laikā nereti jūtas tik miegaini, it kā nebūtu gulējuši jau pusotru diennakti.
Saskaņā ar šīs slimības vidējiem izplatības datiem, Latvijā vajadzētu būt līdz 900 cilvēkiem ar narkolepsiju, tomēr atklāti ir tikai apmēram 10 – gan pieaugušo, gan bērnu vidū.
Kā atpazīt? Ja pusaudzis jūtas miegains arī pēc tam, kad gulējis 12, 13 pat 14 stundas, būtu jāvēršas pie speciālista. Vēl viens simptoms, kas var būt pieaugušajiem (gan ne visiem) – pozitīva saviļņojuma gadījumā varētu zust muskuļu spēks, piemēram, smejoties no rokām izkrīt telefons. Pusaudžiem šis simptoms varētu vēl nebūt, bet, ja ir, tad izteikts sejā, proti, var noslīdēt sejas muskulatūra.
Ja rodas aizdomas par šādu slimību, pusaudžiem noteikti jādodas pie pediatra – miega speciālista, bet pieaugušajiem – pie neirologa – miega speciālista.
