Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mammas un audzinātājas pret zēniem?
Pētījumi liecina, ka mātes mēdz labāk sajust un ir atsaucīgākas tieši meitu, nevis dēlu emocionālajām vajadzībām, līdz ar to pastāv mazāks risks, ka meitenēm nākotnē var būt uzvedības problēmas. «Strādājot ar ģimenēm, esmu novērojusi, ka tēvi reizēm ir iecietīgāki pret meitas uzvedības problēmām un arī mammu attieksme pret meitām ir tāda pati, lai gan tā nenotiek vienmēr.
Vecāku attieksmi pret bērna uzvedību var ietekmēt arī citi apstākļi, piemēram, vai tas ir vecākais vai jaunākais bērns ģimenē. Tādēļ nevar viennozīmīgi atbildēt, ka līdzvērtīgā situācijā pret zēniem vienmēr izturas sliktāk tikai tāpēc, ka tie ir zēni. Lai izdarītu secinājumus, jāvērtē katras ģimenes situācija atsevišķi vai arī jāņem vērā katra audzinātāja un audzēkņa attiecības,» viedokli pauž klīniskā psiholoģe Inese Lapsiņa. «Ja ģimenē aug dēls un meita, ir gadījumi, kad vecākiem pret puiku ir augstākas prasības attiecībā pret sasniegumiem.
Tikpat bieži nozīme ir arī bērnu vecumam – vairāk tiek prasīts tieši no vecākā bērna.» Arī skolā ir situācijas, kurās meitenēm ir priekšrocības. Pētījumi liecina, ka skolotājas attiecībās ar skolniecēm ir mazāk konfliktējošas nekā ar zēniem. Savukārt skolotāji labāk saprotas ar puišiem.
Ja ņem vērā, ka pie mums skolās pārsvarā strādā skolotājas sievietes un arī ģimenē visbiežāk galveno audzināšanas lomu uzņemas sieviete, gribot negribot attieksme pret zēniem būs stereotipiskāka un atsevišķos gadījumos arī noraidošāka.
Izprotot šos neapzinātos mehānismus, kas darbojas attiecībā pret zēniem un meitenēm, mēs varam vairāk piedomāt un arī mainīt paši savu attieksmi pret zēniem, lai vēlāk uz labo pusi mainītos viņu uzvedība.
Meitenes slēpj agresiju
Pētījumos par zēnu un meiteņu uzvedības problēmām atklājas lielas atšķirības. Agresīvi uzvedas gan vieni, gan otri, tomēr zēni biežāk nekā meitenes ir fiziski agresīvi – viņi biežāk kaujas un to izmanto kā pašaizsardzību. Savukārt meiteņu agresīvo uzvedību skolotājas vai bērnudārza audzinātājas bieži vien nepamana, jo meitenes vairāk demonstrē verbālu agresiju, apsaukājas vai arī ir netieši agresīvas – viņas to dara slepus.
Tā kā meiteņu agresija nav tik atklāta, iespējams, skolotāji bieži uz to nereaģē. Savukārt puiši savu agresiju drīzāk neslēpj – uzlej ūdeni, pagrūž, iesit, jā, arī apsaukā, taču tas notiek skaļi un ļoti pamanāmi.
Kādēļ tā? To skaidro ar dzimumu atšķirībām bērnu temperamentā – zēniem vairāk ir raksturīgas ārēji vērstas uzvedības problēmas, piemēram, noteikumu pārkāpšana, kaušanās, provocējoša uzvedība, lietu plēšana un laušana. Tādēļ nereti arī treniņu grupās, kur tiek strādāts ar bērnu uzvedības problēmām, vismaz trīs ceturtdaļas dalībnieku ir zēni, un tā lielākoties ir visur pasaulē.
Agresīvu uzvedību ietekmē arī bērna attieksme pret skolu vai dārziņu – ja tā ir negatīva, pastāv lielāks risks, ka bērns varētu uzvesties agresīvi, īpaši aktīvi zēni.
Meitenes vai pēc dabas klusāki un noslēgtāki zēni savu nepatiku drīzāk parādīs, neiesaistoties aktivitātēs vai nedarot to, ko no viņiem prasa pieaugušie, pat atsakoties iet uz bērnudārzu vai skolu.
Grūti sevi kontrolēt
Ir izpētīts, ka rotaļājoties meitenes pret meitenēm ir atsaucīgākas un iecietīgākas nekā pret puišiem. To skaidro ar meiteņu dabu, kas vērsta uz sadarbību. Līdz ar to ir skaidrs, kādēļ puiku vecākiem nereti var šķist – audzinātāja dārziņā piesienas tikai puikām! Meitenes patiešām daudz vieglāk un agrākā vecumā spēj sadarboties, turklāt meitenes mazāk nekā zēni reaģē uz citu bērnu provokācijām.
Protams, audzinātājas bieži vien pamana to, kurš reaģē asi un skaļi, varbūt pat sāk kautiņu. Piemēram, ja Jānis klusītēm teiks Pēterim: «Tu esi muļķis!» – Pēteris, visticamāk, sadusmosies un iesitīs. Bet, ja Jānis to teiks Annai, pastāv lielāka iespēja, ka meitene noturēsies un neiesitīs.
Tas, ka zēni savu uzvedību vājāk kontrolē un pat līdz 12 gadu vecumam nespēj to pienācīgi regulēt, bet meitenes līdzīgā vecumā to jau spēj, ir apstiprinājies ļoti daudzos temperamenta pētījumos.
Tas, cik lielā mērā bērns spēj regulēt savu uzvedību un emocijas, kā arī uzmanību, nosaka bērna pieres daivas nobriedums. Šī smadzeņu daļa sāk nobriest tikai līdz ar pirmā dzīves gada beigām, īpaši attīstoties otrajā un trešajā gadā un turpinot attīstīties visas dzīves garumā.
Zēniem šis process jau neirobioloģiski notiek lēnāk nekā meitenēm, un tieši tādēļ zēniem nereti ir ārēji redzamas uzvedības problēmas. Labā ziņa: spēja apzināti kontrolēt savu uzvedību un emocijas attīstās vides ietekmē, tāpēc ir iemācāma, ja vien mēs, pieaugušie, bērnam palīdzam. Ja pieaugušais neiedziļinās situācijā, varbūt pat nevietā soda bērnu, zēni nereti apgūst, ka ar agresīvām metodēm var panākt vēlamo rezultātu.
Vecāki paši akceptē sliktu uzvedību
Uz negatīvu uzvedību, kas kaitē bērnam pašam vai citiem, neapšaubāmi ir jāreaģē. Taču nereti arī paši vecāki vispirms akceptē agresīvu uzvedību, bet pēc tam īsti nesaprot, kā ar to tikt galā.
Tipiska attieksme: ja viens zēns garāmejot iesit otram, vecāki ļoti bieži pat nereaģē, neaizstāv zēnu, kuram iesists, un pieņem – tie taču zēni… «Sabiedrībā kopumā valda attieksme – tie taču puiši, viņiem jau vajag izkauties! Un patiesībā agresīvā uzvedība tiek akceptēta – jā, puikas tā var darīt,» skaidro Ieva Stokenberga. Savukārt, ja puika iedunkās meiteni, visticamāk, pieaugušie neuztvers, ka tas ir pieņemami.
Arī tas, ka meitene izrāda agresiju, pieaugušajiem var būt pilnīgi nepieņemami. Arī rotaļās meitenes pret meitenēm ir iecietīgākas nekā pret puišiem. Piemēram, kopā būvējot māju no klučiem, ja puisis nejauši apgāž būvi, meitene uz viņu reaģēs niknāk nekā tad, ja uzbūvēto apgāzīs meitene. Iespējams, tā neverbāli tiek nodota ziņa, ka puikas tādi vienkārši ir – sajauc, neuzvedas, kā nākas.
«Reizēm pieaugušie atmet ar roku, ja zēni pārkāpj noteikumus, it kā pieņemot to kā nerakstītu likumu – nav vērts, zēni tādi vienkārši ir. Ja tas notiek bērnudārzā un arī meitenes redz, ka uz zēnu pārkāpumiem netiek reaģēts, arī viņas saņem vēstījumu, ka zēni jau no dabas uzvedas slikti,» stāsta Ieva Stokenberga.
«Un, ja jau reiz esi klasificēts kā nespējīgs labi uzvesties, ir pilnīgi skaidrs, ka neko citu arī nevar sagaidīt. Vēlākā vecumā tieši vīrieši daudz biežāk cenšas mazināt stresu, piemēram, ar agresīvu braukšanu, alkohola lietošanu, izkaušanos, jo pieņemamas stresa pārvarēšanas stratēģijas un situāciju risinājumi viņiem varbūt nemaz nav iemācīti.» Tieši tāpēc gan vecākiem, gan skolotājiem īpaši jāpiedomā par savām audzināšanas metodēm un jāatceras, ka zēniem siltums un mīļums ir vajadzīgi tikpat daudz kā meitenēm.
