Rīga +20°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā norāda fizioterapeite Krista Pētersone, vecums, kad bērns sāk apgūt rāpošanas prasmes, ir vidēji no sešiem līdz desmit mēnešiem. «Pats viducītis ir astoņi mēneši, kad vai nu mazais tūlīt, tūlīt sāks rāpot, vai rāpošanu jau ir apguvis. Ja desmit mēnešu vecumā bērns tomēr nerāpo, vecākiem vajadzētu izmantot dažādas stratēģijas rāpošanas attīstīšanai vai arī kursa veidā doties uz nodarbībām pie bērnu fizioterapeita. Šajā vecumā bērnam vajadzētu ne tikai mācēt rāpot, bet arī sākt vertikalizēties jeb celties kājās. Ja mazais nerāpo, tad visdrīzāk ir labi apguvis līšanu, jo kaut kādā veidā viņam telpā ir jāpārvietojas. Nereti notiek tā, ka bērns sāk stutēties kājās un izlaiž rāpošanas prasmi pavisam vai arī rāpošanas posms ir tik īss, ka netiek attīstīti visi labie ieguvumi, ko rāpošana spēj sniegt.»
Rāpošanu izlaist nedrīkst
Rāpošanai ir daudzi ieguvumi – tā nostiprina bērna mugurkaulu un iegurni, jau vēlākā vecumā atvieglo vai sekmē veiksmīgāku ēšanu ar karoti, spēlēšanos ar rotaļlietām un pat spēj ietekmēt bērna rokrakstu nākotnē. «Tas saistīts ar motoriku un rāpošanas krustenisko kustību (pretējā roka un kāja), kur nepieciešams izmantot abas smadzeņu puslodes, lai abas ķermeņa puses sastrādātos. Rāpošana ir pirmā neatkarīgā un patstāvīgā kustība telpā, kas attīsta gan vestibulāro, gan maņu sistēmu, izziņas koordināciju, māca izpratni par neatkarīgu kustību kā tādu, attīsta krusteniskās kustības.
Pētījumi liecina, ka rāpošana spēj ietekmēt arī redzes kvalitāti nākotnē, jo attīsta lielāku redzes lauku.
Tāpat tā attīsta pleca joslu, nostiprina mugurkaulu, stiprina kāju un roku muskulatūru, kas nākotnē palīdzēs attīstīt tādas prasmes kā stāvēšana uz ceļiem, celšanās kājās un staigāšana. Tiek uzlabota arī bērna emocionālā attīstība, jo rāpojot tiek pārvarēti jauni izaicinājumi un iegūta pieredze, piedzīvojot dažādas situācijas. Tiek veicināta arī smadzeņu attīstība, jo nepieciešama intensīva nervu sistēmas koordinēta darbība. Rāpošana ir pamatu pamats, tā ir vissvarīgākā prasme pirms celšanās kājās,» uzsver fizioterapeite, atzīstot, ka rāpošanas apgūšana nav nemaz tik viegla.
Kādēļ tiek uzskatīts, ka iemācīties staigāt ir daudz vieglāk nekā rāpot? Tādēļ, ka rāpošana prasa koordinētu ķermeņa darbu, abu ķermeņa pušu sastrādāšanos. «Bieži vien bērni iemācās rāpot pirms pirmo soļu speršanas, un, kad mazais ir apguvis staigāšanas prasmi, vairs nav pierunājams atgriezties četrrāpus. Tāpēc vecākiem iesaku mājās uz grīdas izveidot aktivitāšu šķēršļu joslu, kur visai ģimenei kopā mesties rāpus un aktīvi parāpot kaut vai piecas minūtes dienā. Tas būs ļoti vērtīgi mugurai un visam ķermenim.»
Vai var rāpot par ilgu?
Jo ilgāku laiku bērns pavada rāpojot, jo labāk. «Tiem vajadzētu būt vismaz trim četriem mēnešiem. Bērniņš jau var stutēties pie mēbelēm, bet lielos attālumus tomēr pavada rāpus. Starp citu, staigāšanas vadlīnijas paredz, ka mazais var mācīties staigāt no pusotra gada vecuma un pat ilgāk, un tas nozīmē, ka bērnam var ļaut rāpot daudz ilgāku laika posmu,» uzsver fizioterapeite.
Kā var konstatēt, ka cilvēks bērnībā nav pietiekami ilgi rāpojis? Krista Pētersone skaidro: «Vēlāk var rasties līdzsvara un koordinācijas problēmas, var būt kavēta arī tādu svarīgu prasmju apguve kā staigāšana, peldēšana, braukšana ar riteni.
Iespējams arī vēdera muskulatūras vājums, kas var kavēt sēdēšanas pozas stabilitāti.
Pieaugušā vecumā nav izslēgta iegurņa joslas asimetrija, muguras sāpes un citas sūdzības. Tieši rāpošana būs efektīvs veids, kā šīs problēmas pie fizioterapeita risināt, jo rāpus poza nostiprina mugurkaulu un koordināciju.»
Jādod papildu stimuls
Pirmkārt, būtiski, kāds ir mazuļa vecums. «Sešos mēnešos bērniņam vēl nav jārāpo, un sasteigt mazuļa attīstību nevajag. Sasniedzot pusgada vecumu, mazajam vajadzētu sākt pārvietoties telpā, un līšana būs pirmais veids, kā mazulis pārvietosies. Tomēr vecākiem jābūt informētiem par bērna attīstības posmiem – kad un kurā laikā ko mazulim jāsāk darīt. Tas sniegs lielāku izpratni, netiks ielaista problēma, ka bērns ilgi nerāpo. Bērni nereti lienot pārvietojas vienu, divus, trīs, četrus mēnešus, un, ja vecāki nepalīdz iekārtot piemērotu vidi rāpošanas vingrinājumiem, mazais nemaz negribēs rāpot – aizlīdīs līdz dīvāna malai, celsies kājās un sāks staigāt. Tieši tāpēc vecākiem ir jāzina attīstības posmi un laicīgi jāiejaucas, dodot papildu stimulu,» skaidro fizioterapeite, uzsverot – ja vidēji astoņu mēnešu vecumā bērns vēl neceļas četrrāpus, mazo ir jāsāk aktīvi likt četrrāpus pozā. «Gan tāpat, gan pa vidu liekot kādu šķērsli, pieturot bērniņu, veicam šūpojošas kustības, lai nostiprinātu gūžu un plecu joslu. Vecākiem jāpalīdz veikt konkrēto kustību, kā arī jādod bērnam mutiskas instrukcijas – astoņu deviņu mēnešu vecumā bērns jau spēj uztvert skaņas komandas, un tas ir viens no instrumentiem, kā varam viņam palīdzēt saprast, kas jādara.»l
Kā bērnam palīdzēt?
- Ja mazais veiksmīgi visur tiek lienot un neceļas četrrāpus, der iesaistīt rotaļlietas. Viens veids – ar vienu roku turot rotaļlietu augšā, otru roku paliek bērniņam zem punča, to piepaceļot, lai mazais saprot, ka no guļus pozas rotaļlietu savās rociņās viņš nedabūs un aizsniegt mantiņu varēs, tikai pieceļoties rāpus pozā. Saglabājot pozu četrrāpus un pieturot pie vēdera, palīdzam bērnam cilāt rociņas uz priekšu – uz maiņām vienu un otru. Sākumā jādarbojas četrrāpus pozā, šūpinām bērnu uz priekšu un atpakaļ, varam teikt čuku-čuku, attēlojot vilcieniņu. Vispirms viena bērna rociņa paceļas uz augšu pēc rotaļlietas, tad otra.
- Tikai tad, kad bērniņš jau stabili darbojas rāpus pozā uz vietas, var sākt roku un kāju izlikšanu uz priekšu. Kā šķēršļus var izmantot sarullētas segas, pamperpakas, kastes bez asiem stūriem, lai mazais nesavainotos.
- Var iegādāties speciālos tuneļus, kur bērniem līst cauri četrrāpus, bet var arī vienkārši sabīdīt kopā krēslus, pārklāt pāri segu vai palagu, un bez liekām izmaksām ir gatava interesanta, aizraujoša vide, tunelis, kam bērns var rāpot cauri.
- Veids, kā vēl iespējams bērniņam palīdzēt, – palikt segu vai lakatu zem mazuļa vēdera un, abus galus satverot pieaugušā rokās, rotējošām kustībām piepacelt mazo no zemes, lai sekmētu rāpošanas pozu.
- Ja bērns negrib rāpot garus gabalus, var pamēģināt mazuli ar pliku punci nolikt zālienā – bērniem parasti nepatīk, ka zāle pieskaras vēderam.
- Ja divu nedēļu laikā pēc vingrošanas mājās nav panākta stabilitāte četrrāpus pozīcijā, ieteicams ar bērnu doties uz konsultāciju pie fizioterapeita.
Ņem vērā!
Ja mājās grīdas virsma ir slidena, bērniņam daudz vieglāk būs pārvietoties šļūcot un lienot, nevis rāpojot, tāpēc ieteicams darboties arī uz mīksta paklāja.
