Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
21
-
0
-
1
-
2
-
1
-
1
-
0
-
Bioloģiski + psiholoģiski + sociāli iemesli
«Tautā ir teiciens, ka visas slimības sākas galvā. Visas sistēmas un procesi cilvēka ķermenī, vienkāršiem vārdiem sakot, tiek uzturētas, kontrolētas, darbinātas caur smadzenēm. Ja nefunkcionē organisma galvenais kompjūters, tad arī pārējās sistēmās būs traucēta darbība,» bērnu slimošanas iemeslus skaidro psihoterapeite Gunta Andžāne.
«Vēsturē palikuši laiki, kad uzskatīja – viss ir likteņa rokās. Attīstoties dažādām zinātņu nozarēm, atklājot baktērijas, vīrusus, antibiotiķus, pievērsās cilvēka fizioloģiskajam modelim, meklēja slimību ierosinātājus un medikamentus, ar ko kaites ārstēt.
Šobrīd medicīnā tiek runāts par biopsihosociālo modeli. Tas nozīmē, ka pacientā tiek respektētas visas trīs iespējamās traucējumu un slimību saknes – bioloģiskās (iedzimtība, ģenētika, fiziskais ķermenis), psihiskās (emocionālās) un sociālās (dzīvesvieta, vide, cilvēki apkārt, dzīvesveids, ieradumi). Turklāt – jo mazāks bērns, jo lielāka nozīme psiholoģiskajam faktoram un attiecībām ar māti, tēvu, ģimeni.»
Slimības, kas rodas galvā
Ķermeņa simptomātiku (slimības izpausmes) var tulkot kā ķermeņa valodu, lai izskaidrotu psihes un ķermeņa kopsakarības. Ja iemācās iztulkot šos simbolus, arī slimības iemeslu izprast vieglāk. Iesnas – bērna imunitāte ir pazemināta, visticamāk, viņa aprūpē kaut kā bijis par maz vai par daudz.
Ausu sāpes – mazais negrib dzirdēt, varbūt vecāki pārāk daudz runā vai saka to, ko bērns uzklausa nelabprāt. Astma un elpceļu saslimšanas – neatrisinātas attiecību problēmas starp bērnu un māti/tēvu, iespējams, tie ir pārmēru stingrie noteikumi mājās vai par maz uzmanības. Endokrīnās sistēmas slimības – emocionāls stress, bailes, bezizejas izjūta, trauksme, draudi drošībai un ilgstošas nesaskaņas. Galvassāpes – apslāpētas dusmas, ar ko bērns nav ticis galā.
Alerģijas runā par taktīlajām sajūtām – bērnam pieskārienu ir vai nu par daudz, vai pietrūkst, ir bailes, sasprindzinājums, apspiesta trauksme un dusmas.
Kā piemēru emociju un veselības traucējumu saistībai var minēt problēmu, ar ko bieži saskaras trīsgadnieki, – aizcietējumi. Psiholoģiski bērna vēdera izejas darbība ir saistīta ar vēlmi kaut ko iedot. Ap trīs gadu vecumu bērns saprot, ka iešana uz podiņa, turklāt ar labiem panākumiem, spēj iepriecināt vecākus, pretējais – sadusmot vai uztraukt.
«Ja bērnam rodas vēdera izejas darbības traucējumi, jāpadomā – ko vecāki dara vai nedara, ka bērns nevēlas viņus iepriecināt?» piebilst Gunta Andžāne. Protams, slimo visi, jo nav iespējams mūžu nodzīvot bez saslimšanas. Tas tāpēc, ka apkārtējā vidē ir tik daudz dažādu kairinājumu, kas pieprasa no mums gan emocionālu, gan fizisku reakciju. Un noturēt līdzsvaru reizēm ir grūti.
Slimošana kā vēlme pēc uzmanības
Bieža bērna slimošana var liecināt par mazuļa vēlmi pievērst sev mammas, tēta vai kāda cita uzmanību. Piemēram, kad vecāki strīdas bērnu klātbūtnē vai pat šķiras, bērni slimo. Parādās tādi simptomi kā nagu graušana, dienas vai nakts enurēze, tiki, temperatūra vai citas akūtas saslimšanas.
Šādi reaģē bērna organisms, jo mazajam ir vēlme dabūt abus vecākus kopā – ja ne kā citādi, tad vismaz pie savas slimības gultas.
Bērni mēdz slimot arī skumju vai dusmu dēļ, jo nespēj gūt vecāku uzmanību, jūtas neredzami. Tāpēc jāatceras, lai bērna slimošanas laikā vecāki nepārspīlētu ar savām rūpēm un uzmanības izpausmēm, lai tās nebūtu uzkrītoši lielākas nekā ikdienā. Pretējā gadījumā bērns sapratīs – kad izveseļošos, man tas viss atkal būs liegts – un turpinās slimot.
Ko varam darīt bērnu veselības labā?
- Būt pietiekami labiem, nevis pārcentīgi perfektiem vai nolaidīgiem vecākiem. Ja piedzīvosim vilšanos, būsim apjukuši, dusmīgi uz sevi par to, ka netiekam galā ar mazuli tā, kā bijām to iecerējuši, mazais uz šīm emocijām reaģēs, kļūs nemierīgāks, negulēs, būs traucēta ēšana, sāks slimot.
- Pirmais, kas darāms, kad bērns slims, – jānomierinās pašiem vecākiem, tad arī atveseļošanās notiks veiksmīgāk.
- Vecākiem jāgādā par savu psihoemocionālo veselību, tad bērnu veselības labā būs jāiegulda mazāk pūļu. Priecīgiem un lēnprātīgiem vecākiem ir laimīgi un veseli bērni.
